Atjaunots 2023. gada 22. martā
Gita Bērziņa,Ilona Gorņeva

grieķu valodas rakstība

(angļu Greek writing system, vācu griechische Schrift, franču écriture grecque, krievu греческое письмо)

alfabētiska rakstības sistēma, kas grieķu valodas pierakstam attīstījās no ziemeļsemītu līdzskaņu raksta 9.–8. gs. p. m. ē. un tiek joprojām izmantota

Saistītie šķirkļi

Īss kopsavilkums

Grieķu valodas rakstības pamatā ir grieķu alfabēts, kas lietots kopš aptuveni 9. gs. p. m. ē. Tas tika attīstīts, aizgūstot ziemeļsemītu (ierasti, sekojot pašu grieķu aizsāktai tradīcijai, dēvētu par feniķiešu) rakstu un pielāgojot to grieķu valodas fonētiskajai sistēmai, tā izveidojot pasaulē pirmo fonētisko alfabētu, kurā atveidoti gan līdzskaņi, gan patskaņi.

Alfabētiskās rakstības attīstīšana, jau no paša sākuma to izmantojot daudzveidīgiem, tostarp mākslinieciskiem, mērķiem publiskajā un privātajā jomā, ir viena no visnozīmīgākajām senās grieķu civilizācijas inovācijām.

Grieķu valodas alfabēts kalpoja par pamatu latīņu, kirilicas, armēņu, koptu, gotu un citām rakstības sistēmām, visiem mūsdienu Eiropas alfabētiem.

Galvenie pamatprincipi

Grieķu alfabētu veido 24 burti (burtzīmes), katram – lielā un mazā burta zīme. Gan sengrieķu, gan jaungrieķu (mūsdienu grieķu) valodā grieķu alfabēta burtiem ir lielākoties stabila zīmes atbilsme skaņai. Bet vairākām burtzīmēm vai to kopām atšķiras fonētiskā vērtība sengrieķu un jaungrieķu valodā, jo to izrunu ietekmējusi virkne fonoloģisku pārmaiņu postklasiskajā (sākot no 4. gs. p. m. ē.) periodā.

Burtzīme	Nosaukums sengrieķu valodā	Nosaukums latviešu valodā		Fonētiskā vērtība sengrieķu valodā	Fonētiskā vērtība jaungrieķu valodā
Burtzīme	Nosaukums sengrieķu valodā	sengrieķu	jaungrieķu	Fonētiskā vērtība sengrieķu valodā	Fonētiskā vērtība jaungrieķu valodā
Α α	ἄλφα	alfa	alfa	[a / aː]	[a]
Β β	βῆτα	bēta	vita	[b]	[v]
Γ γ	γάμμα	gamma	gamma	[g], aukslējeņu γ, κ, χ, ξ priekšā izrunā kā velāru [ŋ]	[ɣ~ʝ / ŋ~ɲ]
Δ δ	δέλτα	delta	delta	[d]	[ð]
Ε ε	εἶ	epsilons	epsilons	[e]	[e]
Ζ ζ	ζῆτα	zēta	zita	[zd / dz]	[z]
Η η	ἦτα	ēta	ita	[εː]	[i]
Θ θ	θῆτα	thēta	tita	[t^h]	[θ]
Ι ι	ἰῶτα	jota	jota	[i / iː]	[i / ʝ / ɲ]
Κ κ	κάππα	kapa	kapa	[k]	[k~c]
Λ λ	λάμβδα	lambda	lambda	[1]	[1]
Μ μ	μῦ	mī	mi	[m]	[m]
Ν ν	νῦ	nī	ni	[n]	[n]
Ξ ξ	ξεῖ	ksī	ksi	[ks]	[ks]
Ο ο	οὖ	omikrons	omikrons	[o]	[o]
Π π	πεῖ	pī	pi	[p]	[p]
Ρ ρ	ῥῶ	rhō	ro	[r]	[r / rh]
Σ σ ς*	σῖγμα	sigma	sigma	[s]	[s~z]
Τ τ	ταῦ	tau	taf	[t]	[t]
Υ υ	ὖ	ipsilons	ipsilons	[y / yː]	[i]
Φ φ	φεῖ	fī	fi	[p^h]	[f]
Χ χ	χεῖ	hī	hi	[k^h]	[x~ç]
Ψ ψ	ψεῖ	psī	psi	[ps ]	[ps]
Ω ω	ὦ	omega	omega	[ᴐː]	[o]
αι, ᾳ**	–	–	–	[aj /aːj]	[ε]
ει	–	–	–	[ej]	[i]
oι	–	–	–	[oj]	[i]
υι	–	–	–	[yj]	[i]
ηι, ῃ**	–	–	–	[eːj]	[i]
ωι, ῳ**	–	–	–	[ᴐːj]	[o]
αυ	–	–	–	[aw / aːw]	[av / af]
ευ	–	–	–	[ew]	[ev / ef]
oυ	–	–	–	[oː / uː]	[u]
ηυ	–	–	–	[eːw]	[iv / if]
μп	–	–	–	[b]	[b / mb]
ντ	–	–	–	[nt / d]	[d / nd]
Arhaiskie burti
Ϝ	δίγαμμα	digamma		[w]
Ϻ	σάν	san		[s]
Ϙ	κόππα	kopa		[k]

