Isokrats dzimis turīgā atēniešu ģimenē. Viņa tēvam Teodoram (Θεόδωρος) piederējusi flautu darbnīca. Ieguvis labu izglītību. Isokrats bijis ievērojamu sengrieķu sofistu Prodika (Πρόδικος) un Gorgija (Γοργίας) skolnieks. Par Isokrata skolotāju tiek saukts arī sengrieķu domātājs Teisijs (Τεισίας), viens no retorikas pamatlicējiem. Tiek uzskatīts, ka Isokrats pazinis un mācījies pie sengrieķu filozofa Sokrata (Σωκράτης), taču šāds pieņēmums tiek arī apšaubīts, norādot, ka tas drīzāk apliecina vēlāko gadsimtu viedokļus par Sokrata domas ietekmi, nevis neapstrīdamu vēsturisku faktu. 403–393 p. m. ē. Isokrats bijis logogrāfs (t. i., par atlīdzību citiem sacer runas, kas tiks teiktas tiesas sēdēs), jo Peloponēsas kara laikā mantotā ģimenes pārticība strauji mazinājusies. Ap 390 p. m. ē. Isokrats nodibinājis retorikas skolu, kurai bijusi laba reputācija un lieli panākumi. Tiek apgalvots, ka Isokrats apmācījis simts skolniekus, kuru vidū bija arī ievērojami vārda mākslas meistari un politikas darbinieki – Isajs (Ἰσαῖος), Hiperīds (Ὑπερείδης) un Timotejs (Τιμόθεος). Ar Isokrata skolniekiem saistīts nostāsts par Persijas satrapa (pārvaldnieka) atraitnes Artemisijas (Ἀρτεμισία) 351 p. m. ē. rīkotajām daiļrunas sacensībām. Tās tika rīkotas, lai godinātu Artemisijas mirušo vīru. Visi dalībnieki, kas piedalījušies sacensībās, bijuši Isokrata skolnieki. 338 p. m. ē., iespējams, ka dažas dienas pēc Heronejas (Χαιρώνεια, arī Haironeja) kaujas, Isokrats nomiris. Nespējot samierināties ar grieķu sakāvi pie Heronejas, Isokrats izdarījis pašnāvību, nomērdējot sevi badā. Isokrats, lai arī atbalstījis panhellēnisma ideju, grieķu apvienošanos un grieķu kultūras izplatību, kāda tā vērojama hellēnisma laika posmā, to tā arī nepiedzīvo.