Aishils ir senākais traģēdiju autors Eiropā, kura teksti saglabājušies līdz mūsdienām. Lai gan traģēdiju izrādes tradīcija pastāvējusi jau pirms Aishila, viņš tiek uzskatīts par klasiskās atiskās traģēdijas pamatlicēju. Tādēļ Aishilu mēdz poētiski dēvēt arī par traģēdijas tēvu.
Ziņas par Aishila dzīvi ir maz; tās pārsvarā tiek saistītas ar norādēm paša autora daiļradē. Aishils, visticamāk, cēlies no augstdzimušas ģimenes un ticis arī atbilstoši skolots. Tomēr, iespējams, Aishila aristokrātiskā izcelsme saistāma arī ar viņa traģēdiju stila un raksturu atainojumu, kas tiecas būt īpaši dižens un pacilāts.
Sengrieķu filozofs Aristotelis (Ἀριστοτέλης) darbā “Poētika” (Ποιητική, 4. gs. p. m. ē.) norāda, ka Aishils ir pirmais autors, kurš palielināja aktieru skaitu līdz diviem (iepriekš bija viens), samazinājis kora daļas traģēdijā, paverot plašākas izpausmes iespējas dialogam. Aishils sekmējis traģēdijas valodas attīstību, kā arī darbības izvērstāku tēlojumu drāmā. Aishils ieviesis sižetiski saistītas triloģijas tradīciju.