Tabulā norādītā izruna/fonētiskā vērtība sengrieķu valodā, precīzāk, klasiskā perioda (5./4. gs. p. m. ē.) sengrieķu atiskajā dialektā ir teorētiski rekonstruēta pēc antīko gramatiķu norādījumiem un valodas vēstures pētījumiem kopš 16. gs. un tālab var būt tikai aptuvena. Tas īpaši attiecas uz dažu diftongu un zētas izrunu, jo sengrieķu skaņu izruna nav mūsdienās dzirdama, un paši grieķi dažādos dialektos un dažādos laikos tās ir dažādi rakstījuši un izrunājuši.

Klasiskā laika, mūsdienās skolu vajadzībām normēto, izrunu mēdz saukt par Erasma izrunu (ētacismu), ņemot vērā humānista Rorterdamas Erasma (Desiderius Erasmus Roterodamus) rosinājumus pēc iespējas saglabāt un ievērot daudzveidīgo sengrieķu valodas patskaņu izrunu, savukārt vēlāko izrunu, kura izveidojās ap 9. gs. un ko lieto vēl šodien Grieķijā, sauc par Reihlīna (Johann Reuchlin) izrunu (itacismu).

Senie grieķi lietoja tikai lielos burtus (majuskuļus), mazie burti (minuskuļi) radās no lielajiem burtiem ātrrakstā agrajos viduslaikos.

* Minuskuļu rakstā izveidojušās divas “s” zīmes: σ lieto vārda sākumā un vidū, ς – vārda beigās. Piemēram, σεισμός (seismos, ‘zemestrīce’).

** Sākot ar viduslaikiem, minuskuļu rakstā savienojumos ar garo patskani jotu (ι) raksta zem garā patskaņa (t. s. jota subscriptum, ‘apakšā parakstītā jota’), piemēram, τῇ χώρᾳ (tēi chōrai), τῷ καλῷ (tōi kalōi).

Daudzos modernos tekstos jota subscriptum gan nav izmantota. Tā novietota līdzās garajam patskanim, kā tas bija klasiskā perioda tekstos.

Diakritiskās – akcentu un dvesmas – zīmes

Līdzās burtzīmēm grieķu rakstības sistēmā tiek izmantotas arī vairākas diakritiskās zīmes:

1. trīs akcentu zīmes, kas sākotnēji apzīmēja dažāda augstuma muzikālu intonāciju:

akūts (◌́) (augsts, ass tonis) χώρα (chōra), λόγος (logos)

gravis (◌̀) (smags tonis) ἐγὼ καὶ σύ (egō kai sy)

cirkumflekss (~) (gara kāpjoši krītoša intonācija – augsts + zems tonis) δῆμος (dēmos), νοῦς (nous)

2. dvesmas/aspirācijas zīmes – (ʼ), apzīmējot t. s. vieglo dvesmu, kad vārda sākuma patskanis vai divskanis tiek izrunāts bez papildu dvesmas (piemēram, ἐγώ, egō, αἰθήρ, aithēr), un (ʽ), apzīmējot t. s. stipro dvesmu, kad izrunā pirms vārda sākuma patskaņa vai divskaņa pievienojama [h] skaņa (piemēram, ἅλς, hals, ὕδωρ, hydōr).

Arī ρ (rhō) vārda sākumā vienmēr apzīmēts ar stipro dvesmu: ῥήτωρ (rhētōr), Ῥώμη (Rhōmē).

