AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 17. oktobrī
Ilona Gorņeva

Aishils

(Αἰσχύλος, Aishylos; ap 526./525. gadu p. m. ē. Atikā, Eleusīnā–456./455. gadā p. m. ē. Sicīlijā, Gelā)
sengrieķu dramaturgs, traģēdiju autors

Saistītie šķirkļi

  • antīkā literatūra
  • Aristotelis
  • Eurīpids
  • grieķu valoda
  • sengrieķu literatūra
  • sengrieķu traģēdija
  • Sofokls
  • traģēdija
Aishils.

Aishils.

Fotogrāfs Araldo de Luca. Avots: Corbis via Getty Images, 852355100.

Satura rādītājs

  • 1.
    Izcelšanās, raksturojums
  • 2.
    Radošā darbība
  • 3.
    Gūtie sasniegumi
  • Multivide 1
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Izcelšanās, raksturojums
  • 2.
    Radošā darbība
  • 3.
    Gūtie sasniegumi
Izcelšanās, raksturojums

Aishils ir senākais traģēdiju autors Eiropā, kura teksti saglabājušies līdz mūsdienām. Lai gan traģēdiju izrādes tradīcija pastāvējusi jau pirms Aishila, viņš tiek uzskatīts par klasiskās atiskās traģēdijas pamatlicēju. Tādēļ Aishilu mēdz poētiski dēvēt arī par traģēdijas tēvu.

Ziņas par Aishila dzīvi ir maz; tās pārsvarā tiek saistītas ar norādēm paša autora daiļradē. Aishils, visticamāk, cēlies no augstdzimušas ģimenes un ticis arī atbilstoši skolots. Tomēr, iespējams, Aishila aristokrātiskā izcelsme saistāma arī ar viņa traģēdiju stila un raksturu atainojumu, kas tiecas būt īpaši dižens un pacilāts.

Sengrieķu filozofs Aristotelis (Ἀριστοτέλης) darbā “Poētika” (Ποιητική, 4. gs. p. m. ē.) norāda, ka Aishils ir pirmais autors, kurš palielināja aktieru skaitu līdz diviem (iepriekš bija viens), samazinājis kora daļas traģēdijā, paverot plašākas izpausmes iespējas dialogam. Aishils sekmējis traģēdijas valodas attīstību, kā arī darbības izvērstāku tēlojumu drāmā. Aishils ieviesis sižetiski saistītas triloģijas tradīciju.  

Radošā darbība

Aishila sarakstīto lugu skaits bijis ievērojams, taču precīzs skaits nav zināms, parasti tiek apgalvots, ka 80–90. Līdz mūsdienām saglabājušās septiņas traģēdijas: "Persieši” (Πέρσαι, 472. gadā p. m. ē.), "Septiņi pret Tēbām” (Ἑπτὰ ἐπὶ Θήβας, 467. gadā p. m. ē.), "Lūdzējas” (Ἱκέτιδες, ap 463. gadu p. m. ē.), triloģija "Orestija” (Ὀρέστεια, 458. gadā p. m. ē.), kurā ietilpa traģēdijas "Agamemnons” (Ἀγαμέμνων), "Ziedotājas” (Χοηφόροι), "Labvēlīgās” (Εὐμενίδες) un "Saistītais Prometejs” (Προμηθεὺς Δεσμώτης), kuras autorība tiek arī apšaubīta. Tāpat saglabājušies arī Aishilam piedēvētu tekstu fragmenti. Aishila lugas pirmo reizi tika izrādītas 499. gadā p. m. ē., bet 484. gadā p. m. ē. Aishils izcīnīja pirmo uzvaru traģēdiju sacensībās. Aishils izcīnījis trīspadsmit uzvaras (pēdējā ar "Orestiju”). Lai arī autors guva panākumus traģēdiju izrādēs, uz Aishila kapakmens par viņu kā traģēdiju autoru nekas netika minēts. Tomēr kapakmenī iemūžināta atsauce uz Maratonas kauju un tajā izrādīto drošsirdību. Zīmīgi, ka arī Aishila brāļi izcēlušies ar īpašu varonību. Kinegīrs (Κυνέγειρος) varonīgi kritis Maratonas kaujā, bet Amīnijs (Ἀμεινίας) spoži cīnījies Salamīnas kaujā.

