Eurīpida traģēdijām raksturīgs emocionāls trauslums, traģiskā radīšanai nav nepieciešami ārēji spēki vai apstākļi, kā tas vērojams Aishila un Sofokla daiļradē. Eurīpidam traģiskais var rasties cilvēka iekšējo pretrunu dēļ. Ja Aishils un Sofokls sniedz lielu ieguldījumu traģēdijas formas attīstībā, Eurīpida devums saistāms ar traģēdijas konflikta cēloņu un virzības atainojumu smalki izjustā veidā. Eurīpida radītie tēli vairs nav tik nesatricināmi kā Sofoklam, tajos jaušamas šaubas, iekšējās pretrunas un nedrošība. Šo iezīmi, atsaucoties uz Sofokla vārdiem, izcēlis arī sengrieķu filozofs Aristotelis (Ἀριστοτέλης) savā darbā “Poētika” (Ποιητική, 4. gs. p. m. ē.), norādot, ka Eurīpids parāda cilvēkus tādus, kādi tie ir.
Pirmo reizi traģēdiju autoru sacensībās Eurīpids piedalījies 455. gadā p. m. ē., tajās iegūstot 3. vietu. Eurīpida traģēdijas guvušas uzvaru tikai piecas reizes (1. uzvara, iespējams, 442. gadā p. m. ē., 5. uzvara gūta jau pēc autora nāves), kas Eurīpidu padara par savas dzīves laikā vismazāk novērtēto traģēdiju autoru (salīdzinot ar Aishila un Sofokla uzvarām). Tomēr pēc nāves Eurīpids tiek augstu novērtēts, par to liecina arī tas, ka no viņa darbiem (ap 90 lugu) līdz mūsdienām saglabājušās 17 traģēdijas – "Alkestīda” (Ἄλκηστις, 438. gadā p. m. ē.), "Mēdeja” (Μήδεια, 431. gadā p. m. ē.), "Heraklīdi” (Ἡρακλεῖδαι, 430.gadā p. m. ē.), "Hipolits” (Ἱππόλυτος, 428. gadā p. m. ē.), "Andromahe” (Ἀνδρομάχη, ap 425. gadu p. m. ē.), "Hekube” (Ἑκάβη, ap 424. gadu p. m. ē.), "Lūdzējas” (Ἱκέτιδες, 423. gadā p. m. ē.), "Elektra” (Ἠλέκτρα, ap 418. gadu p. m. ē.), "Trakojošais Hērakls” (Ἡρακλῆς μαινόμενος, 416. gadā p. m. ē.), "Trojietes" (Τρῳάδες, 415. gadā p. m. ē.), "Ifigenija tauru zemē” (Ἰφιγένεια ἐν Ταύροις, ap 414. gadu p. m. ē.), "Ions” (Ἴων, ap 413. gadu p. m. ē.), "Helena” (Ἑλένη, 412. gadā p. m. ē.), "Feniķietes” (Φοίνισσαι, ap 409. gadu p. m. ē.), "Orests” (Ὀρέστης, 408. gadā p. m. ē.), "Bakhantes” (Βάκχαι, ap 406. gadu p. m. ē.), "Ifigenija Aulīdā” (Ἰφιγένεια ἐν Αὐλίδι, ap 406. gadu p. m. ē.) un vienīgā no antīkās pasaules pilnībā saglabājusies satīru luga "Kiklops" (Κύκλωψ, sarakstīšanas/izrādīšanas laiks nav zināms). Saglabājušies arī Eurīpida tekstu fragmenti. Manuskriptos pie Eurīpidam piedēvētajiem tekstiem ir arī traģēdija "Rēzs” (Ῥῆσος, sarakstīšanas/izrādīšanas laiks nav zināms), tomēr šis fakts ir apšaubāms. Salīdzinot ar Aishilu un Sofoklu, Eurīpida darbi līdz mūsdienām saglabājušies lielākā skaitā, kas liecina par sabiedrības un pārrakstītāju ieinteresētību saglabāt Eurīpida tekstus.