Hipokratiskā korpusa ietekme uz medicīnas traktātu sacerēšanu, pārrakstīšanu, sistematizēšanu un glabāšanu izveidojās neilgi pēc Hipokrata nāves. Vēlāk hipokratisko korpusu komentēja, piemēram, Galēns 2. gs., fragmenti tika iekļauti medicīnas enciklopēdijās viduslaiku sākumposmā, atsevišķus traktātus daudzus gadsimtus izmantoja medicīnas skolās, 5. un 6. gs. parādījās pirmie tulkojumi latīņu valodā. Sākot no 7. gs. tapa tulkojumi sīriešu un arābu valodā, tādējādi būtiski ietekmējot arābu medicīnas attīstību. 11. gs. šie arābu tulkojumi nonāca atpakaļ Eiropā un tika tulkoti latīņu valodā, un interese par hipokratisko korpusu atkal pieauga. Šādi pastarpināti tulkojumi izmantoti Eiropas medicīnas skolās līdz 14. gs. Laikā, kad parādījās pirmās iespiestās grāmatas, atdzima interese pētīt hipokratisko korpusu oriģinālā sengrieķu valodā, 16.–18. gs. izveidojās neohipokratisms. Dažkārt ārsti hipokratiskās medicīnas ietekmē veica dažādus atklājumus un izgudrojumus, piemēram, franču ārsts Renē Lenneks (René Laënnec) izgatavoja stetoskopu, lai varētu auskultēt pacientus bez tieša kontakta. Taču reizēm sekošana hipokratiskajai medicīnai traucēja dažādu atklājumu atzīšanu, piemēram, angļu ārsta Viljama Hārvija (William Harvey) atklājumi par asinsrites sistēmu tika noliegti, jo tie nesaskanēja ar hipokratisko medicīnu. Tikai 19. gs. hipokratiskā medicīna tika uzskatīta par novecojušu un tika pievienota medicīnas vēsturei. Hipokratiskā korpusa pētniecība nonāca medicīnas vēsturnieku, retāk klasisko filologu, redzeslokā.
Hipokratiskajam korpusam ir liela ietekme uz medicīnas terminoloģijas izveidošanos, un mūsdienās liela daļa medicīnas terminu ir grieķu cilmes vārdi, piemēram, trauma, koma, diagnoze, analīzes, profilakse un citi. Medicīnas valodā var iedalīt trīs attīstības posmus, t. i., grieķu valodas periods, latīņu valodas periods un moderno valodu periods. Pašlaik par galveno medicīnas valodu var uzskatīt angļu, kurā ir liels grieķu un latīņu cilmes vārdu krājums.
Hipokratiskais korpuss kopā ar galēnisko korpusu ir būtisks avots medicīnas vēstures pētījumiem, tiek izdoti rakstu krājumi, monogrāfijas, tulkojumi, rīkotas konferences un kongresi, piemēram, starptautiskā konference Colloquium Hippocraticum, kā arī darbojas biedrības, piemēram, "Starptautiskā medicīnas vēstures biedrība" (The International Society for the History of medicine) un citas.