Gūtie sasniegumi

Aishils aktīvi piedalījies militārajā darbībā – 490. gadā p. m. ē. Maratonas kaujā un, iespējams, arī 480. gadā p. m. ē. Salamīnas jūras kaujā. Traģēdijas "Persieši” sižets saistīts ar Salamīnas jūras kauju, tajā atainoti astoņus gadus ilguši vēsturiski notikumi, traģēdijas sižets netiek balstīts mīta materiālā.

Ar Salamīnas jūras kauju grieķi saistījuši visu trīs traģēdiju autoru – Aishila, Sofokla (Σοφοκλῆς), Eurīpida (Εὐριπίδης) – dzīvi, kas, visticamāk, skaidrojams ar vēlmi apvienot ievērojamas personības un grieķu slavinošo notikumu. Aishils cīnījies Salamīnas jūras kaujā, Sofokls, kuram tajā laikā varēja būt 15 gadi, kā tiek stāstīts, pēc kaujas piedalījies grieķu uzvaras svinībās, savukārt Eurīpids šīs kaujas laikā dzimis. Ja šāda Sofokla saistība ar Salamīnas kauju ir iespējama un ticama, Eurīpida dzimšanas gads varētu būt agrāks.

Aishila traģēdijas veicināja drāmas attīstību: traģēdijas valodas izkopšana, vērojams emocionālu notikumu atainojums, divu aktieru klātbūtne sniedz iespēju konfliktu atainot dziļāk un pārliecinošāk. Aishila traģēdijās liela nozīme ir dievišķajam, kas nodrošina pasaules kārtību.

Multivide

Aishils.

Aishils.

Fotogrāfs Araldo de Luca. Avots: Corbis via Getty Images, 852355100.

Aishils.

Fotogrāfs Araldo de Luca. Avots: Corbis via Getty Images, 852355100.

Saistītie šķirkļi:
  • Aishils
  • teātris
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • antīkā literatūra
  • Aristotelis
  • Eurīpids
  • grieķu valoda
  • sengrieķu literatūra
  • sengrieķu traģēdija
  • Sofokls
  • traģēdija

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • D.L. Cairns, et al., Dionysalexandros: Essays on Aeschylus and his Fellow Tragedians in Honour of Alexander F. Garvie, Swansea, The Classical Press of Wales, 2006.
  • Garvie, A.F., Aeschylus’ Supplices: Play and Trilogy, Camdridge, University Press, 1969.
  • Garvie, A.F., The Plays of Aeschylus, London, Bristol Classical Press, 2010.
  • Goldhill, S., Aeschylus, The Oresteia, Cambridge, New York, Camdridge University Press, 1992.
  • Gregory, J. (ed.), A Companion to Greek Tradegy, Malden, Blackwell Publishing, 2005.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Herington, J., Aeschylus, New Haven, Yale University Press, 1986.
  • Otis, B. and E. Ch. Kopff, Cosmos & Tragedy: An Essay on the Meaning of Aeschylus, Chapel Hill, University of North Carolina Press, 1981.
  • Sengrieķu traģēdijas, Rīga, Liesma, 1975.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Sheppard, J.T., Aeschylus & Sophocles: Their Work and Influence, New York, N.Y., Longmans, Green and Co., 1927.
  • Smyth, H.W., Aeschylean Tragedy, New York, Biblo and Tannen, 1969.

Ilona Gorņeva "Aishils". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/3000-Aishils (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/3000-Aishils

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana