Bors ķīmisko elementu periodiskajā tabulā tiek apzīmēts ar simbolu B un atrodas 2. perioda 3A. grupā. Bora relatīvā atommasa ir 10,811, un tā atoms sastāv no pieciem protoniem, sešiem neitroniem un pieciem elektroniem (elektronu konfigurācija [He]2s22p1). Standarta apstākļos tas ir visvieglākais elements, kuram ir aizpildīta p orbitāle. Bors pieder pie pusmetāliem jeb metaloīdiem (tam piemīt gan metāliskās īpašības, gan nemetāliskās īpašības), kā arī tam ir raksturīga alotropija – amorfais bors ir pulverveida viela brūnā krāsā, taču kristāliskais bors ir sudrabaini melna, cieta kristāliska viela, kura paaugstinātā temperatūrā labi vada elektrību. Atkarībā no kristāla uzbūves boram var būt arī citas alotropiskās modifikācijas. Rūpnieciski boru iegūst, izdalot to no borātu minerāliem (pārsvarā no boraka, kernīta un uleksīta). Bors un tā savienojumi degošu liesmu iekrāso zaļā krāsā.