Salīdzinājuma teorija pirmo reizi aprakstīta 4. gs. p. m. ē. sengrieķu filozofa Aristoteļa (Ἀριστοτέλης) traktātā “Rētorika” (Ῥητορική). Aristotelis raksta, ka salīdzinājums, tāpat kā metafora, arī ir pārnesums un ka tie tiek veidoti līdzīgi. Abus tropus vieno analoģijas jeb līdzības princips. Šo apgalvojumu pamatodams, Aristotelis sniedz piemēru par Ahilleju – "Ahillejs uzbruka kā lauva" ir salīdzinājums; "lauva uzbruka" ir metafora.
Par salīdzinājumu teoretizējuši arī Marks Tullijs Cicerons (Marcus Tullius Cicero) traktātā “Par oratoru” (De oratore, 55. g. p. m. ē.) un Marks Fābijs Kvintiliāns (Marcus Fabius Quintilianus) traktātā “Oratora mācīšana” (Institutio Oratoria, 1. gs. m. ē.). Kvintiliāns uzsver, ka metafora ir īsāks salīdzinājums, paskaidrojot to ar piemēru, ka salīdzinājumā A tiek salīdzināts ar B, bet metaforā A tiek aizvietots ar B.