Rutēnijs ķīmisko elementu periodiskajā tabulā tiek apzīmēts ar simbolu Ru un atrodas 5. perioda 8B. grupā (pārejas metāli). Rutēnija relatīvā atommasa ir 101,07(2), un tā atoms sastāv no 44 protoniem, 57 neitroniem un 44 elektroniem (elektronu konfigurācija [Kr] 4d⁷5s¹). Rutēnijs ir viens no retākajiem metāliem uz Zemes. Tas ir ciets un izturīgs metāls sudrabaini baltā krāsā ar metāliem raksturīgu spīdumu. Rutēnijs ir inerts pret lielāko daļu ķīmisko vielu, tāpēc dabā sastopams brīvā veidā. Tas reaģē ar gaisu temperatūrā ap 800 ^oC. Rutēnijs visbiežāk atrodams rūdās. Katru gadu iegūst apmēram 35 tonnu rutēnija (Globālais Platīna grupas metālu tirgus (Global Platinum Group Metals (PGM) Market) 2019. gada dati), un tā iegūšana katru gadu arvien palielinās. Lielāko daļu saražotā rutēnija izmanto nodilumizturīgos elektriskos kontaktos un biezu plēvju rezistoros; neliela daļa tiek izmantota platīna sakausējumu ražošanā un ķīmiskā katalizatora veidā. 

Poļu ķīmiķis Jendžejs Šņadeckis (Jędrzej Śniadecki), pētot platīna rūdas no Dienvidamerikas, 1808. gadā atklāja jaunu elementu – vestiju (vestium). Kad franču ķīmiķi mēģināja atkārtot poļu zinātnieka atklājumu, viņiem neizdevās atrast šo jauno elementu esošajā platīna rūdā. To uzzinot, J. Šņadeckis atsauca savu atklājumu. 

1825. gadā Gotfrīds Osanns (Gottfried Osann) no Tērbatas (mūsdienās – Tartu) Universitātes (Tartu Ülikool) pētīja platīnu no Urālu kalniem un informēja par trīs jaunu elementu atklāšanu, kurus nosauca par plurāniju (pluranium), polīniju (polinium) un rutēniju.

Pirmo divu elementu eksistence netika pierādīta, bet trešo 1844. gadā Karls Klauss (Carl Ernst Claus) no Kazaņas Universitātes (Казанский университет) ieguva vēlreiz, attīrīja un apstiprināja, ka šis elements ir jauns, saglabājot G. Osanna doto nosaukumu “rutēnijs”.

Nosaukums šim elementam ir radies no vārda Ruthenia, kas ir Kijivas Krievzemes nosaukums latīņu valodā.

Rutēnijs ir ļoti rets metāls, un dabā tas ir sastopams tikai sakausējumos ar citiem platīna grupas metāliem – platīnu, osmiju un irīdiju. Visbiežāk to reģenerē kopā ar niķeli. Tāpat kā citi platīna grupas metāli, rutēnijs ir arī viens no retākajiem metāliem Zemes garozā. Tas ir apmēram 0,0004 miljondaļas no Zemes garozas, un ir tajā sestais retākais elements. Kā arī citi platīna grupas metāli, tas atrodams platīna rūdās Dienvidamerikā, Kanādā un Urālu kalnos. To iegūst, attīrot dabīgos sakausējumus, tādus kā osmirīdijs, rutēnarsenīts, laurīts, kā arī citus retus sakausējumus.

Dabā sastopami septiņi rutēnija stabilie izotopi – rutēnijs-96, rutēnijs-98, rutēnijs-99, rutēnijs-100, rutēnijs-101, rutēnijs-102 un rutēnijs-104) un atklāti 34 radioaktīvie izotopi. No radioizotopiem visstabilākie ir rutēnijs-106 ar pussabrukšanas periodu 373,59 dienas, rutēnijs-103 ar pussabrukšanas periodu 39,26 dienas un rutēnijs-97 ar pussabrukšanas periodu 2,9 dienas. Piecpadsmit citi radioizotopi tiek aprakstīti ar atommasām no 89,93 u (rutēnijs-90) līdz 114,928 u (rutēnijs-115). Lielākai daļai no šiem radioizotopiem pussabrukšanas periodi ir īsāki par piecām minūtēm, izņemot rutēnijs-95 (pussabrukšanas periods: 1,643 stundas) un rutēnijs-105 (pussabrukšanas periods: 4,44 stundas). Rutēnijs-106 ir urāna un plutonija kodolu dalīšanās produkts. Tā augstas koncentrācijas atmosfērā Eirāzijas reģionā ir saistītas ar iespējamo kodolkatastrofu Krievijā 2017. gadā.

