Kopējais runātāju skaits ir vismaz 13 miljoni. Mūsdienās grieķu valoda ir oficiālā valoda Grieķijā un Kiprā, līdz ar to tā ir arī viena no oficiālajām Eiropas Savienības (European Union) valodām. Grieķu valodai ir ap 3500 gadu ilga rakstos dokumentēta vēsture, kas ir ilgāka nekā jebkurai citai indoeiropiešu saimes valodai. Protogrieķu valodas restaurētās formas ir vērtējamas kā vēl daudzkārt senākas (datēšana ietiecas pat 3. gadu tūkstotī p. m. ē.). Grieķu valoda uzskatāma par senāko Eiropas civilizācijas valodu.
Ievērojams daudzums grieķu cilmes vārdu ir kļuvuši par internacionālismiem (piemēram, “ideja”, “metode”, “teorija”, “bibliotēka”, “teātris”, “problēma”, “krīze”, “trauma” un citi). Grieķu cilmes vārdi plaši izmantoti zinātnes valodā. Tas vērojams jau zinātņu, noteiktu zināšanu jomu nosaukumos (piemēram, “fizika”, “matemātika”, “filozofija”, “estētika”, “gramatika”, “poētika”, “aerodinamika” un citi). Grieķu cilmes vārdi sevišķi izplatīti arī medicīnā (piemēram, “pediatrija”, “dermatologs”, “oftalmologs”, “podologs” un citi). Daudzās valodās grieķu vārdi ienāk ar latīņu valodas starpniecību. Mūsdienu valodās izveidojies arī tāds leksikas slānis, kura ietvaros viens vārds tiek veidots gan uz grieķu, gan latīņu valodas bāzes. Šāds paņēmiens tiek izmantots jaunu terminu izveidei. Piemēram, vārds “hiperaktīvs”, kuram pamatā grieķu leksēma ὑπέρ (hyper) ar nozīmi ‘pāri’, ‘virs’ un latīņu leksēma actīvus ar nozīmi ‘darbīgs’, līdzīgā veidā, izmantojot grieķu un latīņu vai latīņu un grieķu valodas bāzi, darināti vārdi “socioloģija”, “televīzija”, “heksadecimāls”, “genocīds” un citi.
Pirms alfabēta ieviešanas grieķu valodas rakstība fiksēta zilbju rakstā. Ar to saistāms tā saucamais B līnijraksts (Krētas Mikēnu perioda grieķu valodas periods, iespējams, sākot pat ar aptuveni 16./15. gs. p. m. ē.), ko 1952. gadā atšifrējis Maikls Ventris (Michael George Francis Ventris), pierādot, ka zilbju rakstā fiksēta sena grieķu valodas forma.
Lineārās B rakstības zilbju pieraksta paraugs ar izrunu
Tā dēvētā sengrieķu valoda (rakstība, izmantojot grieķu valodas alfabētu) saistāma ar Senās Grieķijas arhaiskā (9./8.–6. gs. p. m. ē.), klasiskā perioda (5.–4. gs. p. m. ē.) valodu, hellēnisma laika (3. gs. p. m. ē.–30. g. p. m. ē./mūsu ēras sākums) un Romas Impērijas valodu (līdz 5./6. gs.). Hellēnisma laikā izveidojās tā saucamā koinē jeb kopīgais grieķu valodas dialekts, ko mēdz saukt arī par hellēnisma grieķu valodu (koinē kalpojusi kā sava laika lingua franca – kopējā valoda). Tās rašanos un nostiprināšanos sekmēja Maķedonijas Aleksandra jeb Aleksandra Lielā (Ἀλέξανδρος ὁ Μέγας) plašie iekarojumi, grieķu kultūras un līdz ar to arī valodas izplatība.