Jēdziena lietojums un izpēte Prievārdi var būt novietoti gan pirms, gan pēc lietvārda, piemēram, latviešu valodā uz tiek lietots pirms lietvārda, dēļ – pēc lietvārda, sal. Kaķis rāpjas uz jumta un Lietus dēļ nevarējām doties uz pludmali. Atkarībā no prievārdu novietojuma tos iedala prepozīcijās un postpozīcijās. Pēc prievārdu dominējošā novietojuma iespējams arī tipoloģiski klasificēt valodas prepozīciju vai postpozīciju valodās. Piemēram, indoeiropiešu (latviešu, lietuviešu, poļu, čehu, vācu, angļu, franču, spāņu u. c.) valodas ir prepozīciju valodas, jo dominē prepozīcijas, savukārt somugru (igauņu, lībiešu, somu, ungāru) valodas, basku, japāņu, korejiešu valoda – postpozīciju valodas, jo dominē postpozīcijas. Taču, piemēram, votu, somāliešu un amhariešu valodā prievārdiem nav dominējoša novietojuma. Ir arī valodas, kurās prievārdu nav, piemēram, itelmeņu, menomini un krī valoda.
Ņemot vērā prievārdu novietojuma atšķirības, valodniecībā kā virsjēdziens tiek izmantots arī termins “adpozīcija”, kas ietver gan prepozīcijas (t. i., prievārdus), gan postpozīcijas un ļauj precīzāk aprakstīt šo vārdšķiru – it īpaši tādās valodās, kur var būt gan prepozīcijas, gan postpozīcijas. Piemēram, baltu valodās, lai gan tās ir tipiskas prepozīciju valodas, ir arī postpozīcijas – latviešu valodā dēļ un labad (Ielas bija slidenas atkalas dēļ; Skaidrības labad vajadzētu aprunāties ar tēvu), lietuviešu valodā dėkà ‘dēļ’ (jõ dárbo dėkà ‘viņa darba dēļ’). Arī latīņu valodā ir postpozīcijas, piemēram, causā ‘dēļ, labad’ (reī pūblicae causā ‘valsts labad’), grātiā ‘dēļ’ (exemplī grātiā ‘piemēram, burt. piemēra dēļ’), tenus ‘līdz’ (verbō tenus ‘tikai vārda pēc’).
Valodā iespējams arī vienu un to pašu prievārdu novietojums abās pozīcijās. Piemēram, latviešu valodā pēc atkarībā no lietojuma var būt gan prepozitīvs (vietas, laika u. c. nozīmēs – Pēc gada dosimies uz Jaunzēlandi), gan postpozitīvs (cēloņa, iemesla nozīmē – Mātes pēc mauriņu var pļaut kaut šodien).
Prievārdi var būt vienkārši (ap, aiz, bez, uz, no, pa, par, ar) un salikti (abpus, augšpus, lejpus, šaipus). Daļā valodu iespējamas arī vairāku prievārdu kombinācijas, piemēram, angļu valodā according to ‘saskaņā ar’, because of ‘jo, tāpēc ka’, in between ‘starp’, out of ‘no (kāda skaita)’, lietuviešu valodā iš põ ‘no, burt. no zem’, iš ùž ‘no, burt. no aiz’ (iš po stãlo ‘no galda apakšas’, iš už mìško ‘no meža otras puses / aizmugures’). Latviešu valodā šādu prievārdu kombināciju nav.
