AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2021. gada 7. jūnijā
Ieva Fībiga

antitēze, trops

(no sengrieķu lietvārda ἀντίθησις, antithēsis ‘pretstatījums’, kas cēlies no sengrieķu darbības vārda ἀντιτίθημι, antitithēmi ‘novietot pretī, nolikt pretī’; angļu antithesis, vācu Antithese, franču antithèse, krievu антитеза)
trops (mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis), kas veidojas pilnīgi pretēju lietu vai jēdzienu sastatīšanā jeb pretnostatīšanā, piemēram, frazeoloģismā "runāšana sudrabs, klusēšana zelts"

Saistītie šķirkļi

  • metafora, trops
  • metonīmija, trops
  • alegorija, trops
  • sinekdoha, trops
  • oksimorons, trops
  • epitets, trops
  • salīdzinājums, trops
  • tropi, literatūrā
Antitēzes piemērs Martina Lutera Kinga runā.

Antitēzes piemērs Martina Lutera Kinga runā.

Satura rādītājs

  • 1.
    Jēdziena pielietojuma vēsture
  • 2.
    Jēdziena pielietojums
  • Multivide 1
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Jēdziena pielietojuma vēsture
  • 2.
    Jēdziena pielietojums
Jēdziena pielietojuma vēsture

Antitēze pirmo reizi pētīta antīkās retorikas teorijā, kad precīzi izdalītas un aprakstītas vārdu un domu figūras, kā arī tropi. Antitēze ietilpst retorikas ornatus jeb izgreznojuma jomā. Antīkajā retorikā antitēze tiek uzskatīta par domu figūru un nodēvēta par vārdu, vārdu grupu vai teikumu pretnostatījumu. Sengrieķu filozofa Aristoteļa (Ἀριστοτέλης) traktātā “Rētorika” (Ῥητορική, 4. gs. p. m. ē.) par antitēzi rakstīts, ka tā klausītājiem sniedz iespēju vieglāk uztvert runātāja domas tieši pretnostatījuma dēļ. Smalkāks antitēzes raksturojums sniegts traktātos, kas rakstīti latīņu valodā. Senās Romas retorikas teorētiķis Marks Fābijs Kvintiliāns (Marcus Fabius Quintilianus) traktātā “Oratora mācīšana” (Institutio Oratoria, 1. gs. m. ē.) antitēzi definējis kā pretnostatījumu, kur viena lieta tiek likta pretī otrai. Traktātā sniegti arī vairāki piemēri. Viens no tiem Cicerona runā “Par Kluentiju” – valda sapulcēs, bet ir bezspēcīgi tiesās. Līdzīgi antitēze raksturota arī Senās Romas oratoram Markam Tullijam Ciceronam (Marcus Tullius Cicero) piedēvētajā traktātā “Rētorika Herennijam” (Rhetorica ad Herennium, 1. gs. p. m. ē.) ar vairākiem ilustratīviem piemēriem – glaimošanai ir tīkams sākums, taču noslēgums grūts vai pie ienaidniekiem samierinošu, bet pie draugiem nepielūdzamu tu sevi rādi.

Jēdziena pielietojums

Mūsdienu teorijā antitēze tiek definēta līdzīgi kā antīkajā pasaulē. Antitēze ir divu pretēju jēdzienu savienojums, kas izceļ abu polaritāti un nesavienojamību. Lai antitēze būtu veiksmīga, abiem pretējiem jēdzieniem, piemēram, dzejolī, ir jābūt novietotiem tuvu – tādējādi krasais pretstats ir viegli uztverams un veiksmīgs. Tā kā antitēze ietver pretējus jēdzienus, bieži tajā parādās antonīmi, piemēram, romiešu dzejnieka Gaja Valerija Katulla (Gaius Valerius Catullus) dzejolī, kas veltīts viņa mīļotajai Lezbijai, ir rinda, kas sākas ar vārdiem odi et amo ‘nīstu un mīlu’, kas pauž divas pilnīgi pretējas sajūtas – naidu un mīlestību –, tātad antonīmus. Antitēze kardinālo pretstatu dēļ ir iedarbīga ne tikai dzejā, bet arī runās, jo tā klausītājam viegli uztverama, piemēram, amerikāņu mācītājs Martins Luters Kings (Martin Luther King Jr) kādā no savām runām teicis, ka hatred paralyses life, love releases it ‘naids dzīvi paralizē, mīlestība – atbrīvo’. Tāpat antitēze ir iedarbīga reklāmās, norādot pretstatus un tādējādi pārliecinot patērētāju.

Multivide

Antitēzes piemērs Martina Lutera Kinga runā.

Antitēzes piemērs Martina Lutera Kinga runā.

Antitēzes piemērs Martina Lutera Kinga runā.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • metafora, trops
  • metonīmija, trops
  • alegorija, trops
  • sinekdoha, trops
  • oksimorons, trops
  • epitets, trops
  • salīdzinājums, trops
  • tropi, literatūrā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Aristoteles, Ars Rhetorica, trans. J. H. Freese, Cambridge and London, Harvard University Press, 1926. Pieejams tiešsaistē The Perseus Digital Library Project
  • Cicero, Rhetorica ad Herennium, trans. H. Caplan, London, William Heinemann Ltd, Cambridge, Massachusetts, Harvard University Press, 1954. Pieejams tiešsaistē LacusCurtius: A Gateway to Ancient Rome
  • Quintilian, Institutes of Oratory: education of an orator, trans. J. S. Watson, London, George Bell and Sons, 1891. Pieejams tiešsaistē Internet Archive

Ieteicamā literatūra

  • Kursīte, J., Dzejas vārdnīca, Rīga, Zinātne, 2002.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Lausberg, H. (ed.), Handbook of literary rhetoric: a foundation for literary study, Leiden, Boston, Köln, Brill, 1998.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Quinn, A., Figures of Speech. 60 ways to turn a phrase, New York, London, Routledge, Taylor and Francis Group, 2012.
  • Sloane, T. O. (ed.), Encyclopedia of rhetoric, Oxford, Oxford University Press, 2001.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Valeinis, V., Ievads literatūrzinātnē, Rīga, Zvaigzne ABC, 2007.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Fībiga I. "Antitēze, trops". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 27.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4052 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana