Apstākļa vārds, ievadot teikumu, var raksturot arī visu teikumu kopumā, piemēram, Šodien gaidāms labs laiks; Vietām sniegs ir izkusis. Apstākļa vārdiem, kas cēlušies no īpašības vārdiem, iespējamas arī salīdzināmās pakāpes, piemēram, klusi – klusāk – visklusāk.

Eiropas gramatiskās domas vēsturē apstākļa vārds kā vārdšķira pieminēts jau Dionīsija Trāķieša (Διονύσιος ὁ Θρᾷξ) “Gramatikas mākslā” (Τέχνη Γραμματικῆ, 2. gs. p. m. ē.) ar nosaukumu ἐπίρρημα, kā arī Prisciāna (Priscianus Caesariensis) gramatikā “Gramatikas pamati” (Institutiones Grammaticae, m. ē. 5. gs.) ar nosaukumu adverbium. Gramatikās apstākļa vārds tradicionāli tiek aprakstīts kā viena no patstāvīgo vārdu vārdšķirām.

Apstākļa vārdus atkarībā no nozīmes iedala:

1)    vietas apstākļa vārdos – te, šeit, tur, turp, kur, kurp, šur, šurp, citur, nekur, zemē, virsū, pretī, mājup, augšup, lejup u. c.;

2)    laika apstākļa vārdos – kad, tad, tagad, tikko, vēlāk, parīt, aizvakar, šobrīd, šonedēļ, togad, toreiz, nākamnedēļ u. c.;

3)    veida apstākļa vārdos – kā, tā, šā, šādi, veikli, ātri, sāņus, blakus, žēl, vienalga, auksti, karsti u. c.;

4)    mēra apstākļa vārdos – cik, tik, daudz, pamaz, mazliet, drusku, diezgan, pārāk, divreiz, vismaz u. c.;

5)    nolūka un cēloņa apstākļa vārdos – kāpēc, kādēļ, kālab, tāpēc, tādēļ, tālab.

Iedalījums šādās grupās ir nosacīts, jo daļa apstākļa vārdu atkarībā no konkrēta lietojuma var izteikt dažādas nozīmes. Piemēram, ne vienmēr apstākļa vārdiem nošķirama veida un mēra, veida un laika, veida un vietas nozīme, t. i., var uzskatīt, ka tās īstenojas vienlaikus. Teikumā Valstij ir lēni augoša, bet daudzsološa ekonomika veida apstākļa vārdu lēni var uzskatīt arī par mēra apstākļa vārdu. Savukārt laika apstākļa vārdu palaikam teikumā Rīt palaikam snigs un vietas apstākļa vārdu vietumis teikumā Parkā vietumis redzami apstādījumi var aplūkot arī kā veida apstākļa vārdus.

Apstākļa vārdi kā vārdšķira daudzās valodās cēlusies konversijas ceļā no citu vārdšķiru vārdiem (lietvārdiem, īpašības vārdiem, vietniekvārdiem, darbības vārda divdabja formām u. c.), adverbējoties atsevišķām vārdformām, patstāvīgu vārdu vārdkopām vai prievārda savienojumiem. Piemēram, latviešu valodā apstākļa vārdi rīt, vakar, ārā, iekšā cēlušies no lietvārda vienskaitļa lokatīva formām, apstākļa vārdi kā, tā, šā, šādi, nekādi – no vietniekvārdiem, skriešus, rāpus, beidzot, nekavējoties – no darbības vārda divdabja formām. Savukārt apstākļa vārdi uzreiz, aizvakar, bezgala radušies no prievārda un lietvārda savienojumiem uz reizi, aiz vakara, bez gala. Apstākļa vārdi šodien, viņreiz, otrdien ir salikteņi, kuru pamatā ir vārdkopas šo dienu, viņu reizi, otru dienu.

Daļā valodu īpašības vārdu cilmes apstākļa vārdi tiek darināti arī ar īpašiem piedēkļiem, piemēram, angļu valodā ar -ly – slow, quick, wide – slowly, quickly, widely ‘lēns, ātrs, plats – lēni, ātri, plati’, lietuviešu valodā ar -ai/-iai – žẽmas, rẽtas, sunkùs – žemaĩ, retaĩ, suñkiai ‘zems, rets, grūts – zemi, reti, grūti’, latīņu valodā ar -ē vai -iter – longus, pulcher – longē, pulchrē ‘garš, skaists – gari, skaisti’, brevis, celer – breviter, celeriter ‘īss, ātrs – īsi, ātri’. Latviešu valodā apstākļa vārdu darināšanai no īpašības vārdiem tiek izmantoti trīs formanti: -i (visplašāk), -u, -ām, piemēram, kluss – klusi, klusu, klusām, lēns – lēni, lēnām, zems – zemi, zemu. Ar -i iespējams darināt apstākļa vārdus arī no lokāmajiem divdabjiem: nogurdinošs – nogurdinoši, neizturams – neizturami, neslēpts – neslēpti.