Rutēnijs ir ciets un izturīgs metāls sudrabaini baltā krāsā ar metāliem raksturīgu spīdumu ar atommasu 101,07 u ± 0,02 u. Tā blīvums cietā stāvoklī istabas temperatūrā ir 12,2 g/cm³, šķidrā stāvoklī (kušanas punktā) – 10,65 g/cm³ (dati no “CRC Ķīmijas un fizikas rokasgrāmatas, 97. izdevums” (CRC Handbook of Chemistry and Physics. 97th Edition) Viljama Heinsa (William Mickey Haynes) redakcijā). Rutēnija kušanas temperatūra (2334 ˚C) ir gandrīz divreiz zemāka par to viršanas temperatūru (4150 ˚C). Rutēnijam ir vairākas oksidēšanās pakāpes: -4, -2, 0, +1, +2, +3, +4, +5, +6, +7 un +8, bieži vien tas sastopams savienojumos, kuros tā oksidēšanās pakāpe ir +3 vai +4. Rutēnija atoma kovalentais rādiuss ir 146±7 pm, savukārt tā elektronegativitātes vērtība ir 2,2.

Istabas temperatūrā rutēnijs nav reaģētspējīgs, taču pie augstākām temperatūrām (ap 800 ^oC) rutēnijs oksidējas, veidojot rutēnija oksīdu. Rutēnija oksīds tālāk oksidējas nātrija perjodāta (NaIO₄) klātbūtnē un veido rutēnija tetraoksīdu (RuO₄). Rutēnija tetraoksīda īpašības ir salīdzināmas ar osmija tetraoksīdu (OsO₄), kas abi ir stipri oksidējošie reaģenti. Pie zemākām oksidēšanās pakāpēm (+3 un +2) rutēnijs nespēj oksidēties. Reaģējot ar aukstu un atšķaidītu kālija hidroksīdu, tas veido kālija perrutenātu (KRuO₄) ar oksidēšanās pakāpi +7. Rutēnija katalizatorus izmanto vairākās ķīmiskās reakcijās: olefīnu metatēzē, Fišera-Tropša reakcijā, amonjaka sadalīšanās reakcijā, kā arī oksidēšanās reakcijās. Piemēram, rutēnija karbonilkomplekss katalizē primārā spirta pārvēršanu aldehīdos un sekundāro spirtu ketonos N-metilmorfolīna-N-oksīda (NMO) klātbūtnē. Rutēnijs oksidēšanās reakcijā darbojas kā unikāls katalizators, jo tā oksidēšanās pakāpe var svārstīties no -2 līdz +8. 

Rutēnijs ir plaši izmantojams vairākās jomās. Visvairāk to patērē elektroniskajā un ķīmiskajā industrijā. Elektrorūpniecībā to izmanto elektronisko mikroshēmu ražošanā. Sakausējumā ar platīnu un pallādiju rutēniju izmanto elektrisko kontaktu ražošanā. Savukārt ķīmijas rūpniecībā to izmanto hlora ražošanai elektroķīmiskajās šūnās. Rutēnijs tiek izmantots kā cietinātājs, to sajaucot ar citiem metāliem un veidojot sakausējumus. Šī rutēnija īpašība tiek izmantota, piemēram, pallādija rotaslietu veidošanā. Sakausējumā ar titānu tas uzlabo tā izturību pret koroziju. Rutēnija sakausējumi ir izmantojami arī reaktīvo dzinēju turbīnu ražošanā. Rutēniju izmanto medicīnā cīņā pret ļaundabīgiem audzējiem. Piemēram, rutēnija-106 radioizotopu var izmantot acu ļaundabīgo šūnu iznīcināšanai radioterapijā. Mūsdienās daži rutēnija kompleksi atrodas jaunu pret ļaundabīgajiem audzējiem zāļu izstrādes stadijā. Būtiska nozīme rutēnija kompleksiem ir arī katalīzē organiskajā un neorganiskajā ķīmijā. Rutēnija kompleksiem ir tendence absorbēt redzamā spektra gaismas starus, ko izmanto saules bateriju ražošanā. Rutēnija oksīds (RuO₄) tiek izmantots kriminālizmeklēšanā, jo tas reaģē ar taukiem vai vielām ar tauku pigmentiem (piemēram, pirkstu nospiedumi), iegūstot melnu vai brūnu krāsu, veidojot rutēnija dioksīda pigmentus.