Aioliešu dialekts līdzās doriešu, atiskajam un joniešu dialektam ir viens no galvenajiem grieķu valodas paveidiem. Aioliešu dialektā runāja Tesālijas un Boiotijas apgabalu, kas atrodas centrālajā Grieķijā, iedzīvotāji – aiolieši, kā arī no apmēram 1000. gada p. m. ē. – tā dēvētās Aiolijas – aioliešu kolonijas Mazāzijas ziemeļrietumu piekrastes un tuvējo salu (ieskaitot Lesbas salu) iedzīvotāji. Tesālijas un Boiotijas aioliešu dialekta variantus ietekmēja kaimiņu doriešu dialekts, savukārt Mazāzijas Aiolijas grieķu valodu – joniešu dialekts.
Aioliešu dialekta dažādajos variantos sarakstīta salīdzinoši neliela, bet nozīmīga sengrieķu dzejas daļa, kas nonākusi līdz mūsdienām, – gan monodiskā, gan arī koru lirika. Lesbas salas dzejnieki Alkajs no Mitilēnes (Ἀλκαῖος ὁ Μυτιληναῖος) un Sapfo (Σαπφώ, aioliešu dialektā Ψάπφω) savu dzeju sacerēja Mazāzijas aioliešu dialekta Lesbas salai raksturīgajā variantā, savukārt Boiotijas dzejniece Korinna (Κόριννα) – Boiotijas apgabala aioliešu dialektā.