Pallādijs ķīmisko elementu periodiskajā tabulā tiek apzīmēts ar simbolu Pd un atrodas 5. perioda 10. grupā (pārejas metāli). Pallādija relatīvā atommasa ir 106,42, un tā atoms sastāv no 46 protoniem, 60 neitroniem un 46 elektroniem (elektronu konfigurācija [Kr] 4d10). Pallādijs ir viens no visbiežāk sastopamajiem platīna grupas metālu pārstāvjiem Zemes garozā. Platīna grupā pallādijam raksturīgs viszemākais blīvums un kušanas temperatūra, tā saturs Zemes garozā ir 0,015 miljondaļas (ppm). Pallādijs ir rets, mīksts, spīdīgs metāls sudrabaini baltā krāsā, kas dabā sastopams sešu stabilo izotopu veidā. No 1990. gada Krievija ir līderis pallādija ražošanā, saražojot vairāk nekā 80 tonnu pallādija katru gadu (pēc Nacionālā minerālu informācijas centra (National Minerals Information Center) 2020. gada datiem). Mūsdienās lielāko daļu saražotā pallādija izmanto automašīnu katalītiskajos neitralizatoros. Pallādiju arī izmanto juverlierizstrādājumu ražošanā, zobārstniecībā un elektronikā.