Rutēnijs ķīmisko elementu periodiskajā tabulā tiek apzīmēts ar simbolu Ru un atrodas 5. perioda 8B. grupā (pārejas metāli). Rutēnija relatīvā atommasa ir 101,07(2), un tā atoms sastāv no 44 protoniem, 57 neitroniem un 44 elektroniem (elektronu konfigurācija [Kr] 4d75s1). Rutēnijs ir viens no retākajiem metāliem uz Zemes. Tas ir ciets un izturīgs metāls sudrabaini baltā krāsā ar metāliem raksturīgu spīdumu. Rutēnijs ir inerts pret lielāko daļu ķīmisko vielu, tāpēc dabā sastopams brīvā veidā. Tas reaģē ar gaisu temperatūrā ap 800 oC. Rutēnijs visbiežāk atrodams rūdās. Katru gadu iegūst apmēram 35 tonnu rutēnija (Globālais Platīna grupas metālu tirgus (Global Platinum Group Metals (PGM) Market) 2019. gada dati), un tā iegūšana katru gadu arvien palielinās. Lielāko daļu saražotā rutēnija izmanto nodilumizturīgos elektriskos kontaktos un biezu plēvju rezistoros; neliela daļa tiek izmantota platīna sakausējumu ražošanā un ķīmiskā katalizatora veidā.