Glagolica ir fonētisks alfabēts, kurā ar retiem izņēmumiem vienai skaņai atbilst viena zīme; tas ir īpaši pielāgots slāvu valodu īpatnībām (ietver reducētus patskaņus, nāseņus, šņāceņus u. c.). Pašu alfabētu 10. gs. sākumā veidoja 38 burti, tāds tas ir fiksēts Melnsvārča Hrabra (senbulgāru Чрьноризьць Храбръ) traktātā “Par rakstiem” (O писмєнєхь), taču vairāku zinātnieku viedoklis ir, ka sākotnējais burtu skaits varēja būt nedaudz mazāks (36). Apskatot glagolicu, novērojams zināms grieķu alfabēta mantojums, uz to norāda burtu zīmju secība, digrafu esamība, burtu īpašie nosaukumi (kā tas ir virknē austrumu alfabētu), kas secīgi veido saistītu tekstu un kaut kādā mērā ir pārnesti arī uz kirilicu (аз буки веди...). Tajā pašā laikā glagolisko burtu ārējais veidols atgādina dažu Tuvo Austrumu alfabētu burtus, tāpēc glagolicā tapušie rokraksti nereti tikuši uzskatīti par austrumu rakstiem un otrādi, kaut arī nepastāv īpaša sakritība izskata ziņā līdzīgu burtu skaniskajā nozīmē.
Glagoliskais un kiriliskais alfabēts savos senākajos variantos sastāva ziņā gandrīz pilnībā sakrīt, atšķiroties tikai ar burtu izskatu, tomēr glagolicas un kirilicas burtu skaitliskā vērtība nav vienāda, kas dažkārt rada pārpratumus. Glagolicas gadījumā burtu skaitliskā vērtība piešķirta pēc kārtas atbilstoši burtu secībai, savukārt kirilicā tās piesaistītas grieķu alfabēta atbilstošo burtu skaitliskajai vērtībai.
Parasti runā par diviem glagolicas veidiem: “noapaļoto”, kas zināms arī kā bulgāru glagolica, un par daudz vēlāko “kvadrātveida” jeb horvātu glagolicu (tā šādi nosaukta, jo līdz 20. gs. vidum to glagoliskā rituāla dievkalpojumos izmantoja horvātu katoļi), kurš pakāpeniski saruka, un no 41 zīmes palika 30.
Glagoliskā rakstība saturēja lielu skaitu ligatūru, turklāt tās bija ne tikai divu, bet arī vairāku burtu ‒ trīs un četru ‒ ligatūras. Tas īpaši novērojams horvātu glagolicā. Šādas rakstības piemēri saglabājušies Čehijas Republikas Nacionālajā bibliotēkā (Národní knihovna České republiky) Prāgā esošajā “Glagoliskajā Bībelē” (Bible hlaholská). Mūsdienās šīs ligatūras var sarežģīt teksta uztveri lasītājam, kurš nav pie tām pieradis.
