Jēdziena lietojums un izpēte Vārdšķiras jēdziens tiek izmantots ikvienas valodas gramatiskās sistēmas aprakstā. Taču vārdšķiru klāsts un vārdu piederības iespējas pie vārdšķirām var variēties atkarībā no valodas morfoloģiskā tipa – vai tās ir sintētiskas, analītiskas vai izolējošas valodas.
Pēc lokāmības visas vārdšķiras iedala lokāmo vārdu vārdšķirās (lietvārdi, īpašības vārdi, skaitļa vārdi, vietniekvārdi, darbības vārdi) un nelokāmo vārdu vārdšķirās (apstākļa vārdi, saikļi, prievārdi, partikulas, izsauksmes vārdi).
Pēc leksiskās nozīmes un sintaktiskajām funkcijām teikumā vārdšķiras iedala patstāvīgos vārdos (lietvārdi, īpašības vārdi, skaitļa vārdi, vietniekvārdi, darbības vārdi, apstākļa vārdi), palīgvārdos (saikļi, prievārdi, partikulas) un izsauksmes vārdos. Patstāvīgos vārdus iespējams lietot palīgvārdu funkcijā, piemēram, latviešu valodā vietniekvārds kas un apstākļa vārds kad tiek lietots pakārtojuma saikļa funkcijā – Es vienmēr zinu, kas jādara; Visi gaidīja, kad beidzot sāks līt.
Vārdšķiras iedala arī atvērtās un slēgtās. Atvērtās vārdšķiras regulāri papildinās ar jauniem vārdiem (vai nu darinātiem, izmantojot pašcilmes vārdu saknes un afiksus, vai arī aizgūtiem no citām valodām), piemēram, lietvārdi, īpašības vārdi, darbības vārdi, apstākļa vārdi, izsauksmes vārdi. Savukārt slēgtajās vārdšķirās ietilpstošo vārdu skaits ir relatīvi nemainīgs, jaunu vārdu ienākšana ir ļoti reta vai nenotiek vispār. Slēgtās vārdšķiras ir vietniekvārdi, skaitļa vārdi, prievārdi, saikļi, partikulas.
Visās valodās iespējama arī konversija – vārdu pāreja no vienas vārdšķiras citā, neizmantojot nekādus morfoloģiskus, t. sk. vārddarināšanas, līdzekļus. Tomēr vērojamas atšķirības atkarībā no valodas morfoloģiskā tipa.
Sintētiskajās valodās, kur blakus saknei pievienojas afiksi (visbiežāk piedēkļi, galotnes, priedēkļi) un kur ir plaša gramatisko formu un vārddarināšanas sistēma, lokāmās vārdšķiras ir morfoloģiski atšķirīgas un stabilas. Tas attiecināms uz visiem sintētisko valodu tipiem – fūzijas valodām (piemēram, latviešu, lietuviešu, čehu, poļu, latīņu, itāļu, spāņu), aglutinatīvajām valodām (piemēram, igauņu, somu, turku) un polisintētiskajām valodām (piemēram, čukču, ainu, inuītu). Sintētiskajās valodās lokāmo vārdšķiru konversija kopumā, lai gan iespējama, nav dominējoša – jaunu vārdu darināšanā un gramatisko formu veidošanā plašāk tiek izmantoti dažādi morfoloģiski līdzekļi. Parasti konversija vērojama teikumā. Piemēram, latviešu valodā īpašības vārdus vai lokāmos divdabjus var lietot lietvārda funkcijā – Jaunais nereti liekas interesantāks nekā vecais; Jāsagādā ziemai kurināmais. Dažkārt šādi īpašības vārdi vai divdabji var kļūt arī par lietvārdiem, piemēram, latviešu valodā nabags, pakaramais (divdabis no darbības vārda pakārt), sviests (divdabis no darbības vārda sviest). Atsevišķas lokāmo vārdšķiru vārdu formas var kļūt arī par apstākļa vārdiem, piemēram, latviešu valodā lietvārdu lauks, ārs, iekša, leja lokatīva formas tiek lietotas arī kā apstākļa vārdi laukā, ārā, iekšā, lejā.
Nelokāmo vārdšķiru starpā konversija ir vairāk izplatīta, jo nav morfoloģisko formu, kas piesaistītu vārdus noteiktai vārdšķirai. Tikai lietojums teikumā ļauj noteikt konkrēto vārdšķiru. Tā, piemēram, latviešu valodā apstākļa vārdu tad (Tad sāka līt.) var lietot arī partikulas funkcijā (Kas tad mums tagad jādara?). Savukārt apstākļa vārdu nu (Nu ir klāt vasara!) iespējams lietot gan partikulas (Ko nu tu te tagad runā!), gan izsauksmes vārda funkcijā (Nu, kas tev vēl ir sakāms?).
Arī analītiskajās (piemēram, angļu, bulgāru, maķedoniešu) un izolējošajās valodās (piemēram, jorubu, arī ķīniešu un vjetnamiešu) vārdi tiek iedalīti vārdšķirās, taču robežas starp tām nav morfoloģiski noteiktas, tāpēc pāreja, resp., konversija, iespējama daudz plašāk nekā sintētiskajās valodās. Piemēram, angļu valodā īpašības vārds empty ‘tukšs’ var tikt lietots arī kā darbības vārds empty ‘tukšot’ – to empty the container ‘iztukšot trauku’, līdzīgi arī fish ‘zivs’ un fish ‘zvejot’. Latviešu vai lietuviešu valodā šāda konversija nebūtu iespējama, jo lietvārdiem un darbības vārdiem ir atšķirīgas galotnes un vārddarināšanas piedēkļi.