Pēc morfēmiskā sastāva var būt vienvārda (arī, diez, ik, it, jel, jo, gan, lai, pat, kaut, jā, ne, nē, sak, tak, tik, tikai, vai, vien, vis) un vairākvārdu partikulas (it kā, tā kā, gan jau, nu gan, nu jau nu gan, droši vien, vai tad, tad gan).
Partikulas var izteikt šādas nozīmes:
1) apgalvojumu – Jā, šodien ārā līst;
2) noliegumu – Nē, vakar nekur negāju; Pirms vētras neatskanēja ne putna dziesma; Es došos pastaigāties, bet tu ne;
3) jautājumu – Vai visi jau mājās?;
4) salīdzinājumu – Putni dziedāja, it kā būtu agrs rīts; Lapsa rej kā suns;
5) vēlējumu – Kaut rīt nebūtu vēja!, Lai piepildās visas ieceres!;
6) ierobežojumu – Tikai vakar pamanījām, ka dārzā uzplaukusi ābele; Vienīgi gribētos zināt, vai šodien gaidāma tveice;
7) pastiprinājumu vai pavājinājumu – Ak tā, tad zinu, kas darāms; Vai tu arī nāksi pastaigāties?; Vakariņu galds bija it bagātīgs; Tu gan to nezināji; Jel nesāciet strīdēties!; Tas tik bija brauciens!; Tie ir sīkumi vien!;
8) vispārinājumu – Ik rītu eju skriet;
9) nenoteiktību – It kā būtu jāiet uz veikalu, bet negribas; Tu man to varēji pateikt kaut vakar; Ko lai mēs tagad domājam?; Latvijā vai ik rudeni ir ļoti lietainas dienas;
10) vērtējumu, t. sk. šaubas – Tā nu diemžēl notika; Laikam tūlīt sāks snigt; Tā varbūt nevajadzēja darīt.
Partikulas parasti atrodas pirms vai pēc teikuma locekļa, kuram piešķirama modāla, emocionāla u. tml. nozīmes nianse. Apgalvojuma, nolieguma, jautājuma un vēlējuma partikulas parasti attiecas uz visu izteikuma saturu kopumā un tāpēc novietojas teksta sākumā – Jā, tā tas ir; Nē, tā tas nav; Vai tā ir laba grāmata?; Kaut rīt būtu brīvdiena! Runātā valodā, it īpaši sarunvalodā, apgalvojuma, nolieguma un jautājuma partikulas var būt arī teksta beigās – Es tev ticu, jā!; Tā tas nevar būt, nē!; Tu ēdīsi, vai?
Mūsdienu valodniecībā, jo īpaši pragmatikā, partikulas (kopā ar izsauksmes vārdiem) plaši tiek pētītas kā diskursa iezīmētājas, jo tās var piešķirt teikumam ne tikai teksta autora attieksmes niansi un modalitāti, bet arī dažādu slēpto saturu. Tāpat partikulas ir nozīmīgs evidencialitātes pētījumu objekts, jo tās var izteikt arī norādi uz informācijas iegūšanas veidu. Piemēram, latviešu valodā evidenciāla nozīme iespējama partikulai sak, kas norāda uz atstāstītu informāciju – Tad visi varēs brīnīties, sak, redz, kā dzīvoja sendienās!
