Apzīmējums aizgūts no Aleksandrijas nosaukuma. Vārdu "gramatiķis" (no grieķu γραμματικός) aleksandrieši lietoja, lai apzīmētu literatūras un visu ar to saistīto zinību pētnieku un vienlaikus arī skolotāju. Aleksandrijas gramatiķu darbība neaprobežojās tikai ar gramatiku mūsdienu izpratnē, sākotnēji tā pat to neietvēra, ņemot vērā, ka gramatika kā valodas izpētes virziens radās tikai 1. gs. p. m. ē.
Aleksandrijas gramatiķu darba vieta Aleksandrijas bibliotēka bija daļa no plašākas mākslu un zinību institūcijas – Aleksandrijas muzeja (Μουσεῖον τῆς Ἀλεξανδρείας). Aleksandrijas bibliotēka tika nodibināta Maķedonijas grieķu Ptolemaju (Πτολεμαῖοι) dinastijas valdīšanas laikā (4. gs.–1. gs. p. m. ē.) Aleksandrijā, kas tobrīd bija nozīmīgs hellēnisma laikmeta kultūras centrs. Rietumu pasaulē pirmo gramatiķu sākotnējais uzdevums bija pētīt bibliotēkas manuskriptus, lai veiktu to klasifikāciju. Tekstu izpēte, to atjaunošana, komentēšana, sakārtošana, tulkošana un izdošana lika pamatus filoloģijas zinātnei.