Slāvu tautas 8.‒9. gs. sāka pieņemt kristietību kā valsts reliģiju. Šajā brīdī notika intensīva pāreja no pagānisma uz kristietību, un slāvu zemju valdnieki centās dibināt saziņu ar baznīcas hierarhiju, lai iegūtu tekstus, kuros būtu traktētas baznīcas un laicīgās dzīves normas atbilstoši kristietībai. Viņi vēlējās, lai šie teksti būtu pasniegti slāviem saprotamā valodā. Taču slāviem savas attīstītas rakstības 9. gs. sākumā vēl nebija. Tāpēc Solunas (tagad Tesalonīke Grieķijā) brāļi – Kirils (Κύριλλος) un Metodijs (Μεθόδιος) – izveidoja slāvu alfabētu, kā arī vietējiem baznīcēniem saprotamu valodu dievkalpojumiem. Tā izveidojās senslāvu valoda un slāvu alfabēts, kas vēlāk ieguva nosaukumu “kirilica”.
Bizantijas mūks un teologs Kirils (līdz pareizticīgo mūka zvēresta nodošanai viņa vārds bija Konstantīns) pirmo reizi radīja alfabētu ar noteiktu un skaidru zīmju grafiku, par pamatu izmantojot grieķu unciālo rakstību un to papildinot ar slāvu valodām specifiskas skaņas apzīmējošiem burtiem (šņāceņi, svelpeņi un jotētās skaņas). Burtus viņš sakārtoja noteiktā secībā, piešķirot tiem arī skaitlisku vērtību. Ar kirilicas burtiem vairākus gadsimtus tika apzīmēti cipari un skaitļi. Mūki, izmantojot pašu izstrādāto alfabētu, sagatavoja pirmo Bībeles tulkojumu senslāvu valodā.
Kirilisko alfabētu izmanto tās slāvu tautas, kas praktizēja pareizticību. Tajā balstītu rakstību lieto krievu, ukraiņu, baltkrievu, serbu, bulgāru un maķedoniešu valodās. Misionāri un valodnieki 19.–20. gs. uz kirilicas pamata izveidoja Krievijas teritorijā dzīvojošajām tautām paredzētas rakstības sistēmas.
Kirilicā balstītie alfabēti kalpo vai kalpoja rakstībai 108 dabiskajās valodās, tajā skaitā tādās slāvu valodās kā baltkrievu, bulgāru, krievu, maķedoniešu, melnkalniešu, rusīnu, serbu, ukraiņu.
Kirilicu izmantoja arī rakstībai lielākajā daļā pie slāvu tautām nepiederošo Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) tautu valodu. Daļai no tām iepriekš tika izmantotas citas rakstības sistēmas (piemēram, latīņu, arābu), taču 20. gs. 30. gadu beigās notika pāreja uz kirilicu. Pēc PSRS sabrukuma no kirilicas par labu latīņu rakstībai atteicās Moldova, Azerbaidžāna, Uzbekistāna, Turkmenistāna. Kazahstāna pāreju uz latīņu alfabētu (kazahu valodai) plāno īstenot 2025. gadā.
Visos kirilicu izmantojušo valodu alfabētos sastopami burti, kas apzīmē gandrīz visās šajās valodās sastopamas pamata skaņas: А, Б, В, Г, Д, Е, Ж, З, К, Л, М, Н, О, П, Р, С, Т, У, Ф, Х, Ц, Ч, Ш, Ъ, Ь, Ю, Я. Turklāt katras valodas alfabēts satur arī burtus, kas apzīmē tieši šai valodai specifiskas skaņas. Piemēram, baltkrievu valodā nav burtu и, щ, ъ, taču ir tai specifiskie burti і, ў. Savukārt maķedoniešu alfabētā ir septiņi specifiskie burti: Ѓ ѓ, Ѕ ѕ, Ј ј, Љ љ, Њ њ, Ќ ќ, Џ џ. Arī kazahu alfabētā ir septiņi specifiskas skaņas apzīmējoši burti – Ә ә, Ғ ғ, Қ қ, Ң ң, Ө ө, Ұ ұ, Һ һ, І і. Tātad, apskatot mūsdienu kirilisko alfabētu, vienmēr jānorāda to izmantojošā valoda – piemēram, baltkrievu valodas kirilica, krievu valodas kirilica, serbu valodas kirilica u. t. t.