Laika gaitā ir izkristalizējušies pamatprincipi, kas ir ideāla termina kritēriji. Ideāls termins ir:
1) loģisks un pašizskaidrojošs (tas konkrētajā nozarē vismaz daļēji saprotams arī bez definīcijas); 2) sistēmisks (saskaņots ar citiem terminiem tajā pašā sistēmā); 3) atbilst attiecīgās valodas morfoloģijas, sintakses, vārddarināšanas likumiem; 4) ir tāds, no kura var radīt atvasinājumus un salikteņus; 5) iespējami īss, tiek nosaukts ar minimāli nepieciešamajiem valodas līdzekļiem, vienlaikus skaidrs un saprotams; 6) nepārprotami atšķirīgs no citiem terminiem (vēlams, tāds, kam nav sinonīmu un homonīmu), viennozīmīgs, tāds, kam nav ortogrāfisku vai morfoloģisku variantu; 7) lietotāju akceptēts.
Tomēr praksē šīs prasības ne vienmēr ir izpildāmas. Ne visi kritēriji ir terminoloģijas speciālistu vienprātīgi pieņemti. Visvairāk diskutēti ir jautājumi par sinonīmiju, viennozīmīgumu. Termini ir terminoloģijas izpētes objekts.
Pastāv uzskats, ka viennozīmīguma prasība terminoloģijā nav absolutizējama, terminoloģijā ir svarīgi, lai termins būtu relatīvi viennozīmīgs, t. i., viennozīmīgs vienas nozares vai radniecīgu nozaru terminoloģijas sistēmā, piemēram, “nobīde” fizikā, tehnikā, hidroloģijā; “aksioma” – matemātikā, fizikā. Bez šiem terminoloģiskajā literatūrā minēti vēl citi termina pamatprincipi, piemēram, emocionālā un stilistiskā neitralitāte. Pamatprincipu atšķirības atkarīgas no terminoloģijas skolas vai virziena.
Termini rodas uz vispārlietojamās leksikas bāzes (“atmiņa”, “metāla nogurums”) vai kā jaundarinājumi pēc kopīgiem vārddarināšanas likumiem un modeļiem (“segnis”, “līdzkrava”). Tomēr terminradē ir savas īpatnības (vairāk aizguvumu, kāda vārddarināšanas modeļa aktivizēšanās, saīsinājumi, simboli un citas). Daļa terminu tiek aizgūti no citām valodām tieši (leksiskie aizguvumi) vai darināti pēc citu valodu parauga (kalki). Tradicionāli par terminiem uzskata lietvārdus un nominālas vārdkopas, bet termini var būt arī citu vārdšķiru vārdi – īpašības vārdi (piemēram, “ātraudzīgs”), darbības vārdi (piemēram, “lejupielādēt”, “kopīgot”).