Bakhijs bija sengrieķu ārsts, leksikogrāfs, viens no pirmajiem senāko hipokratiskā korpusa traktātu komentētājiem.

Bakhijs dzimis Boiotijas pilsētā Tanagrā.

Bakhijs studējis medicīnu Aleksandrijā Hērofila (Ἡρόφιλος) vadībā.

Bakhijs komentējis vairākus senākos hipokratiskā korpusa traktātus: “Par vietējām slimībām” (grieķu Ἐπιδημίαι/Epidēmiai, latīņu De morbis popularibus), “Atziņas” (grieķu Ἀφορισμοί/Aphorismoi, latīņu Aphorismi), “Par ārsta darba vietu” (grieķu Κατ' ἰητρεῖον/Kat’ jētreion, latīņu De officina medici). 3. gs. p. m. ē. Aleksandrijā nonāca arī tādi Knidas un Kosas medicīnas traktāti, kuru autorība bija neskaidra. Šos traktātus Bakhijs un Hērofils komentēja, izdeva un piedēvēja Hipokratam (Ἱπποκράτης) – vai nu tādēļ, ka nezināja īsto autoru, vai nu tādēļ, ka vēlējās traktātiem piešķirt lielāku ietekmi.

Līdz mūsdienām saglabājušies tikai Bakhija traktātu fragmenti, kas atrodami Erotiana (Ἐρωτιανός) un Galēna (Γαλήνος) traktātos. Viens no nozīmīgākajiem Bakhija darbiem ir vārdnīca, dēvēta par hipokratisko leksikonu (angļu Bacchius' Lexeis vai Hippocratic lexicon). Bakhija hipokratisko leksikonu nevajadzētu jaukt ar Erotiana hipokratisko leksikonu. Bakhija leksikons izpelnījās asu vērtējumu gan laikabiedru, gan vēlāku ārstu un komentētāju vidū, piemēram, Erotians un Galēns citēja šo leksikonu tikai tamdēļ, lai izteiktu pret to iebildumus. Erotians citēja 60 šā leksikona glosas, bet Epikls (Ἐπικλῆς) izveidoja šā leksikona saīsinātu versiju.

Bakhija hipokratiskais leksikons sniedz priekšstatu par Aleksandrijas filologu darbu un senāko hipokratiskā korpusa traktātu pieejamību, turklāt tas ir viens no pirmajiem šāda tipa traktātiem Aleksandrijā.

Medicīnas vēstures pētnieki vērtē Bakhija hipokratisko leksikonu kā svarīgu medicīnas vēstures pētījumu avotu un dēvē to par ietekmīgāko hellēnismā.