Atjaunots 2023. gada 13. maijā
Ieva Fībiga

hipokratiskais korpuss

(angļu The Hippocratic Corpus/The Hippocratic Collection, vācu Das Corpus Hippocraticum/hippokratische Schriften, franču Le Corpus hippocratique/La Collection hippocratique/Le Canon d'Hippocrate, krievu Сборник Гиппократа)

līdz mūsdienām saglabājusies medicīnas traktātu kolekcija, ko piedēvē Hipokratam (Ἱπποκράτης) un viņa mācības sekotājiem

Saistītie šķirkļi

Hipokratiskais korpuss ir līdz mūsdienām saglabājusies sengrieķu valodā tapušu medicīnas darbu kolekcija. To var dēvēt arī par hipokratisko kolekciju vai par hipokratisko rakstu krājumu, latīņu valodā – Corpus Hippocraticum. Korpusā pēc Thesaurus Linguae Graecae (TLG) datubāzes statistikas ietilpst 57 traktāti, kurus var dēvēt arī par sacerējumiem. Citos avotos traktātu skaits ir vai nu 60, vai nedaudz vairāk nekā 60, piemēram, 2003. gadā Rīgā izdotajā grāmatā “Hipokratiskie raksti. Izlase” uzskaitīti 62 traktāti. Pēc TLG statistikas, korpusā ir nepilni 370 tūkstoši vārdu, kas ir nedaudz vairāk nekā 1400 lapaspušu, ja tiek pieņemts, ka viena lapaspuse ir A4 izmērā ar 250 vārdiem.

Traktātu nosaukumi

Visi 57 hipokratiskā korpusa traktāti oriģinālā sengrieķu valodā ir pieejami tiešsaistē TLG datubāzē, atsevišķi traktāti arī citās tiešsaistes datubāzēs. TLG datubāzē hipokratiskā korpusa kods ir 0627, arī katram traktātam ir kods, un nosaukumi doti tulkojumā latīņu valodā. Tradīcija traktātu nosaukumus sniegt latīņu valodā to vienkāršākai identifikācijai izmantota ne tikai TLG datubāzē, bet arī citviet, tāpat arī kodu izmantošana atvieglo traktātu identifikāciju, piemēram, 2016. gadā Berlīnē izveidotajā hipokratiskā korpusa bibliogrāfijā, kurā ietverti gan hipokratiskie, gan pseidohipokratiskie traktāti ar tādu papildu informāciju kā izdevumi, tulkojumi, nosaukumu saīsinājumi utt. (Corpus Hippocraticum. Bibliographie der hippokratischen und pseudohippokratishen Werke).

