Joniešu dialekts līdzās atiskajam, aioliešu un doriešu dialektam ir viens no galvenajiem grieķu valodas paveidiem, kurā sarakstīta sengrieķu literatūra. Tas balstās joniešu, kuri apdzīvoja plašas teritorijas Egejas jūras krastos, kā arī daļu Egejas jūras salu, dzīvajā jeb runātajā valodā.
Joniešu dialekts kļuva par literāro darbu valodu vairākus gadsimtus pirms atiskā dialekta. Joniešu dialekta augstajā stilā sarakstīti Homēram (Ὅμηρος) piedēvētie eposi “Īliada” (Ἰλιάς, ~ 8.–7. gs. sākums p. m. ē.) un “Odiseja” (Ὀδύσσεια, ~ 8.–7. gs. sākums p. m. ē.), tāpēc joniešu dialektu sauc arī par homērisko jeb episko dialektu. Ievērojot tā dēvēto episko tradīciju, visa vēlāko laiku sengrieķu dzeja heksametra un elēģiskā distiha pantmērā sarakstīta joniskajā dialektā, neatkarīgi no to autoru izcelšanās vai dzīvesvietas.
Joniešu dialekts vērojams arī citos sengrieķu literatūras žanros: arhaiskā perioda lirikā un prozā. Joniešu dialekts ietekmējis tam radniecīgā atiskā dialekta attīstību un transformāciju koinē jeb kopīgajā grieķu valodā.