Prievārdi valodā parasti biedrojas ar noteiktiem locījumiem, t. i., prievārds saistās ar lietvārdu vai vietniekvārdu kādā no locījumiem – ģenitīvā, datīvā, akuzatīvā, instrumentālī u. c. (atkarībā no konkrētas valodas locījumu sistēmas). Piemēram, vācu valodā prievārdi aus, mit, von, in, vor, nach, zu biedrojas ar datīvu, für, durch, um, gegen – ar akuzatīvu, wegen, trotz, statt, anstelle – ar ģenitīvu. Latīņu valodā lielākā daļa prievārdu biedrojas ar akuzatīvu (ante, ad, circā, inter, iuxtā, per, post, suprā) vai ablatīvu (ab, cum, dē, ex, prō, sine). Latviešu valodā vienskaitlī prievārdi biedrojas ar ģenitīvu (aiz, no, bez, dēļ, labad, kopš, pēc, pie, pirms, virs, zem), datīvu (līdz), akuzatīvu (ap, caur, gar, par, pār, pret, starp) un instrumentāli (ar), daudzskaitlī – ar ģenitīvu (dēļ, labad) vai datīva un instrumentāļa kopīgo formu (ar, aiz, uz, no, pa, par, pār, pēc, gar, caur un tā tālāk).
Iespējami arī prievārdi, kas var biedroties ar diviem locījumiem, piemēram, vācu valodā an, auf, hinter, über, unter, vor saistās ar datīvu atrašanās vietas nozīmē vai akuzatīvu virziena nozīmē. Latīņu valodā prievārdi in un sub biedrojas ar akuzatīvu virziena nozīmē, ar ablatīvu – atrašanās vietas nozīmē. Latviešu valodā šāda tipa prievārdi ir uz un pa. Prievārds uz vienskaitlī saistās ar ģenitīvu atrašanās vietas nozīmē (uz galda, uz skapja), ar akuzatīvu – virziena nozīmē (uz darbu, uz autoostu, uz pludmali), savukārt pa vienskaitlī biedrojas ar datīvu dalāmības nozīmē (pa kumosam, pa pilienam), ar akuzatīvu – vietas nozīmē (iet pa taku).
Ja valodā lietvārdi, īpašības vārdi vai vietniekvārdi netiek locīti, tad prievārdiem biedrošanās ar locījumiem nav iespējama; tā tas ir, piemēram, angļu, spāņu, franču, itāļu, bulgāru valodā.
Galvenās prievārdu nozīmju grupas ir šādas:
1) vietas nozīme – gan atrašanās vieta (aiz mājas, pie bērza, pret logu), gan virziens (uz veikalu, caur mežu, gar ezeru, pār jūru);
2) laika nozīme – ar pirmdienu, kopš pagājušā gada, līdz nedēļas beigām, pa ziemu, pirms trim nedēļām;
3) veida nozīme – turēties aiz malām, dzīvot bez rūpēm, pa vecam, iet pie rokas, dzīvot pēc sava prāta, nākt par labu, staigāt uz rokām;
4) iemesla vai cēloņa nozīme – gavilēt aiz laimes, saslimt ar vējbakām, raudāt mātes dēļ, smieties no prieka;
5) nolūka nozīme – strādāt sava prieka dēļ, kopt sakņu dārzu ģimenes labad, sacensties par vietu pusfinālā, gatavoties uz viesībām;
6) dalāmības nozīme – kost maizi pa kumosam, divi no viņiem;
7) daudzuma nozīme – gan noteikts daudzums (pirkt gailenes par trim eiro litrā, mainīt eiro pret dolāriem), gan aptuvens daudzums (arī laika ziņā): piezvanīšu ap diviem, atlaide līdz divdesmit procentiem, pret vakaru sāka snigt;
8) neesamības jeb trūkuma nozīme – ēdiens bez sāls, ziema bez sniega;
9) līdzekļa vai pavadoņa nozīme – griezt audumu ar šķērēm, slimot ar vējbakām, sēņot kopā ar meitu;
10) objekta nozīme – kļūt par ārstu, sazvanīties ar māsu, iet uz tirgu pēc pārtikas, mīlestība pret bērniem, dusmoties uz sevi;
11) pazīmes nozīme – lakats ar bārkstīm, meitene ar gaišiem matiem, māja pie jūras;
12) secības nozīme – rit gads aiz gada, soļo viens pēc otra;
13) salīdzinājuma nozīme – jaunā māja ir ērtāka par veco, apģērbs par šauru, gudrākais starp draugiem.