Traktāta numurs pēc kārtas	TLG kods	Nosaukums latviešu valodā	Nosaukums latīņu valodā	Vārdu skaits
1.	001	Par seno ārstēšanas mākslu	De prisca medicina	5705
2.	002	Par gaisiem, ūdeņiem un vietām	De aere aquis et locis	7685
3.	003	Paredzējumi	Prognosticon	5363
4.	004	Par režīmu smagās slimībās	De diaeta in morbis acutis	6381
5.	005	Par smagu [slimību] režīmu	De diaeta acutorum	5569
6.	006	Par vietējām slimībām	De morbis popularibus	43 404
7.	007	Par galvas ievainojumiem	De capitis vulneribus	5130
8.	008	Par ārsta darba vietu	De officina medici	2221
9.	009	Par lūzumiem	De fracturis	11 593
10.	010	Par locītavām	De articulis	21 905
11.	011	[Kaula] iebīdīšana	Vectiarius	5091
12.	012	Atziņas	Aphorismi	7374
13.	013	Zvērests	Jusjurandum	262
14.	014	Likums	Lex	335
15.	015	Par šķidrumiem	De humoribus	2330
16.	016	Par paredzēšanu	Prorrheticon	10 563
17.	017	Kosas paredzējumi	Coa Praesagia	13 170
18.	018	Par mākslu	De arte	2801
19.	019	Par cilvēka uzbūvi	De natura hominis	4017
20.	020	Par veselīgu režīmu	De diaeta salubri	1509
21.	021	Par pūsmām	De flatibus	2923
22.	022	Par šķidrumu pielietojamību	De humidorum usu	1532
23.	023	Par slimībām I–III	De morbis i-iii	26 143
24.	024	Par sēklu, par bērna uzbūvi, par slimībām IV	De semine, de natura pueri, de morbis iv	19 474
25.	025	Par ciešanām	De affectionibus	7640
26.	026	Par vietām cilvēkā	De locis in homine	8723
27.	027	Par svēto slimību	De morbo sacro	4876
28.	028	Par čūlām	De ulceribus	3434
29.	029	Par asins tecēšanu	De haemorrhoidibus	928
30.	030	Par caurulēm	De fistulis	1603
31.	031	Par režīmu	De diaeta i-iv	20 472
32.	032	Par iekšējiem stāvokļiem	De affectionibus interioribus	16 553
33.	033	Par sievietes uzbūvi	De natura muliebri	12 199
34.	034	Par septītajā mēnesī dzimušu bērnu	De septimestri partu	1722
35.	035	Par astotajā mēnesī dzimušu bērnu	De octimestri partu	804
36.	036	Par sieviešu kaitēm	De mulierum affectibus i-iii	50 007
37.	037	Par jaunavu slimībām	De virginum morbis	472
38.	038	Par pārmērīgu auglību	De superfeatatione	3485
39.	039	Par augļa izgriešanu	De exsectione foetus	495
40.	040	Par griešanu	De anatome	260
41.	041	Par zobu nākšanu	De dentitione	403
42.	042	Par dziedzeriem	De glandulis	1810
43.	043	Par miesām	De carnibus	3467
44.	044	Par nedēļām	De septimanis	2162
45.	045	Par sirdi	De corde	1062
46.	046	Par uzturu	De alimento	1339
47.	047	Par redzi	De visu	806
48.	048	Par kaulu dabu	De ossium natura	3411
49.	049	Par ārstu	De medico	1552
50.	050	Par pienācīgu apiešanos	De decente habitu	1558
51.	051	Pamācības	Praeceptiones	1384
52.	052	Par izšķiršanos	De judiactionibus	2025
53.	053	Par izšķirošajām dienām	De diebus judicatioriis	1316
54.	054	Par zālēm	De purgentibus	504
55.	055	Vēstules	Epistulae	12 141
56.	056	Par septītajā mēnesī dzimušu bērnu	De septimestri partu	414
57.	057	Ritmiskais zvērests	Jusjurandum metricum	74

Autorība

Senajā Grieķijā ap 5. gs. pirms mūsu ēras medicīnas attīstības gaitā parādījās arī medicīniska satura teksti, un tie ir senākie medicīnas teksti Eiropā. Pastāv hipotēze, ka šie līdz mūsdienām saglabājušies teksti ir tikai neliela daļa un, visticamāk, Senajā Grieķijā to ir bijis daudz vairāk.

Tiek pieņemts, ka tieši Hipokrata slavas un ietekmes dēļ daļa sengrieķu medicīnas tekstu ir saglabājušies līdz mūsdienām, jo tie tika krāti, glabāti un pārrakstīti. Taču šīs slavas un ietekmes dēļ jau ap 3. gs. pirms mūsu ēras daudzi nezināmas izcelsmes medicīnas traktāti tika piedēvēti Hipokratam, tādējādi radot neskaidrības autorības noteikšanā jau 1. gs. mūsu ērā. Hellēnisma laikā daudzi sengrieķu medicīnas traktāti no Kosas un Knidas nonāca Aleksandrijā, kur tos komentēja un izdeva ārsti Hērofils (Ἡρόφιλος) un Bakhijs (Βακχεῖος). Viņi šos traktātus piedēvēja Hipokratam, taču nav pilnīgi skaidrs, kāpēc šāda prakse piekopta. Tiek pieļauta iespējamība, ka šie Aleksandrijas ārsti nezināja viņu rokās nonākušo traktātu autoru vārdus vai arī viņi vēlējās šiem traktātiem piešķirt lielāku ietekmi. Līdz ar to pētnieki izteikuši pieņēmumu, ka hipokratiskā korpusa traktāti, kas saglabājušies līdz mūsdienām, ir daļa vai nu no Kosas bibliotēkas, vai Aleksandrijas bibliotēkas izveidotās kolekcijas.

Par hipokratiskā korpusa traktātu autorību 1. gs. rakstīja imperatora Nērona (Nero Claudius Caesar Augustus Germanicus) ārsts Erotiāns (Ἐρωτιανός) un 2. gs. Pergamas ārsts Galēns (Γαλήνος), izveidojot sarakstu ar paša Hipokrata sacerētajiem traktātiem. Galēns šim tematam veltījis atsevišķu traktātu, kurš nav saglabājies, taču Erotiāna traktāts ir saglabājies. Tomēr pēc Erotiāna un Galēna nāves viņu izveidotais autentisko Hipokrata traktātu saraksts tika papildināts, un tas autorības noteikšanu apgrūtina. Pašlaik pētnieki vienprātīgi atzinuši, ka hipokratiskais korpuss nav viena autora darbs. Tādējādi var droši apgalvot, ka daļa hipokratiskā korpusa traktātu noteikti nav paša Hipokrata sacerēti, turklāt daži pētnieki pat apgalvo, ka līdz šim nav pierādīts, ka kāds no traktātiem patiešām ir paša Hipokrata rakstīts.

