AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 14. augustā
Andra Kalnača

prievārds

(angļu preposition, vācu Präposition, franču préposition, krievu предлог), prepozīcija
palīgvārdu vārdšķira, kas norāda uz priekšmetu, parādību, procesu u.tml. savstarpējām attieksmēm

Saistītie šķirkļi

  • darbības vārds
  • izsauksmes vārds
  • īpašības vārds
  • lietvārds
  • partikula
  • saiklis
  • skaitļa vārds
  • vārdšķira
  • vietniekvārds
Prievārds.

Prievārds.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Jēdziena vēsture
  • 3.
    Jēdziena lietojums un izpēte
  • 4.
    Nozīmīgākie autori un darbi
  • Multivide 1
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Jēdziena vēsture
  • 3.
    Jēdziena lietojums un izpēte
  • 4.
    Nozīmīgākie autori un darbi

Teikumā prievārdi parasti ir saistīti ar lietvārdu (No rīta spīdēja saule), lietvārda funkcijā lietotu vārdu (Diena visiem darbiem ir par īsu) vai vietniekvārdu (Pēcpusdienā aiziesim pie jums) noteiktā locījumā un norāda uz sintaktiskām attieksmēm starp patstāvīgiem vārdiem, precizējot locījuma nozīmi.

Prievārdi ir nelokāmi vārdi un neveic teikuma locekļu funkcijas, taču parasti ietilpst teikuma locekļa sastāvā kopā ar lietvārdu vai citu deklinējamu vārdu, veidojot prievārdisku konstrukciju – Saule paceļas virs meža; Viņš lauza maizi pa gabalam; Es eju uz teātri. Lielākā daļa prievārdu ir daudznozīmīgi, to konkrētā nozīme nosakāma kontekstā.

Jēdziena vēsture

Prievārdi kā vārdšķira aprakstīta jau Dionīsija Trāķieša (Διονύσιος ὁ Θρᾷξ) “Gramatikas mākslā” (Τέχνη Γραμματικῆ, 2. gs. p. m. ē.), kā arī Prisciāna (Priscianus Caesariensis) gramatikā “Gramatikas pamati” (Institutiones Grammaticae, m. ē. 5. gs.). Tā kā sengrieķu un latīņu valodā prievārdi parasti ir pirms lietvārda, tad šāds novietojums ietverts arī abu valodu terminoloģijā – πρόθεσις un praepositiō ‘prievārds’. Vārdšķiras nosaukums ar norādi uz šo vārdu atrašanās vietu tiek lietots arī dažādu citu valodu pašcilmes terminoloģijā, piemēram, latviešu valodā “prievārdi”, lietuviešu valodā “príelinksniai”, čehu valodā “předložky”, jo visās šais valodās prievārdi, tāpat kā sengrieķu un latīņu valodā, parasti atrodas pirms lietvārda. Lai gan mūsdienu valodniecībā šāds vārdšķiras nosaukums tiek uzskatīts par pārāk ierobežotu prievārda lietojuma daudzveidībai dažādās valodās, tas tomēr joprojām tiek lietots arī kā virsjēdziens šo palīgvārdu nosaukšanai.

Jēdziena lietojums un izpēte

Prievārdi var būt novietoti gan pirms, gan pēc lietvārda, piemēram, latviešu valodā uz tiek lietots pirms lietvārda, dēļ – pēc lietvārda, sal. Kaķis rāpjas uz jumta un Lietus dēļ nevarējām doties uz pludmali. Atkarībā no prievārdu novietojuma tos iedala prepozīcijās un postpozīcijās. Pēc prievārdu dominējošā novietojuma iespējams arī tipoloģiski klasificēt valodas prepozīciju vai postpozīciju valodās. Piemēram, indoeiropiešu (latviešu, lietuviešu, poļu, čehu, vācu, angļu, franču, spāņu u. c.) valodas ir prepozīciju valodas, jo dominē prepozīcijas, savukārt somugru (igauņu, lībiešu, somu, ungāru) valodas, basku, japāņu, korejiešu valoda – postpozīciju valodas, jo dominē postpozīcijas. Taču, piemēram, votu, somāliešu un amhariešu valodā prievārdiem nav dominējoša novietojuma. Ir arī valodas, kurās prievārdu nav, piemēram, itelmeņu, menomini un krī valoda.