Ja vārda vidū līdzās ir 2 ρ, tad -ῤῥ-: Πυῤῥός (Pyrrhos).

Akcenta un dvesmas zīmes novietotas mazajiem burtiem virsū, bet lielajiem burtiem priekšā: ἴσος (isos), Ἰταλία (Italia).

3. trēmas vai diaireses zīme (¨), ko izmantoja, lai apzīmētu, ka patskanis izrunājams atsevišķi un ar iepriekšējo patskani divskani neveido (piemēram, ἄϊδρις, aïdris).

Diakritiskās zīmes tika ieviestas hellēnisma periodā ap 200. g. p. m. ē. Pēc grieķu valodas rakstības reformas 1982. gadā lielākā daļa šo diakritisko zīmju vairs netiek lietotas.

Kopš tā laika grieķu valoda tiek pierakstīta vienkāršotā monotoniskā ortogrāfijā, kurā tiek izmantotas tikai akūta un trēmas (diaireses) zīmes. Savukārt tradicionālā sistēma, ko sauc par politonisko ortogrāfiju, joprojām tiek izmantota sengrieķu valodas tekstu rakstībā.

Pieturzīmes jeb interpunkcija

Punkts un komats tiek lietots tāpat kā latīņu rakstībā, bet grieķu valodas rakstībā punkts augšā (˙) atbilst kolam vai semikolam un semikols (;) atbilst jautājuma zīmei (τί γράφεις; ti grapheis?, Ko tu raksti?).

Grieķu alfabēta burtzīmes izmantotas arī skaitļu apzīmēšanai.

Sākotnēji tika lietota akrofoniskā jeb atiskā sistēma, dažādās kombinācijās izmantojot atsevišķas – jotas, deltas, gammas, ētas un mī – zīmes (piemēram, Γ (Γέντε/Πέντε, Gente/Pente) apzīmēja 5, Δ (Δέκα, Deka) apzīmēja 10, Η (Ηκατόν, Hekaton) – 100, Χ (Χίλιοι, Chilioi) – 1000, Μ (Μύριον, Myrion) – 10000). Šo sistēmu izmantoja līdz 1. gs. p. m. ē. Ar laiku to aizstāja alfabētiskā sistēma, kurā katram burtam bija sava skaitliskā vērtība. Skaitļus apzīmējot, alfabētiskās burtzīmes papildināja attiecīgi lietota apostrofa zīme.

Burtzīme	Skaitliskā vērtība	Burtzīme	Skaitliskā vērtība	Burtzīme	Skaitliskā vērtība
Αʹˏ	1	Ιʹ	10	Ρʹ	100
Βʹ	2	Κʹ	20	Σʹ	200
Γʹ	3	Λʹ	30	Τʹ	300
Δʹ	4	Μʹ	40	Υʹ	400
Εʹ	5	Νʹ	50	Φʹ	500
Ϝʹ	6	Ξʹ	60	Χʹ	600
Ζʹ	7	Οʹ	70	Ψʹ	700
Ηʹ	8	Πʹ	80	Ωʹ	800
Θʹ	9	Ϙʹ	90	ϡʹ	900

Ja apostrofa zīme lietota pirms burtzīmes lejā, tiek apzīmēti tūkstoši, piemēram, ˏΑ – 1000, ˏB – 2000, ˏΓ – 3000 u. t. t.

Sociolingvistiskās funkcijas

Grieķu valodas rakstība kopš antīkās senatnes izmantota grieķu valodas tekstu pierakstam, tostarp kristietībai svarīgo tekstu, Jaunās Derības pierakstam, Bizantijas Impērijas, humānistu tekstiem u. c.

Atsevišķos laika posmos grieķu alfabēts lietots arī līdiešu, frīģiešu, trāķiešu, arābu, albāņu, turku u. c. valodu pierakstam.

Grieķu valodas rakstības burtzīmes izmantotas arī kā simboli dažādās nozarēs, piemēram, matemātikā, fizikā, ķīmijā u. c. Grieķu burtzīmes parasti apzīmē dažādus teorētiskus konceptus un mainīgos lielumus, piemēram, matemātikā burti alfa (α) un thēta (θ) tiek bieži lietoti leņķu apzīmēšanai, daudzi fizikālie lielumi tiek apzīmēti ar grieķu burtzīmēm, tostarp lambda (λ) apzīmē viļņa garumu, epsilons (ε) apzīmē dielektrisko caurlaidību u. t. t. Jāņem vērā, ka grieķu burtzīmēm dažādās nozarēs var būt atšķirīgas nozīmes.