Tā kā apstākļa vārdi ir nelokāmi, tiem nav gramatisko kategoriju. Taču apstākļa vārdiem, kuru pamatā ir kādības īpašības vārdi, iespējamas salīdzināmās pakāpes – pamata, pārākā un vispārākā pakāpe –, kuras veido tāpat vai līdzīgi kā īpašības vārdiem, piemēram, angļu valodā quickly – more quickly – most quickly ‘ātri – ātrāk – visātrāk’, lietuviešu valodā geraĩ – geriaũ – geriáusiai ‘labi – labāk – vislabāk’, latīņu valodā longē – longius – longissimē ‘gari – garāk – visgarāk’. Latviešu valodā apstākļa vārdu salīdzināmās pakāpes veido ar piedēkli -āk- pārākajā pakāpē, priedēkli vis- vispārākajā pakāpē: skaisti – skaist-āk – vis-skaist-āk.

Apstākļa vārdi tiek lietoti arī palīgvārdu funkcijā. Piemēram, latviešu valodā apstākļa vārdus kur, kad, kā var izmanto pakārtojuma saikļa nozīmē (t. i., kā saikļa vārdus), ievadot palīgteikumu – Es nezinu, kur noslēpies mans kaķis; Kad beidza snigt, devāmies ārā; Kurš zina, kā labāk rīkoties? Līdzīgi, piemēram, angļu valodā tiek lietoti apstākļa vārdi where ‘kur’ un when ‘kad’ – I do not know where my cat is right now ‘Es nezinu, kur pašlaik ir mans kaķis’; When it does not rain let’s go for a walk ‘Kad vairs nelīs, iesim pastaigāties’, vācu valodā – wo ‘kur’, wenn ‘kad’, sal. Ich weiß nicht, wo du bist ‘Es nezinu, kur tu esi’; Weißt du, wann er gekommen ist? ‘Vai tu zini, kad viņš atnāca?’.

Apstākļa vārdiem iespējama arī adpozīciju, t. i., prievārdu un postpozīciju, funkcija. Piemēram, latviešu valodā prievārdu funkcijā sastopami apstākļa vārdi pretī, garām, cauri, pāri, virsū – Pretī mājai apstājās autobuss; Es pagāju garām muzejam; Vilciens brauc cauri tunelim; Saule pacēlās pāri koku galotnēm. Apstākļa vārdi kā postpozīcijas savukārt vērojami somu valodā, piemēram, edessä ‘priekšā’ – Talon edessä on pieni puutarha ‘Mājas priekšā ir neliels dārzs’.

Apstākļa vārdi parasti tiek aplūkoti konkrētas valodas vārdšķiru aprakstā, piemēram, Duglasa Baibera (Douglas Biber) u. c. “Longmena runātas un rakstītas angļu valodas gramatikā” (Longman Grammar of Spoken and Written English, 2000), “Latviešu valodas gramatikā” (2013, atk. izd. 2015) Dainas Nītiņas un Jura Grigorjeva redakcijā, “Mūsdienu lietuviešu valodas gramatikā” (Dabartinės lietuvių kalbos gramatika, 1996) Vītauta Ambraza (Vytautas Ambrazas) redakcijā, Dzintras Paegles “Latviešu literārās valodas morfoloģijā” (2003), Aldonas Paulauskienes (Aldona Paulauskienė) “Lietuviešu valodas morfoloģijā” (Lietuvių kalbos morfoloģija, 1994).

Apstākļa vārdi tiek aplūkoti arī ģeneratīvos, kognitīvos, sintaktiskos, semantiskos, tipoloģiskos u. c. pētījumos gan sinhroniskā, gan diahroniskā aspektā, sk., piemēram, tādas monogrāfijas kā Artemidas Aleksiadu (Artemis Alexiadou, Άρτεμις Αλεξιάδου) “Adverbu novietojums” (Adverb Placement, 1997), Guļelmo Činkves (Guglielmo Cinque) “Adverbi un funkcionālie pamatkomponenti” (Adverbs and Functional Heads, 1999), Ernsta Tomasa (Ernst Thomas) “Situantu sintakse” (The Syntax of Adjuncts, 2002), Jūlijas Bačkai-Atkari (Julia Bacskai-Atkari) “Salīdzinājuma konstrukciju sintakse” (The Syntax of Comparative Constructions, 2014), kā arī kolektīvu pētījumu “Adjektīvu un adverbu saikne romāņu valodās” (Adjective Adverb Interfaces in Romance, 2017) Martina Hummela (Martin Hummel) un Salvadora Valeras (Salvador Valera) redakcijā.

Latviešu valodas apstākļa vārdu aprakstā minami šādi pētījumi – Emīlijas Soidas grāmata “Adverbs un adverbēšanās mūsdienu latviešu valodā” (1969), kā arī Gintares Judžentītes-Šinkūnienes (Gintarė Judžentytė-Šinkūnienė) monogrāfija “Latviešu literārās valodas vietas apstākļa vārdu semantiskā struktūra” (Bendrinės latvių kalbos vietos prieveiksmių semantinė struktūra, 2014).