Pastāv arī tādi hipokratiskā korpusa traktāti, kuri nav saglabājušies oriģinālā sengrieķu valodā, bet gan tulkojumos latīņu, arābu, sīriešu vai ebreju valodā. Taču spriest par šo traktātu autorību ir sarežģīti, jo nav iespējams novērtēt tulkojuma precizitāti.

Klasifikācija

Hipokratisko korpusu var klasificēt pēc dažādiem parametriem, piemēram, temati, autorība, traktāta sarežģītība, mērķauditorija u. c., piemēram, speciālistu auditorijai domātas lekcijas, plašākai auditorijai domātas lekcijas, piezīmes un kompilācijas. Neskatoties uz dažādajām tekstuālām un stilistiskām atšķirībām, hipokratiskais korpuss sarakstīts sengrieķu valodas joniskajā dialektā, lai gan Hipokrats nāk no Kosas, kurā runāja doriskajā dialektā. Korpusa filoloģiska analīze ļauj secināt, ka daļa traktātu ir tapusi 5. un 4. gs. pirms mūsu ēras, daļa – hellēnisma laikā vai pat mūsu ēras pirmajos gadsimtos.

Skotu ārsts un tulkotājs Frānsiss Adamss (Francis Adams) hipokratisko korpusu sadalīja septiņās grupās:

iespējams, paša Hipokrata rakstīti traktāti,
Poliba (Πόλυβος) traktāti,
traktāti, kas tapuši pirms Hipokrata dzīves laika,
traktāti, kas tapuši Hipokrata dzīves laikā un hipokratiskajā tradīcijā,
ginekoloģiski traktāti,
traktāti, kas tapuši pēc Hipokrata dzīves laika,
vēlīnie un apšaubāmie traktāti.

Korpusa traktātus tematiski var dalīt astoņās grupās:

ārsta pienākumi (deontoloģija) un vispārīgi jautājumi par medicīnu,
slimības pazīmes (semioloģija),
slimību cēloņi (etioloģija),
dzīves veids un ārstnieciskais režīms (diaitētika),
slimību klasifikācija un ārstēšana (nozoloģija un terapeitika),
ķirurģija,
ginekoloģija,
biogrāfija un vēstules.

Ietekme

Hipokratiskā korpusa ietekme uz medicīnas traktātu sacerēšanu, pārrakstīšanu, sistematizēšanu un glabāšanu izveidojās neilgi pēc Hipokrata nāves. Vēlāk hipokratisko korpusu komentēja, piemēram, Galēns 2. gs., fragmenti tika iekļauti medicīnas enciklopēdijās viduslaiku sākumposmā, atsevišķus traktātus daudzus gadsimtus izmantoja medicīnas skolās, 5. un 6. gs. parādījās pirmie tulkojumi latīņu valodā. Sākot no 7. gs. tapa tulkojumi sīriešu un arābu valodā, tādējādi būtiski ietekmējot arābu medicīnas attīstību. 11. gs. šie arābu tulkojumi nonāca atpakaļ Eiropā un tika tulkoti latīņu valodā, un interese par hipokratisko korpusu atkal pieauga. Šādi pastarpināti tulkojumi izmantoti Eiropas medicīnas skolās līdz 14. gs. Laikā, kad parādījās pirmās iespiestās grāmatas, atdzima interese pētīt hipokratisko korpusu oriģinālā sengrieķu valodā, 16.–18. gs. izveidojās neohipokratisms. Dažkārt ārsti hipokratiskās medicīnas ietekmē veica dažādus atklājumus un izgudrojumus, piemēram, franču ārsts Renē Lenneks (René Laënnec) izgatavoja stetoskopu, lai varētu auskultēt pacientus bez tieša kontakta. Taču reizēm sekošana hipokratiskajai medicīnai traucēja dažādu atklājumu atzīšanu, piemēram, angļu ārsta Viljama Hārvija (William Harvey) atklājumi par asinsrites sistēmu tika noliegti, jo tie nesaskanēja ar hipokratisko medicīnu. Tikai 19. gs. hipokratiskā medicīna tika uzskatīta par novecojušu un tika pievienota medicīnas vēsturei. Hipokratiskā korpusa pētniecība nonāca medicīnas vēsturnieku, retāk klasisko filologu, redzeslokā.

