Germāniju 1886. gadā atklāja vācu ķīmiķis Klemenss Vinklers (Clemens Alexander Winkler) Freibergā (Vācija). Dmitrijs Mendeļejevs (Дмитрий Иванович Менделеев) saprata, ka periodiskajai tabulai ir jēga tikai tad, ja tajā tiek atstātas dažas tukšas vietas. Viņa tabulā bija brīva vieta elementam ar numuru 32. Līdz šim neeksistēja neviens elements, kam būtu līdzīgas īpašības kā silīcijam un kuru periodiskajā tabulā varētu ievietot zem tā. D. Mendeļejevs paredzēja, ka elements ar numuru 32 vēl nav atklāts un ka tā atomsvars būs aptuveni 71 un blīvums – ap 5,5 g/cm3. 1885. gadā raktuvēs netālu no Freibergas tika atklāta jauna rūda. Rūda tika nosūtīta K. Vinkleram. Tajā laikā K. Vinklers bija ķīmiskās tehnoloģijas un analītiskās ķīmijas profesors Freibergas kalnraktuvju skolā. Viņš atklāja, ka rūda sastāv no 75 % sudraba, 18 % sēra, bet pārējos 7 % viņš nevarēja identificēt. Zinātnieks bija pārliecināts, ka jaunajā rūdā ir atrodams jauns elements. Viņš izdalīja jauno elementu no rūdas un nosauca to par germāniju par godu K. Vinklera dzimtajai valstij Vācijai. Vēlāk viņš saprata, ka tas ir jauns, metālam līdzīgs elements, un, atklājot tā īpašības, kļuva skaidrs, ka tas ir tabulā trūkstošais elements zem silīcija, kā bija paredzējis D. Mendeļejevs. Minerāls, no kura to ieguva, bija argirodīts (Ag8GeS6).