Hērofils bija sengrieķu ārsts, kurš popularitāti ieguva Aleksandrijā veikto cilvēka līķu sekciju un, iespējams, arī vivisikciju dēļ. Līķu sekcijas veiktas sistemātiski, un tas ļāva iegūt jaunas anatomiskas zināšanas, līdz ar to Hērofils tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem anatomiem, un tiek dēvēts par anatomijas tēvu.

Hērofils dzimis Mazāzijas pilsētā Halkedonā, mūsdienu Turcijas teritorijā. Par Hērofila izcelšanos un viņa dzīves sākuma gadiem nav gandrīz nekādu ziņu, izņemot to, ka viņš agrā vecumā devies uz Aleksandriju, lai uzsāktu izglītošanos.

Aleksandrijā valdnieka Ptolemaja I Sotīra (Πτολεμαῖος Σωτήρ) valdīšanas laikā (ap 305.–282. gadu p. m. ē.) mērķtiecīgi tika veidotas institūcijas ar nolūku piesaistīt dažādus zinātniekus, tajā skaitā arī ārstus. Viena no šīm institūcijām bija veltīta medicīnas apguvei, un mūsdienās tās apzīmēšanai tiek izmantots nosaukums – medicīnas skola Aleksandrijā.

Aleksandrijas medicīnas skola bija ne tikai pirmā tik nozīmīga medicīnas studiju institūcija, bet tajā pirmoreiz varēja praktizēt līķu sekcijas. Hērofils medicīnu studēja šajā skolā pie Kosas Praksagora (Πραξαγόρας ὁ Κῷος) – sengrieķu ārsta, kurš turpināja Aristoteļa (Ἀριστοτέλης) izveidoto anatomijas teoriju. Hērofils sava skolotāja ietekmē daudz pētīja tieši asinsritei veltītus jautājumus.

Hērofils lielāko daļu dzīves pavadīja Aleksandrijā, un tur arī praktizēja medicīnu. Antīkajā pasaulē līķu sekcijas bija aizliegtas, taču Hērofila profesionālās darbības laikā šis aizliegums bija atcelts, un šāda laika un vietas sakritība radīja veiksmīgus apstākļus anatomijas attīstībai. Līķu sekciju aizlieguma atcelšana pastāvēja vien dažus gadu desmitus, un tad tā atkal aizliegta. Nākamais periods, kad medicīnā tika atļauta līķu sekcija, bija tikai 16. gs. vidus.

Līķu sekcijas tika veiktas publikas priekšā, tādējādi skaidrojot un mācot anatomiskās struktūras. Hērofils strādāja kopā ar gados jaunāku grieķu ārstu Erasistratu (Ἐρασίστρατος), un abu ārstu slava piesaistīja daudzus medicīnā ieinteresētos no plaša reģiona. Hērofils tiek uzskatīts par pirmo ārstu medicīnas vēsturē, kurš veica arī autopsijas, lai noskaidrotu slimības gaitu un nāves cēloni.

Hērofils strādāja arī par skolotāju, un tiek pieņemts, ka viņš sarakstīja vismaz deviņus traktātus par tādām tēmām kā dzemdniecība, asinsrites sistēma, pēkšņas nāves cēloņi, kā arī komentēja Hipokrata (Ἱπποκράτης) traktātus. Diemžēl visi Herofila traktāti, kas glabājās Aleksandrijas bibliotēkā (Βιβλιοθήκη τῆς Ἀλεξάνδρειας), gāja bojā.

Sistemātiski veikto līķu sekciju dēļ Hērofils veica vairākus nozīmīgus atklājumus anatomijā. Pētot kardiovaskulāro sistēmu, Hērofils nošķīra vēnas no artērijām, norādīja, ka kambari ir sirds daļa, tādējādi izsakot pretēju viedokli Aristoteļa apgalvojumiem par labo kambari kā vēnas paplašinājumu, un apgāza sava skolotāja Praksagora kļūdu, ka pulss nav saistīts ar sirdspukstiem.

Pētot nervu sistēmu, Hērofils bija pirmais, kurš nošķīra nervus no asinsvadiem un cīpslām un noteica, ka nervi pārvada impulsus. Tiek pieņemts, ka Hērofils un Erasistrats izveidoja izpratni par diviem dažādiem nervu tipiem – kustību un jušanas nerviem. Hērofils izteica viedokli, ka kustību nervu bojājums ir paralīzes cēlonis un raksturoja vairākus nervus, piemēram, optisko, okulomotoro, faciālo un citus.

Attiecībā uz galvas smadzeņu uzbūvi Hērofils noteica smadzeņu apvalkus un smadzeņu dobumus, smadzenītes kā galvas smadzeņu daļu un nodēvēja smadzenes par prāta atrašanās vietu, kas bija pretējs viedoklis Aristoteļa paustajam par galvas smadzenēm kā atvēsināšanas vietu.