Grieķu burtzīmes sastopamas mākslā, radošajās industrijās un populārajā kultūrā (piemēram, videospēlēs, kinofilmās), tās var tikt lietotas arī kā dažādi mākslinieciskie elementi, papildinot citus izteiksmes līdzekļus.

Īsa vēsture

Grieķu valodas rakstībai grieķu alfabēts tika attīstīts ap 9. gs. p. m. ē., un to lieto jau aptuveni 2800 gadu. Senākie līdz mūsdienām saglabājušies grieķu alfabētiskās rakstības teksti ir inskripcijas uz 8. gs. p. m. ē. otrās puses keramikas (Dipila vīna krūka, Δίπυλον οἰνοχόη, Dipylon oinochoē ap 740. g. p. m. ē., Rodā izgatavotā t. s. Nestora dzeramā krūze – Νέστορος σκύφος, Nestoros skyphos).

Iepriekš grieķu valoda tika pierakstīta lineārajā B rakstā un Kipras zilbju rakstā.

Alfabētiskā rakstības sistēma tika attīstīta, aizgūstot no feniķiešiem 2. gt. beigu un 1. gt. sākuma p. m. ē. ziemeļsemītu alfabētu un pielāgojot to grieķu valodas fonētiskajai sistēmai. Tika aizgūta burtzīmju forma, secība, to nosaukumi, kā arī akrofonijas princips, nosaukuma sākuma skaņu saistot ar burtzīmes fonētisko vērtību. Precīzākam grieķu valodas pierakstam vairākas burtzīmes tika mainītas, vairākas atmestas un pievienotas atsevišķas jaunas.

Nozīmīgākais jaunievedums bija vairāku semītu alfabēta (kas atveidoja tikai līdzskaņus vai puspatskaņus) burtzīmju piemērošana grieķu valodai svarīgo patskaņu atveidei: semītu līdzskaņa zīme ʾālep pārtapa par grieķu burtzīmi alfa, atveidojot patskani [a], he kļuva par grieķu epsilonu patskaņa [e] atveidei, yod – par grieķu jotu patskaņa [i] atveidei, ʿayin – par omikronu [o] atveidei un wāw – par ipsilonu [y / yː] atveidei.

Tas būtiski attīstīja alfabētiskās sistēmas precizitāti un piemērotību no semītu valodas atšķirīgu valodu pierakstam. Turklāt nozīmīgi, ka grieķu valodas alfabētā laika gaitā (sākotnēji joniešu pilsētu alfabētos) tika attīstītas un nošķirtas atsevišķas burtzīmes īso un garo patskaņu, t. i., īso un garo atvērto [εː] un [ᴐː] apzīmēšanai (Ε un Η; Ο un Ω).

Konsekventai aspirēto līdzskaņu un noteiktu līdzskaņu kopu apzīmēšanai savukārt tika pievienotas jaunas burtzīmes Φ [p^h], X [k^h] un Ψ [ps]. Tādējādi tika izveidots pasaulē pirmais fonētiskais alfabēts, kurā tika atveidoti gan līdzskaņi, gan patskaņi.

Būtisks jaunievedums bija arī rakstības virziena maiņa. Senākās alfabētiskās inskripcijas, sekojot semītu paraugiem, rakstītas un lasāmas no labās puses uz kreiso, taču jau no 7. gs. p. m. ē. sākuma grieķi sāka rakstīt no kreisās uz labo un, izmantojot t. s. “vērša vagas” (βουστροφήδον, boustrophēdon) principu, t. i., rindas beigās mainot rakstības virzienu. Šo rakstības veidu atmeta arhaiskā perioda beigās, un pēc 500. g. p. m. ē. visi grieķu teksti rakstīti no kreisās puses uz labo.

Līdz 5. gs. p. m. ē. pastāvēja un tika izmantoti dažādi lokāli grieķu alfabēta varianti, kaut gan to atšķirības bija nelielas. Dažādos variantos var iedalīt joniešu jeb austrumu un halkidiešu jeb rietumu atzarā. Halkidiešu alfabēts, iespējams, bija pamatā 8. gs. p. m. ē. Itālijā attīstītajam etrusku alfabētam un netieši tālāk citiem itāļu valodu alfabētiem, t. sk. latīņu alfabētam.

Savukārt Atēnās 403. g. p. m. ē. oficiāli tika pieņemts Milētas austrumjoniešu alfabēts, un nākamo aptuveni 50 gadu laikā gandrīz visi lokālie grieķu alfabēti tika aizstāti ar joniešu alfabētu. Tas kļuva par klasiskās grieķu valodas alfabētu un tiek izmantots arī mūsdienās.

Jaungrieķu valodā lielie burti ir gandrīz identi joniešu alfabēta burtzīmēm. Taču, tā kā grieķu valodas izruna laika gaitā mainījusies, atsevišķiem burtiem mainījusies un atšķiras fonētiskā vērtība (un līdz ar to transkripcija) sengrieķu un jaungrieķu valodas lietojumā.

Rakstības senākās liecības norāda, ka jau no paša sākuma tā tika izmantota daudzveidīgi dažādiem mērķiem gan publiskajā, gan privātajā dzīvē – ne tikai lietišķiem administratīva rakstura pierakstiem, bet arī māksliniecisku, dzejas tekstu (poētiskas valodas) fiksējumam (piemēram, daktilu heksametra rindas uz Dipila vīna krūkas un Nestora krūzes).

Piemēri

Sengrieķu dzejnieces Sapfo (Σαπφώ) fragments sengrieķu valodā no t. s. “Himnas Afrodītei”.

ποικιλόθρον’ ἀθανάτ’ Ἀφρόδιτα,

παῖ Δίος δολόπλοκε, λίσσομαί σε,

μή μ’ ἄσαισι μηδ’ ὀνίαισι δάμνα,

πότνια, θῦμον,

ἀλλὰ τυίδ’ ἔλθ’, αἴ ποτα κἀτέρωτα

τὰς ἔμας αὔδας ἀίοισα πήλοι

ἔκλυες, πάτρος δὲ δόμον λίποισα

χρύσιον ἦλθες

ἄρμ’ ὐπασδεύξαισα· κάλοι δέ σ' ἆγον

ὤκεες στροῦθοι περὶ γᾶς μελαίνας

πύκνα δίννεντες πτέρ’ ἀπ’ ὠράνωἴθε-

ρος διὰ μέσσω,

αἶψα δ᾽ ἐξίκοντο·

Sofokla traģēdijas “Valdnieks Oidips” teksta fragments (Prologs. Oidipa vārdi. 1.–13. rinda):

Sengrieķu valodā

Jaungrieķu valodā (Kosta Georgusopula (Κώστας Γεωργουσόπουλος) tulkojumā).

Jaungrieķu valodā (Joaņa Gripara (Ιωάννης Γρυπάρης) tulkojumā).

Jaungrieķu valodā (Fota Polita (Φώτος Πολίτης) tulkojumā).

ὦ τέκνα, Κάδμου τοῦ πάλαι νέα τροφή,

τίνας ποθ᾽ ἕδρας τάσδε μοι θοάζετε

ἱκτηρίοις κλάδοισιν ἐξεστεμμένοι;

πόλις δ᾽ ὁμοῦ μὲν θυμιαμάτων γέμει,

ὁμοῦ δὲ παιάνων τε καὶ στεναγμάτων:

ἁγὼ δικαιῶν μὴ παρ᾽ ἀγγέλων, τέκνα,

ἄλλων ἀκούειν αὐτὸς ὧδ᾽ ἐλήλυθα,

ὁ πᾶσι κλεινὸς Οἰδίπους καλούμενος.

ἀλλ᾽ ὦ γεραιέ, φράζ᾽, ἐπεὶ πρέπων ἔφυς

10 πρὸ τῶνδε φωνεῖν, τίνι τρόπῳ καθέστατε,

δείσαντες ἢ στέρξαντες; ὡς θέλοντος ἂν

ἐμοῦ προσαρκεῖν πᾶν: δυσάλγητος γὰρ ἂν

εἴην τοιάνδε μὴ οὐ κατοικτίρων ἕδραν.

Παιδιά μου, βλαστοί

της παλαιάς σποράς του Κάδμου,

γιατί στων ανακτόρων το βωμό

τριγύρω συναχτήκατε

με κλάδους ικεσίας στα χέρια

και στέφανα στην κεφαλή;

Η πόλη μας πλημμύρισε θυμίαμα

κι ακούγονται παντού θρήνοι και μοιρολόγια.