Ņemot vērā prievārdu novietojuma atšķirības, valodniecībā kā virsjēdziens tiek izmantots arī termins “adpozīcija”, kas ietver gan prepozīcijas (t. i., prievārdus), gan postpozīcijas un ļauj precīzāk aprakstīt šo vārdšķiru – it īpaši tādās valodās, kur var būt gan prepozīcijas, gan postpozīcijas. Piemēram, baltu valodās, lai gan tās ir tipiskas prepozīciju valodas, ir arī postpozīcijas – latviešu valodā dēļ un labad (Ielas bija slidenas atkalas dēļ; Skaidrības labad vajadzētu aprunāties ar tēvu), lietuviešu valodā dėkà ‘dēļ’ (jõ dárbo dėkà ‘viņa darba dēļ’). Arī latīņu valodā ir postpozīcijas, piemēram, causā ‘dēļ, labad’ (reī pūblicae causā ‘valsts labad’), grātiā ‘dēļ’ (exemplī grātiā ‘piemēram, burt. piemēra dēļ’), tenus ‘līdz’ (verbō tenus ‘tikai vārda pēc’).

Valodā iespējams arī vienu un to pašu prievārdu novietojums abās pozīcijās. Piemēram, latviešu valodā pēc atkarībā no lietojuma var būt gan prepozitīvs (vietas, laika u. c. nozīmēs – Pēc gada dosimies uz Jaunzēlandi), gan postpozitīvs (cēloņa, iemesla nozīmē – Mātes pēc mauriņu var pļaut kaut šodien).

Prievārdi var būt vienkārši (ap, aiz, bez, uz, no, pa, par, ar) un salikti (abpus, augšpus, lejpus, šaipus). Daļā valodu iespējamas arī vairāku prievārdu kombinācijas, piemēram, angļu valodā according to ‘saskaņā ar’, because of ‘jo, tāpēc ka’, in between ‘starp’, out of ‘no (kāda skaita)’, lietuviešu valodā iš põ ‘no, burt. no zem’, iš ùž ‘no, burt. no aiz’ (iš po stãlo ‘no galda apakšas’, iš už mìško ‘no meža otras puses / aizmugures’). Latviešu valodā šādu prievārdu kombināciju nav.

Prievārdi valodā parasti biedrojas ar noteiktiem locījumiem, t. i., prievārds saistās ar lietvārdu vai vietniekvārdu kādā no locījumiem – ģenitīvā, datīvā, akuzatīvā, instrumentālī u. c. (atkarībā no konkrētas valodas locījumu sistēmas). Piemēram, vācu valodā prievārdi aus, mit, von, in, vor, nach, zu biedrojas ar datīvu, für, durch, um, gegen – ar akuzatīvu, wegen, trotz, statt, anstelle – ar ģenitīvu. Latīņu valodā lielākā daļa prievārdu biedrojas ar akuzatīvu (ante, ad, circā, inter, iuxtā, per, post, suprā) vai ablatīvu (ab, cum, dē, ex, prō, sine). Latviešu valodā vienskaitlī prievārdi biedrojas ar ģenitīvu (aiz, no, bez, dēļ, labad, kopš, pēc, pie, pirms, virs, zem), datīvu (līdz), akuzatīvu (ap, caur, gar, par, pār, pret, starp) un instrumentāli (ar), daudzskaitlī – ar ģenitīvu (dēļ, labad) vai datīva un instrumentāļa kopīgo formu (ar, aiz, uz, no, pa, par, pār, pēc, gar, caur un tā tālāk).

Iespējami arī prievārdi, kas var biedroties ar diviem locījumiem, piemēram, vācu valodā an, auf, hinter, über, unter, vor saistās ar datīvu atrašanās vietas nozīmē vai akuzatīvu virziena nozīmē. Latīņu valodā prievārdi in un sub biedrojas ar akuzatīvu virziena nozīmē, ar ablatīvu – atrašanās vietas nozīmē. Latviešu valodā šāda tipa prievārdi ir uz un pa. Prievārds uz vienskaitlī saistās ar ģenitīvu atrašanās vietas nozīmē (uz galda, uz skapja), ar akuzatīvu – virziena nozīmē (uz darbu, uz autoostu, uz pludmali), savukārt pa vienskaitlī biedrojas ar datīvu dalāmības nozīmē (pa kumosam, pa pilienam), ar akuzatīvu – vietas nozīmē (iet pa taku).

Ja valodā lietvārdi, īpašības vārdi vai vietniekvārdi netiek locīti, tad prievārdiem biedrošanās ar locījumiem nav iespējama; tā tas ir, piemēram, angļu, spāņu, franču, itāļu, bulgāru valodā.

Galvenās prievārdu nozīmju grupas ir šādas:

1)    vietas nozīme – gan atrašanās vieta (aiz mājas, pie bērza, pret logu), gan virziens (uz veikalu, caur mežu, gar ezeru, pār jūru);

2)    laika nozīme – ar pirmdienu, kopš pagājušā gada, līdz nedēļas beigām, pa ziemu, pirms trim nedēļām;

3)    veida nozīme – turēties aiz malām, dzīvot bez rūpēm, pa vecam, iet pie rokas, dzīvot pēc sava prāta, nākt par labu, staigāt uz rokām;

4)    iemesla vai cēloņa nozīme – gavilēt aiz laimes, saslimt ar vējbakām, raudāt mātes dēļ, smieties no prieka;

5)    nolūka nozīme – strādāt sava prieka dēļ, kopt sakņu dārzu ģimenes labad, sacensties par vietu pusfinālā, gatavoties uz viesībām;

6)    dalāmības nozīme – kost maizi pa kumosam, divi no viņiem;

7)    daudzuma nozīme – gan noteikts daudzums (pirkt gailenes par trim eiro litrā, mainīt eiro pret dolāriem), gan aptuvens daudzums (arī laika ziņā): piezvanīšu ap diviem, atlaide līdz divdesmit procentiem, pret vakaru sāka snigt;

8)    neesamības jeb trūkuma nozīme – ēdiens bez sāls, ziema bez sniega;

9)    līdzekļa vai pavadoņa nozīme – griezt audumu ar šķērēm, slimot ar vējbakām, sēņot kopā ar meitu;

10) objekta nozīme – kļūt par ārstu, sazvanīties ar māsu, iet uz tirgu pēc pārtikas, mīlestība pret bērniem, dusmoties uz sevi;

11) pazīmes nozīme – lakats ar bārkstīm, meitene ar gaišiem matiem, māja pie jūras;

12) secības nozīme – rit gads aiz gada, soļo viens pēc otra;

13) salīdzinājuma nozīme – jaunā māja ir ērtāka par veco, apģērbs par šauru, gudrākais starp draugiem.

Nozīmīgākie autori un darbi

Prievārdi parasti tiek aplūkoti konkrētas valodas vārdšķiru aprakstā, piemēram, Duglasa Baibera (Douglas Biber) u. c. “Longmena runātas un rakstītas angļu valodas gramatikā” (Longman Grammar of Spoken and Written English, 2000), “Latviešu valodas gramatikā” (2013, atk. izd. 2015) Dainas Nītiņas un Jura Grigorjeva redakcijā, “Mūsdienu lietuviešu valodas gramatikā” (Dabartinės lietuvių kalbos gramatika, 1996) Vītauta Ambraza (Vytautas Ambrazas) redakcijā, Dzintras Paegles “Latviešu literārās valodas morfoloģijā” (2003), Aldonas Paulauskienes (Aldona Paulauskienė) “Lietuviešu valodas morfoloģijā” (Lietuvių kalbos morfoloģija, 1994).

