Nosaukums albāņu valoda
Nosaukums oriģinālvalodā shqip, gjuha shqipe, arī arbërisht
Kopējais runātāju skaits 7,5 miljoni
Ģenealoģiskā klasifikācija: saime indoeiropiešu
Ģenealoģiskā klasifikācija: grupa paleoalbāņu
Oficiālā valoda
Valodas kods (ISO 1) sq
Valodas kods (ISO 2) alb
Valodas kods (ISO 3) sqi
Ir apmēram 7,5 miljonu albāņu valodas kā dzimtās valodas lietotāju. No tiem lielākā daļa dzīvo Albānijā, Kosovā un Ziemeļmaķedonijā, bet ir arī runātāji Melnkalnē, Itālijā, Grieķijā, Rumānijā, Serbijā un citur. Pēc runātāju skaita albāņu valoda ir divsimt pasaules izplatītāko valodu starpā. Tai nav radniecīga neviena cita indoeiropiešu valoda.
Standarta albāņu valoda ir oficiālā valoda Albānijā un Kosovā, viena no oficiālajām valodām Ziemeļmaķedonijā un Melnkalnē, kā arī atzīta minoritāšu valoda Itālijā, Horvātijā, Rumānijā un Serbijā. Grieķijā kopš viduslaikiem ir vēsturiska albāņu kopiena, kas runā senā valodā, ko sauc par arvanitu dialektu, kā arī tur mīt apmēram pusmiljons nesen ieradušos albāņu imigrantu, īpaši Grieķijas ziemeļos. Itālijas dienvidos 14.‒18. gs. izveidojusies vēsturiska albāņu diaspora, kas sevi sauc par arbrešiem vai arbnešiem. Kopā ar neseniem imigrantiem albāniski runājošo iedzīvotāju daļa Itālijā sasniedz ap pusmiljonu, un albāņu valoda ir trešā lielākā valoda Itālijā. Arī Vācijā, Šveicē un Austrijā dzīvo ievērojams skaits albāņu un kosovāru (Kosovas albāņu).
Standarta albāņu valodā, kas izveidota uz tosku dialekta bāzes, ir 36 burti:
A a, B b, C c, Ç ç, D d, Dh dh, E e, Ë ë, F f, G g, Gj gj, H h, I i, J j, K k, L l, Ll ll, M m, N n, Nj nj, O o, P p, Q q, R r, Rr rr, S s, Sh sh, T t, Th th, U u, V v, X x, Xh xh, Y y, Z z, Zh zh.
Burtu skaniskās atbilsmes starptautiskā fonētiskā alfabēta (International Phonetic Alphabet, IPA) zīmēm ir šādas:
[a], [b], [ts], [tʃ], [d], [ð], [e], [ə], [f], [ɡ], [ɟ], [h], [i], [j], [k] [l̪], [ɫ], [m], [n], [ɲ], [o], [p], [c], [ɾ], [r], [s], [ʃ], [t], [θ], [u], [v], [dz], [dʒ], [y], [z], [ʒ].
Aptuvenas albāņu burtu atbilsmes latviešu valodas burtiem ir šādas:
| a | b | c | ç | d | dh | e | ë | f | g | gj | h | i | j | k | l | ll | m |
| a | b | c | č | d | d | e | e | f | g | ģ | h | i | j | k | ļ | l | m |
| n | nj | o | p | q | r | rr | s | sh | t | th | u | v | x | xh | y | z | zh |
| n | ņ | o | p | ķ | r | r | s | š | t | t | u | v | dz | dž | u | z | ž |
Albāņu valodas fonētika ir sarežģīta, bet rakstība ir samērā fonemātiska, tas ir, izruna seko konkrētiem likumiem, vienai grafēmai atbilst viena skaņa. Patskaņi pozicionāli var būt gari. Gegu dialekta fonētika ir vēl sarežģītāka, piemēram, ir nazāli patskaņi, ko apzīmē ar ^ (â, û utt.). Teorētiski uzsvars var būt uz jebkuras zilbes. Ja ir vārds ar galotni, bieži vien uzsvars ir uz vārda celma (mál-i ‘kalns’, máj-tas ‘pa kreisi’; bet shqip-tár ‘albāņu-’, fill-ím ‘sākums’, krahin-ór ‘provinciāls’). Ja ir tikai celms, uzsvars var būt uz pēdējās zilbes (dembél ‘slinks’, qytét ‘pilsēta’). Uzsvara vieta rakstos netiek parādīta.
Mūsdienu standarta albāņu valodā (nešķirot garumu) ir septiņi patskaņi, ko IPA attēlo šādi:
| artikulācijas veids | priekšējās rindas | centrāli | aizmugurējās (pakaļējās) rindas |
| nenoapaļoti noapaļoti | nenoapaļoti | nenoapaļoti noapaļoti | |
| augsta pacēluma | i y | u | |
| vidēji augsta pacēluma | |||
| vidēji zema pacēluma | e | ə | o |
| zema pacēluma | a |
Albāņu valodā ir daudz divskaņu, ko veido uzsvērts patskanis ar (pus)patskaņiem [i], [u] vai [y], piemēram, [ye], [ai], [ei], [əi], [oi], [ui], [yi] un [ij], [ia], [ie], [ji], [io], [iu]; [au], [eu], [iu], [yu], [ou] un [ua], [ue], [uo] un [ui].
Mūsdienu standarta albāņu valodā ir 29 līdzskaņi un divi alofoni (smailajās iekavās) (IPA).
| Albāņu valodas līdzskaņi | ||||||||||
| artikulācijas veids | Artikulācijas vieta | |||||||||
| lūpeņi / bilabiāli | labiodentāli | apikodentāli | dentāli / alveolāri | alveolāri | palatāli alveolāri, koronāli | mīkstās aukslējas, palatāli | cietās aukslējas, velāri | balss saites (glotāli, laringāli) | ||
| eksplozīvs slēdzenis (troksnenis) | nebalsīgs | p | t | c | k | ʔ | ||||
| balsīgs | b | d | ɟ | g | ||||||
| spraudzenis, afrikāta | nebalsīgs | f | ts | tʃ | h | |||||
| balsīgs | v | dz | dʒ | |||||||
| šņācenis, spirants | nebalsīgs | θ | s | ʃ | ||||||
| balsīgs | ð | z | ʒ | |||||||
| nazāls slēdzenis (nāsenis) | m | n | ɲ | <ŋ> | ||||||
| spraudzenis (laterāls) | ɫ | l̪ | ||||||||
| spraudzenis (vibrants) | monovibrants | ɾ | ||||||||
| garš / intensīvs | r | |||||||||
| puspatskaņi | <w> | j | ||||||||
Albāņu valodā ir daudz neierastu līdzskaņu kombināciju, kas sākotnēji var likties neizrunājamas, piemēram /dhr/, /zmbr/, /zhdhj/, /çngj/, /rdhr/, /rrr/, /qr/, /ngj/, /mbll/, /nxj/, /gjt/ u.tml., kas izrunā tiek vienkāršotas, piemēram digjte [‘dicte] ‘viņš dedzināja’. Vārda vidū un arī beigās /ë/ bieži neizrunā, īpaši gegu runātāji, piemēram, punëtor [pun’tor] ‘strādnieks’, punë [pun] ‘darbs’.
Atveidojot albāņu skaņas latviešu valodā, tiek meklēts kompromiss starp vārdu izrunu un rakstību (vārdu ortogrāfisko formu), kur vien iespējams, atveidi tuvinot rakstībai. Piemēram, /y/ izruna atbilst [y], ko vācu vai franču valodā pieņemts atveidot ar [i], bet ir daudz albāņu aizguvumu no turku valodas, kur to labāk tomēr atveidot ar [u], tāpēc vienkāršības un konsekvences labad šo skaņu latviski ieteicams visur atveidot ar [u], piemēram, myfti muftijs (no turku müftü). Grafēmas /q/ skaniskā atbilsme ir [c], ko serbu valodas gadījumā (kirilicā /ћ/, latīņu /ć/) pieņemts atveidot ar /č/, bet albāņu valodā ieteicams atveidot ar /ķ/, piemēram, Qosja ‒ Ķosja. Tikai slāvu izcelsmes uzvārdos izskaņā /q/ atveido ar č, piemēram, Krasniq ‒ Krasničs. Gadījumos, kad iespējami varianti, ieteicams izvēlēties oriģinālvalodas rakstībai tuvāko variantu.
Albāņu valodai ir bagāta un arhaiska morfoloģiskā sistēma. Albāņu valodā lietvārdi un vietniekvārdi tiek deklinēti dzimtē, skaitlī un locījumos (nominatīvs, ģenitīvs, datīvs, akuzatīvs un ablatīvs, arī īpašas vokatīva formas). Ir noteiktais un nenoteiktais artikuls. Noteiktais artikuls ir enklītisks (pievienots aiz vārda kā sufikss, kas ir Balkānu valodām raksturīga iezīme): një mur (nenoteiktais artikuls) ‘kaut kāda siena’ – mur-i (noteiktais artikuls) ‘tā siena’. Ir divas dzimtes: vīriešu un sieviešu, kā arī nekatrās dzimtes pēdas. Īpašības vārdi saskaņoti dzimtē, skaitlī, bet ne locījumā, tiem ir artikuls (emër i mirë ‘labs vārds’, vajzë e mirë ‘laba meitene’, emra të mirë ‘labi vārdi’, vajza të mira ‘labas meitenes’). Ir vārdi, kas vienskaitlī ir vīriešu dzimtē, bet daudzskaitlī – sieviešu dzimtē, ko var pateikt pēc īpašības vārda saskaņojuma:
| vienskaitlis | daudzskaitlis | ||
| vīriešu dzimte | zyrtar i lartë ‘augsts ierēdnis’ | zytarë të lartë ‘augsti ierēdņi’ | |
| sieviešu dzimte | shtëpi e lartë ‘augsta māja’ | shtëpi të larta ‘augstas mājas’ | |
| dzimtes maiņa | mal i lartë ‘augsts kalns’ | male të larta ‘augsti kalni’ | |
Īpašības vārdu salīdzināmās pakāpes veido analītiski. Darbības vārdiem ir bagātīgs formu un izteiksmju klāsts, piemēram, unikāls ir albāņu admiratīvs, kas pauž izbrīnu, nedrošību, neticību, pārsteigumu, arī tiek lietots nepārbaudītas informācijas atstāstā, piemēram, pas-ka ardhur! ‘viņš tiešām ir atnācis!, nevar būt, ka viņš ir atnācis! viņš esot atnācis.’ Ir sintētiskas darāmās kārtas un atgriezeniskās kārtas formas. Ciešamo kārtu veido analītiski. Indikatīvā jeb īstenības izteiksmē albāņu valodā ir deviņi laiki: tagadne, piecas pagātnes un četras nākotnes.
Albāņu valodā pārsvarā tiek ievērota pieklājības uzrunas forma (darbības vārda daudzskaitļa otrā persona kā latviešu valodā), sarunājoties ar vecākiem vai nepazīstamiem cilvēkiem.
Albāņu valodai ir divi lieli dialekti: tosku dienvidos un gegu Albānijas ziemeļos, kā arī Kosovā un Ziemeļmaķedonijā. Ģeogrāfiski izplatības areāls ir lielāks ziemeļu dialektam, tomēr standarta (literārā) valoda veidota uz dienvidu dialekta bāzes. Dialektu robeža ir upe Škumbina. Tosku dialekta atzaram pieder arbrešu (Itālijā) un arvanitu (Grieķijā) dialekts. Šajos dialektos ir saglabājušās arhaiskas iezīmes. Kosova un Ziemeļmaķedonija ir gegu dialekta zona, bet arī tur kā rakstu valodu lieto standarta valodu. Gegu dialekts ir fonētiski un morfoloģiski sarežģītāks, tajā ir vairāk skaņu (nazālie patskaņi, īpatnēji divskaņi), kā arī plašāks formu klāsts (ir infinitīvs, īpaši atgriezeniskie vietniekvārdi). Viena no spilgtākajām pazīmēm, kas atšķir gegu dialektu no tosku dialekta, ir rotacisma trūkums, piemēram, vārdā ‘vīns’: vena (gegu) un vera (tosku). Skaniski šie dialekti ir ļoti atšķirīgi, un standarta valodas pārzinātājam var rasties lielas grūtības saprast gegu dialektā teikto. Dialektu atšķirības runātajā albāņu valodā aizvien ir dzīvas.
Pirmais līdz mūsu dienām nonākušais albāņu valodas darbs ir 1555. gadā publicētā Ģona Buzuku (Gjon Buzuku) katoļu dievkalpojuma grāmata “Misāle” (Meshari) gegu dialektā. Pirmais tosku rakstu piemineklis ir arbreša Ļeka Matrengas (Lekë Matrënga) darbs “Kristiešu doktrīna” (Doktrina e Krishterë, 1592).
Pirmā (ne tulkojumā balstīta) sacerējuma autors, albāņu literatūras pamatlicējs ir Pjetrs Bogdani (Pjetër Bogdani), kurš sarakstījis “Praviešu virkni” (Cuneus Prophetarum). Tas rakstīts latīniski un albāniski (gegu dialektā) un publicēts 1685. gadā Padujā.
Pirmais Jaunās Derības tulkojums Eļbasanas dialektā iznāca 1761. gadā. Pilnais Bībeles tulkojums standarta albāņu valodā pirmo reizi iznāca tikai 1993. gadā.
Manastiras rakstnieku kongress 1908. gadā ieteica par standarta valodu izvēlēties Eļbasanas dialektu, kas bija gegu un tosku dialekta hibrīds. Pēc Otrā pasaules kara jaunais komunistu režīms visās jomās pieprasīja lietot tosku dialektu, jo lielākā daļa komunistu līderu, arī diktators Envers Hodža (Enver Hoxha), nāca no valsts dienvidiem. 1954. gadā tika publicēta albāņu valodas vārdnīca, bet 1967. gadā ‒ jauni pareizrakstības noteikumi. Tos pieņēma arī Kosova, bet ir rakstnieki, kas turpina lietot Eļbasanas rakstību vai pat raksta gegu dialektā, taču viņi ir mazākumā. Standarta literāro valodu lieto gandrīz visās jomās, bet privātajā saziņā un mutvārdos bieži vien izplatītākas ir dialektu formas.
Tirānas Universitātes plāksne uz tās rektorāta ēkas. Tirāna, Albānija, 06.2018.
Ielas norāde maķedoniešu un albāņu valodās. Skopje, Ziemeļmaķedonija, 23.10.2023.
Informācijas dēlis albāņu un angļu valodās par pludmales bunkuru no komunisma perioda. Albānija, 17.07.2021.
Dažādu grāmatu albāņu valodā izpārdošana uz ielas. Priština, Kosova, 04.2008.
Dens Dimiņš "Albāņu valoda". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/246888-alb%C4%81%C5%86u-valoda (skatīts 26.09.2025)