Jēdziena lietojums un izpēte Izsauksmes vārdi valodā ir ļoti svarīgi, jo ar to palīdzību tiek pievērsta teksta adresāta uzmanība. Šie vārdi tiek lietoti kā diskursa iezīmētāji, jo tie ievada vai noslēdz tekstu, vai arī tekstā izceļ svarīgāko informāciju – Re, kā snieg!; Tā tai dzīvē iet, lūk!; Gāju pa ielu, un pēkšņi – žvīks – garām aizlaidās vārna.
Runājot izsauksmes vārdiem vienmēr ir īpaša intonācija, tie ir uzsvērti un ar pauzi atdalīti no pārējā teksta. Rakstiski šī izsauksmes vārdu īpatnība tiek attēlota ar pieturzīmju palīdzību – ar komatu, domuzīmi, izsaukuma vai jautājuma zīmi tos nošķirot no pārējā teksta, piemēram, Klau, vai tu ko teici?; Jūras malā – ak, kungs – ieraudzīju bebru!; Labvakar! Prieks, ka mums izdevās satikties!
Izsauksmes vārdu nozīme ir atkarīga no konkrētās runas vai rakstu situācijas, tāpēc viens un tas pats izsauksmes vārds var izteikt dažādas nozīmes. Piemēram, ai var izsacīt prieku, izbailes, pārsteigumu, sāpes u. tml. – Ai, kāds glīts kaķis!; Ai, cik te drēgns!; Ai, man iesāpējās galva!
Izsauksmes vārdus pēc nozīmes un funkcijām var iedalīt:
1) izsauksmes vārdi, kas izsaka jūtas un sajūtas jeb emociju interjekcijas – Au, kaķis man ieskrāpēja!; Vai, kas tad tas?; Ē, kas te notiek!;
2) izsauksmes vārdi, kas izsaka teksta autora vērtējumu jeb kognitīvās interjekcijas – Mūsu ģimenē aug četri dēli. Re, kā dzīvē gadās!; Vai dieniņ, kas tik pa šiem gadiem nav izdarīts!; Šorīt gan ilgi nogulēts, hm...;
3) izsauksmes vārdi, kas izsaka gribu jeb volitīvās interjekcijas – Paklau, man vajag tavu padomu!; Nāc, apsēdies, āre, šeit!; Cst, un lai ne skaņas!;
4) izsauksmes vārdi, kas atdarina dabas skaņas jeb onomatopoētismi – Zēns nošķaudījās, apčī!; Čiv, čiv, čiv, mazie putniņi sasaucās; Zars – krakš – un uz pusēm bija!
Izsauksmes vārdi parasti atrodas teikuma vai teksta sākumā – kā ievadelements, kas vispārīgi izsaka teksta autora emocijas vai reakciju uz kādu iepriekšēju notikumu, dialoga repliku. Tālākais teksts sniedz izvērstāku paskaidrojumu, piemēram, Nu, ko tu tagad teiksi?; Vai, vai, kā tu esi salijis!; Paldies, esmu jau paēdusi! Izsauksmes vārdi var arī norādīt uz kādas darbības vērtējumu vai rezumējumu, tad tie sastopami teikuma vai teksta beigās, piemēram, Tur bija tik auksts, brr!; Tikai nesāc dusmoties, labi?; Ko gan visu cilvēki neizdomā, ak tu debestiņ! Ja izsauksmes vārdi ir teikuma vidū, tad to funkcijas daļēji līdzinās partikulu funkcijai – modāli niansēt izteikuma saturu, īpaši izcelt kādu teksta autoram un arī adresātam svarīgu informāciju, piemēram, Gabals pa gabalam un, skat, jau maizes kukulis apēsts!; Kur tu, pie joda, biji pazudis?; Skatos – ahā – filma uzņemta pēc grāmatas!
Arī izsauksmes vārdi, kas atdarina skaņas, var atrasties dažādās teikuma vietās – sākumā, vidū vai beigās, kur to prasa darbības situācija, piemēram, Vau, vau, skaļi rēja suņi; Un zivs, plunkš, upē iekšā!; Pēkšņi saplīsa spogulis, džinks!
Struktūras ziņā izsauksmes vārdi valodā ir ļoti dažādi, tie var būt viena skaņa (ā, ē, ū) vai vairāku skaņu kopas (hm, brr, cst), arī atkārtojumi, t. i., reduplikācija (ai ai ai, aiju aiju, žūžū, cibu cibu, ņigu ņegu, khe-khe). Par izsauksmes vārdiem konversijas ceļā var kļūt lietvārda vokatīva formas (Ak tu dieniņ!, Jēziņ!, Vai dieviņ!), darbības vārda pavēles izteiksmes un īstenības izteiksmes formas (Atvainojiet!, Piedodiet!, Lūdzu!), dažādu citu vārdšķiru vārdu formas (sveiki!, labi!, jauki!), kā arī vārdu savienojumi (ak tu!, nu tad!, ne velna!) un izteicieni (Dievs palīdz!; Ak tu mīļo pasaulīt!; Velns lai parauj!). Līdzīga struktūra ir arī, piemēram, latīņu valodas izsauksmes vārdiem – ā!, ō!, ai!, au! ‘ai!, ak!’, st! ‘cst!, klusu!’, Ō Romule! ‘Ai, Romul!’, Prō dī immortālēs! ‘Ai, jūs nemirstīgie dievi!’, kā arī lietuviešu valodas izsauksmes vārdiem – ã!, à!, è!, õ!, ù!, ái!, ói!, éi!, ùi!, mhm!, ss(s)!, šš(š)!, cìp cìp, Diẽve sérgėk! ‘Dievs sargi!’.
Izsauksmes vārdi, kuru pamatā ir pavēles izteiksmes formas un vārdu savienojumi vai izteicieni, nereti pārveidojas un saīsinās, piemēram, latviešu valodā klau < Klausies!, paga < Pagaidi!, eku < Redzi, kur!, vaizi < Vai zini?, āre < Ā, redzi?, paldies < Palīdzi, Dievs!
Izsauksmes vārdi var būt arī aizgūti, piemēram, latviešu valodā hallo, marš, opsā, puc, kuš, urrā, čau, latīņu valodā sophos! ‘labi!, lieliski!’, ēcastor! ‘Zvēru pie Kastora!’