Pētot gremošanas sistēmu, Hērofils aprakstīja siekalu dziedzerus un nosauca tievās zarnas sākumdaļu – divpadsmit pirkstu zarnu jeb duodēnu. Viņš precīzi aprakstīja aknas un pētījis aizkuņģa dziedzeri.

Pētot acs uzbūvi, Hērofils aprakstīja tīkleni, radzeni, varavīksneni, ciliāro ķermeni un stiklķermeni.

Medicīnas vēsturnieki pauž viedokli, ka Hērofila reproduktīvās sistēmas apraksts ir bijis precīzākais līdz pat viduslaikiem. Viņš bija īpaši ieinteresēts sievietes reproduktīvajā sistēmā un pierādīja, ka dzemde ir dobs orgāns, aprakstīja olvadus, olnīcas un parauretrālos jeb Skīna dziedzerus, un tiek apgalvots, ka viņš atklāja arī olšūnu. Viņa traktāts par dzemdniecību skaidroja grūtniecības un dzemdību fāzes, sarežģītu dzemdību cēloņus un citas tēmas, un tas bijis paredzēts kā instrukcija vecmātēm un ārstiem. Pētot vīrieša reproduktīvo sistēmu, Hērofils aprakstīja priekšdziedzeri jeb prostatu un noteica, ka spermatozoīdi tiek radīti sēkliniekos.

Hērofila atklājumi anatomijā 4., 3. gs. p. m. ē. bija unikāli un piesaistīja gan laikabiedru, gan pēcteču uzmanību, un tos pārspēja tikai 16. gs. dzīvojušais ārsts Andreass Vezālijs (Andreas Vesalius), kurš tiek uzskatīts par mūsdienu cilvēka anatomijas izveidotāju. Tāpēc dažkārt Hērofils tiek dēvēts par antīkās pasaules Vezāliju.

Pēc Hērofila vārda mūsdienās tiek lietots termins torcular Herophli, ar ko tiek nosaukta cietā smadzeņu apvalka sinusu sateka, kā arī citi viņa ieviestie termini, piemēram, calamus scriptorius, ar ko tiek nosaukta rombveida bedrītes apakšējā daļa, un Hērofils uzskatījis, ka šajā smadzeņu daļā atrodas dvēsele.

Lai gan Hērofils anatomijas attīstībā ir sniedzis lielu ieguldījumu, medicīnas vēsturē viņš nav tik zināma personība kā Hipokrats, Galēns (Γαλήνος) vai Vezālijs. Medicīnas vēsturnieki izteikuši hipotēzi, ka šāda situācija izveidojusies, jo Hērofilam un Erasistratam tika pārmesta vivisekciju veikšana. Tāpēc dažkārt Hērofilu un Erasistratu nievājoši dēvē par Aleksandrijas miesniekiem. Kristīgu sacerējumu autors Tertuliāns (Quintus Septimius Florens Tertullianus) esot izteicis viedokli, ka Hērofils veicis ap 600 vivisekciju un ka šim nolūkam izmantoti ieslodzītie, arī Galēns un Celzs (Aulus Cornelius Celsus) nosodījuši Hērofila un Erasistrata veiktās vivisekcijas. Taču vairāki medicīnas vēsturnieki apšauba vivisekciju veikšanu patiesumu, līdz ar to nav skaidrības, vai Hērofils vispār veicis vivisekcijas un, ja jā, vai tiešām tik lielā skaitā. Tomēr, neskatoties uz pausto nosodīju, Hērofila ieguldījums anatomijā mūsdienās netiek apšaubīts.

Pastāv dažādi Hērofila portretējumi, taču tie ir tikai priekšstati par to, kā Hērofils izskatījies. Viens no biežāk sastopamajiem Hērofila portretējumiem ir skice, kas veidota pēc holandiešu mākslinieka Jozefa Dēva (Joseph F. Doeve) gleznas, kuras oriģināls glabājas Kanzasas Universitātes Medicīnas centra (University of Kansas Medical Center) muzeja krājumā. Grāmatu izdošanas laikā parādījās ilustrācijas, kurās attēlots Hērofila portrets vai Hērofils kopā ar Erasistratu, taču ilustrācijas, kurās Hērofils būtu attēlots kopā ar Hipokratu, Galēnu vai Avicennu (Avicenna), nav atrodamas. Tas liecina par atšķirīgo vērtējumu, kas šiem ārstiem tika veltīts. Hērofils atveidots arī gleznās, piemēram, portugāļu gleznotājs Vesalo Salgado (José Maria Vesalo Salgado) attēlojis Hērofilu, mācot anatomiju. Ir daži ciļņi, kuros Hērofils atspoguļots, piemēram, uz Parīzes Dekarta universitātes (Université Paris Descartes) Medicīnas fakultātes sienas atrodas cilnis, kurā Hērofils atveidots, veicot līķa sekciju, un uz Saragosas Universitātes (Universidad de Zaragoza) Medicīnas un zinātņu fakultātes fasādes ir cilnis ar Hērofila portretu.