Prievārdi tiek aplūkoti arī ģeneratīvos, kognitīvos, sintaktiskos, semantiskos, tipoloģiskos u. c. pētījumos gan sinhroniskā, gan diahroniskā aspektā, skat., piemēram, tādas monogrāfijas kā Kiriko Sato (Kiriko Sato) “Locījuma formu pārtapšana prievārdu konstrukcijās senangļu prozā” (The Development from Case-Forms to Prepositional Constructions in Old English Prose, 2009), Petra Biskupa (Petr Biskup) “Prievārdi, locījums un darbības vārda priedēkļi slāvu valodās” (Prepositions, Case and Verbal Prefixes: The Case of Slavic, 2019), kā arī kolektīvos pētījumos “Adpozīcijas. Pragmatiskas, semantiskas un sintaktiskas perspektīvas” (Adpositions. Pragmatic, Semantic and Syntactic Perspectives, 2008) Denisa Kerzona (Dennis Kurzon) un Silvijas Adleres (Silvia Adler) redakcijā un “Nīderlandiešu valodas sintakse: adpozīcijas un adpozīciju konstrukcijas” (Syntax of Dutch: Adpositions and Adpositional Phrases, 2013) Hansa Brekhēsa (Hans Broekhuis) un Henka van Rīmsdeika (Henk van Riemsdijk) redakcijā. Latviešu valodas prievārdu aprakstā minama Dainas Nītiņas monogrāfija “Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā” (1978).

Multivide

Prievārds.

Prievārds.

Prievārds.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • darbības vārds
  • izsauksmes vārds
  • īpašības vārds
  • lietvārds
  • partikula
  • saiklis
  • skaitļa vārds
  • vārdšķira
  • vietniekvārds

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Dryer, M.S. and M. Haspelmath (eds.), The World Atlas of Language Structures Online, Leipzig, Max Planck Institute for Evolutionary Anthropology, 2013.

Ieteicamā literatūra

  • Biber, D. et al., Longman Grammar of Spoken and Written English, Harlow, Pearson Education, 2000.
  • Brown, K. (ed.), Encyclopedia of Language & Linguistics, Oxford etc., Elsevier, 2006.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Bußmann, H. (Hrsg.), Lexikon der Sprachwissenschaft, Stuttgart, Alfred Kröner Verlag, 2008.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Crystal, D., A Dictionary of Linguistics and Phonetics, 6th edn., Oxford, Wiley-Blackwell Publishing, 2008.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Hogan, P.H. (ed.), The Cambridge Encyclopedia of the Language Sciences, Cambridge, Cambridge University Press, 2011.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Kalnača, A., ‘Morfoloģija’, Latviešu valoda, A. Veisbergs (red.), Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2013, 45.–108. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Malmkjaer, K. (ed.), The Linguistics Encyclopedia, London and New York, Routledge, 2004.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Matthews, P.R., The Concise Oxford Dictionary of Linguistics, 3rd edn., Oxford, Oxford University Press, 2014.
  • Nītiņa, D., Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā, Rīga, Zinātne, 1978.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Nītiņa, D. un J. Grigorjevs (red.), Latviešu valodas gramatika, Rīga, LU Latviešu valodas institūts, 2013.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Paegle, Dz., Latviešu literārās valodas morfoloģija, I daļa, Rīga, Zinātne, 2003.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Skujiņa, V. (red.), Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca, Rīga, LU Latviešu valodas institūts, 2007.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Andra Kalnača "Prievārds". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 04.10.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4071 šķirklis,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana