Lai dokumentētu darījumu, kulta un valsts lietas, līdz pat 5. gs. armēņi izmantoja grieķu, sīriešu vai aramiešu rakstību. Armēņu baznīcā liturģija sākotnēji tika noturēta grieķu valodā (Rietumarmēnijā) un sīriešu valodā (Austrumarmēnijā) ar mutisku tulkojumu senarmēņu valodā.
4. gs. otrās puses kari starp Armēniju un Sasanīdu Persiju no vienas puses un Romas Impēriju un sasanīdiem no otras puses sašķēla Armēniju un novājināja tās valstiskumu. 368. gadā Armēnija tika sadalīta starp Sasanīdu Persiju un Austrumromas Impēriju. Austrumdaļa nonāca Persijas vasaļatkarībā, un tā sāka realizēt armēņu asimilācijas politiku, pievēršot tos zoroastrismam. Pret armēņu baznīcu sasanīdi realizēja divējādu politiku, mēģinot armēņus, no vienas puses, pievērst zoroastrismam un, no otras puses, stiprināt to saites ar sīriešu baznīcu. Viņu mērķis bija baznīcas vadošos amatus nodot sīriešu garīdzniecības rokās, lai tādējādi vājinātu grieķu baznīcas ietekmi un likvidētu armēņu baznīcas neatkarību.
Savas rakstības trūkums veicināja sīriešu un grieķu valodas pārsvaru armēņu baznīcā. Tas kavēja kristīgās identitātes veidošanos, jo tauta šīs valodas nepārvaldīja. Oriģināla armēņu alfabēta radīšanas ideja ir saistīta ar svētā Mesropa Maštoca (Մեսրոպ Մաշտոց), katolikosa Sahāka Parteva (Սահակ Պարթև) un valdnieka Vramšapuha (Վռամշապուհ) vārdu. Apjaušot draudošās kulturālās asimilācijas un armēniskās mentalitātes zaudēšanas briesmas, M. Maštocs lūdza katolikosa un valdnieka atbalstu armēņu alfabēta izveidei.
Būdams dedzīgs kristietības sludinātājs, M. Maštocs uzņemās tautas apgaismotāja misiju. Pēc M. Maštoca iniciatīvas ar katolikosa atbalstu 5. gs. sākumā tika sasaukta Vagaršaptas sinode, kas pulcēja visus armēņu bīskapus. Tā valstiskā līmenī atbalstīja alfabēta radīšanas ideju un nepieciešamību tulkot liturģiskos tekstus un Svētos Rakstus armēņu valodā.
Pēc tā dēvēto Daniela rakstzīmju (Դանիելյան նշանագրեր) lietošanas armēņu valodas mācīšanā M. Maštocs secināja, ka tās tomēr nav armēņu valodas skaņu sistēmai derīgas, tāpēc radīja armēņu rakstu zīmes un kopā ar grieķu kaligrāfu Hropanosu (Հռոփանոս), iespējams, noslīpēja armēņu burtu grafisko veidolu.
Vienota uzskata par armēņu rakstu zīmju prototipiem nav. Burtu secība liek domāt par tiešu grieķu alfabēta ietekmi burtu izkārtojumā. Burtu skaits laika gaitā ir tikai nedaudz mainījies. Par to liecina, piemēram, pirmais zināmais akrostihā rakstītais teksts ‒ katolikosa Komitasa (Կոմիտաս) garīgā dziesma jeb šarakāns “Kristus mīlestībai uzticīgās” (Անձինք նուիրեալք, 7. gs.).
Armēņu alfabēta ansamblis Aragacotnas provincē netālu no Artašavanas. Armēnija, 21.09.2018.
