Stroncijs dabā nav sastopams tīrā veidā. Stroncijs ieņem aptuveni 15. vietu starp Zemes garozā biežāk sastopamajiem elementiem. Tas veido aptuveni 0,04 procentus no Zemes garozas. Tas padara to tikpat bieži sastopamu kā fluors un bārijs. Visizplatītākie stronciju saturošie minerāli ir celestīns un stroncianīts. Celestīns galvenokārt satur stroncija sulfātu (SrSO4), savukārt stroncianīts satur stroncija karbonātu (SrCO3). Svarīgi stroncija avoti pasaulē ir Ķīna, Meksika, Spānija, Turcija un Irāna. Ķīna 21. gs. ir vadošais stroncija ražotājs. Nelielu stroncija daudzumu iegūst arī no raktuvēm Kalifornijā un Teksasā (Amerikas Savienotajās Valstīs, ASV). Stroncijs ir atrodams arī dažu dziļjūras radību čaumalās un ir svarīgs elements dažiem akmeņainajiem (stony corals, hard corals) koraļļiem. Tam nav bioloģiskas nozīmes cilvēku organismā, un tas nav toksisks. Tā kā stroncijs ir līdzīgs kalcijam, tas arī pārvietojas pa cilvēka organismu, līdz nonāk kaulos.