Doriskais dialekts līdzās atiskajam, joniešu un aioliešu dialektam ir viens no galvenajiem grieķu valodas paveidiem. Doriskā dialekta dažādajos variantos sarakstīta daļa līdz mūsdienām nonākušās sengrieķu koru lirikas, kā arī cita veida sengrieķu literatūra – dzeja un proza. Par prozas darbiem saglabājušās tikai liecības.
Doriešu dialekts pamatojas doriešu cilts dzīvajā jeb runātajā valodā. Dorieši 2. un 1. gadu tūkstotī p. m. ē. apdzīvoja plašas teritorijas Senajā Grieķijā un ārpus tās: Pindas kalnu pakāji Grieķijas ziemeļrietumos un mūsdienu Albānijas dienviddaļā, centrālās Grieķijas austrumdaļu, Peloponēsas pussalu, daļu Egejas jūras salu, kā arī doriešu koloniju dibinātās pilsētas Itālijā un Lībijā.