Hipokratiskajam korpusam ir liela ietekme uz medicīnas terminoloģijas izveidošanos, un mūsdienās liela daļa medicīnas terminu ir grieķu cilmes vārdi, piemēram, trauma, koma, diagnoze, analīzes, profilakse un citi. Medicīnas valodā var iedalīt trīs attīstības posmus, t. i., grieķu valodas periods, latīņu valodas periods un moderno valodu periods. Pašlaik par galveno medicīnas valodu var uzskatīt angļu, kurā ir liels grieķu un latīņu cilmes vārdu krājums.

Hipokratiskais korpuss kopā ar galēnisko korpusu ir būtisks avots medicīnas vēstures pētījumiem, tiek izdoti rakstu krājumi, monogrāfijas, tulkojumi, rīkotas konferences un kongresi, piemēram, starptautiskā konference Colloquium Hippocraticum, kā arī darbojas biedrības, piemēram, "Starptautiskā medicīnas vēstures biedrība" (The International Society for the History of medicine) un citas.

Izdošanas vēsture

Jau 5. un 6. gs. parādījās pirmie hipokratiskā korpusa tulkojumi latīņu valodā, 6. gs. arī sīriešu un arābu valodā. Dažkārt arābu tulkojums ir vienīgais avots, kas saglabājies līdz mūsdienām, jo oriģināls sengrieķu valodā zudis. 11. gs. arābu tulkojumi tika tulkoti latīniski, un, lai gan attālināti no sengrieķu oriģināla, tie tika izmantoti līdz pat renesansei medicīnas skolās. Renesansē atsāka izmantot hipokratiskā korpusa oriģinālus sengrieķu valodā, un pirmais hipokratiskā korpusa izdevums iznāca 1525. gadā Romā Marka Fābija Kalva (Marcus Fabius Calvus) tulkojumā latīņu valodā. 1526. gadā Venēcijā tika publicēts krājums “Visi Hipokrata darbi” (Ἅπαντα τὰ τοῦ Ἱπποκράτους, Opera Omnia Hippocratis) oriģinālā sengrieķu valodā un tulkojums latīņu valodā itāļu humānista Alda Pija Manūcija (Aldus Pius Manutius) izdevniecībā. Vēlāk sekoja citi hipokratiskā korpusa izdevumi, taču par nozīmīgāko tiek uzskatīts franču leksikogrāfa un filozofa Emīla Litrē (Émile Maximilien Paul Littré) izdevums, kur pirmo reizi pieejams tulkojums franču valodā. 19. gs. iznāca vēl divi hipokratiskā korpusa izdevumi – viens nīderlandiešu ārsta Franca Zaharija Ermerinsa (Franz Zacharias Ermerins) vadībā un otrs vācu antīko tekstu izdevniecībā Bibliotheca Teubneriana.

20. gs. nozīmīgu ieguldījumu hipokratiskā korpusa izdošanā, tulkošanā un komentēšanā sniedza franču medicīnas vēstures pētnieks Žaks Žuanna (Jacques Jouanna) un Berlīnes–Brandenburgas Zinātņu akadēmijas (Berlin-Brandenburgische Akademie der Wissenschaften) medicīnas vēstures pētnieki krājumā "Grieķu un latīņu ārstu korpuss" (Corpus Medicorum Graecorum/Latinorum). Kopš 1972. gada hipokratiskais korpuss tiek digitalizēts Kalifornijas (Universitātes University of California) datubāzē Thesaurus Linguae Graecae. 19. gs. daļu no hipokratiskā korpusa angļu valodā iztulkoja F. Adamss. Pilns hipokratiskā korpusa tulkojums angļu valodā izdots 20. gs. grāmatu sērijā "Lēba klasiskā bibliotēka" (Loeb Classical Library). Latviešu valodā 2003. gadā izdoti vienpadsmit traktāti Agneses Gailes un Aijas van Hofas tulkojumā krājumā “Hipokratiskie raksti. Izlase” ar plašiem komentāriem un izsmeļošu ievadu.

hipokratiskais korpuss

Saistītie šķirkļi

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Autora ieteiktie papildu resursi

hipokratiskais korpuss

Saistītie šķirkļi

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Saistītie šķirkļi

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

Ieteicamā literatūra