"Odisejā" aprakstīti notikumi 10 gadus pēc Trojas kara. Saturiski eposs ir "Īliadas" turpinājums.
"Odiseja" sākas ar tradicionālo vēršanos pie mūzas un kodolīgu situācijas aprakstu. Visi, kas cīnījās pie Trojas un šajā karā izdzīvoja, jau sen atgriezušies mājās. Tikai vienam vīram, kas ilgojas pēc mājām un sievas, nav izdevies atgriezties. Tas ir dieva Poseidona (Ποσειδῶν) vajātais Odisejs (Ὀδυσσεύς). Viņš atrodas pie nimfas Kalipso (Καλυψώ ), kura nevēlas viņu atbrīvot. Darbība turpinās dievu pasaulē. Dieviete Atēna (Ἀθηνᾶ), Odiseja aizgādne, pārliecina Zevu (Ζεύς), ka Odisejam ir jāpalīdz atgriezties mājās. Zevs atceras dusmīgo Poseidonu un to, ka Odisejs izdūris viņa dēlam Polifēmam (Πολύφημος; kiklops jeb ciklops) aci. Atēna dodas uz Itaku pie Odiseja dēla Tēlemaha (Τηλέμαχος ). Viņa rosina Tēlemahu doties ceļā pie Nestora (Νέστωρ) un Menelāja (Μενέλαος), kuri jau atgriezušies no Trojas. Tikmēr Itakā dzīro un Odiseja mantu izšķiež precinieki, kuri vēlas apņemt par sievu Pēnelopi (Πηνελόπεια, Tēlemaha māte, Odiseja sieva). Nestors Tēlemaham pastāsta par ahaju (grieķu) atgriešanos pēc Trojas kara un Agamemnona (Ἀγαμέμνων) nāvi, bet Menelājs pavēsta, ka Odisejs ir pie nimfas Kalipso.
Saņemot Zeva rīkojumu, Kalipso nelabprāt atbrīvo Odiseju, kurš nokļūst pie faiākiem (Φαίακες), piedalās faiāku valdnieka Alkinoja (Ἀλκίνοος) dzīrēs, neatklājot savu patieso vārdu. Dzīrēs dziedonis Dēmodoks (Δημόδoκος) dzied par Troju, kas aizkustina Odiseju līdz asarām, un viņš atklāj savu vārdu. Seko izvērsts Odiseja stāstījums pirmajā personā par viņa ceļojumu. Viņš stāsta par došanos prom no Trojas, par nokļūšanu pie kinoniem (Κίκονες) un lotofāgiem (Λωτοφάγοι ) – mītiskās lotosa ēdāju tautas, par nokļūšanu ciklopu zemē un uz Aiola (arī Eola) salas. Vēlāk viņš nokļūst pie burves Kirkes (Κίρκη), kura paziņo Odisejam, ka viņam jānokāpj mirušo valstībā, lai saņemtu pareģa Teiresija (Τειρεσίας) padomu. Viņš stāsta par nonākšanu pazemes valstībā, par Skillu (Σκύλλα) un Haribdu (Χάρυβδις), par nokļūšanu uz Trīnakijas salas, kur ganījušies saules dieva Hēlija (Ἥλιος) vērši, kā arī par nokļūšanu pie nimfas Kalipso, ar ko Odisejs beidz savu stāstījumu. Faiāki pavada Odiseju uz Itaku, kurā atgriežas arī Tēlemahs un atstāsta mātei ceļojumā dzirdēto. Odisejs, atgriežoties Itakā, uzreiz sevi neatklāj. Pēc rētas uz kājas viņu atpazīst aukle Eirikleja (Εὐρύκλεια). Pēnelope piekrīt apprecēt to vīru, kurš būs spējīgs uzvilkt Odiseja loku. Odisejs ubaga izskatā uzvelk savu loku un raida bultu. Seko atklāšanās aina un Odisejs uzveic preciniekus. Pēnelope uzzina par Odiseja atgriešanos, nespēj tam noticēt un iztaujā viņu, līdz gūst pilnīgu pārliecību, ka tas tik tiešām ir viņas vīrs. Precinieku dvēseles nonāk mirušo valstībā, bet viņu radinieki nolemj Odisejam atriebties. Atēna rīkojas kā samierinātāja, eposs beidzas ar miera salīgšanu.

Terakotas plāksne, kas attēlo Odiseja atgriešanos pie Pēnelopes. Ap 460.–450. gadu p. m. ē.
Avots: Fletcher Fund/Metropolitan Museum of Art.