Δεν καταδέχομαι να με πληροφορούν μεσάζοντες

γι᾽ αυτό και ήρθα μονάχος μου ν᾽ ακούσω

εγώ ο λαοπρόβλητος κι ονομαστός Οιδίπους.

Μίλησε, γέροντα.

Το κύρος σου εκπροσωπεί το σύνολο.

10 Ο λόγος ποιός της σύναξης;

Φοβάστε κάτι; Ποθείτε κάτι;

Επιθυμώ παντού και πάντα

να σπεύδω στην ανάγκη σας.

Ανάλγητος δεν είμαι

γι᾽ αυτό και μου ταράζει την ψυχή

η λιτανεία της ικεσίας.

Παιδιά μου, νέα γενιά του αρχαίου του Κάδμου,

για ποιά αφορμή μὄχετ᾽ εδώ προσπέσει

κρατώντας ικεσίας κλαδιά στα χέρια,

ενώ όλ᾽ η πολιτεία είναι πνιγμένη

μες στο λιβάνι και μαζί φουντώνει

θρήνος από παντού και μοιρολόι;

που εγώ, παιδιά μου, κρίνοντας πως πρέπει

όχι απ᾽ άλλους ν᾽ ακούσω, ήρθα εδώ ο ίδιος,

ο ονομαστός Οιδίποδας απ᾽ όλους.

Μα εξήγα μου εσύ, γέροντα, γιατ᾽ είσαι

εσύ που σου ταιριάζει να μιλήσεις

10 από μέρους κι αυτών: ποιός να᾽ ναι ο λόγος

που έτσι σας φέρνει εδώ; μην κανείς φόβος;

μην λαχταράτε κάτι; γιατ᾽ εγώ

πρόθυμος σ᾽ όλα να σας βοηθήσω·

αλλιώς θα ᾽μουν αναίσθητος αν δεν

ψυχοπονιόμουν τέτοια λιτανεία.

Παιδιά μου, νέα γενιά του αρχαίου τού Κάδμου,

γιατί κάθεστε εδώ στα σκαλοπάτια

στεφάνια και κλαδιά ικεσίας κρατώντας;

Κι είναι η χώρα πνιγμένη στο λιβάνι

κι αχά από στεναγμούς και μοιρολόγια.

Μη θαρρώντας από άλλους μηνυτάδες

πως πρέπει να το μάθω, εδώ ήρθα ο ίδιος

εγώ ο τρανός και ξακουστός Οιδίπους.

Γέρο, εσύ λέγε, αφού σωστό είναι πρώτος

10 να λαλείς, πώς εδώ είστε συναγμένοι;

από φόβο ή λαχτάρα; θέλω σε όλα

να σας βοηθήσω· γιατί άπονος θα ᾽μουν

αν δε με συγκινούσε η δέησή σας.

Rakstības atveides principi latīņu alfabētā

Ir dažādi principi grieķu rakstības atveidei latīņu rakstā. Tradicionālās atveides, ko izmanto virknē mūsdienu valodu, pamatā ir principi, kas tika izmantoti antīkajā pasaulē, grieķu aizguvumus atveidojot latīņu valodā. Šajā sistēmā, piemēram, κ (kapa) atveidota ar c, divskanis αι (ai) atveidots kā ae, oι (oi) kā oe, ει (ei) kā i un oυ (ou) kā u. Vieglā dvesma transliterācijā nav atveidota, bet stiprā dvesma atveidota ar burtzīmi h.

Mūsdienu zinātniskajā sengrieķu valodas transliterācijā κ (kapa) ierasti tiek atveidots kā k, divskanis αι (ai) kā ai, ει (ei) kā ei, oι (oi) kā oi, oυ (ou) kā ou.

Jaungrieķu valodas transliterācija atšķiras atbilstīgi atveides mērķim un tam, vai tiek mēģināts atveidot burtu pret burtu, vai arī transliterēt fonētiski. Standartizētās transliterācijas sistēmas nosaka ISO 843, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģeogrāfisko nosaukumu ekspertu grupa u. c.

grieķu valodas rakstība

Saistītie šķirkļi

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Autora ieteiktie papildu resursi

grieķu valodas rakstība

Saistītie šķirkļi

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Saistītie šķirkļi

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra