Selēns ķīmisko elementu periodiskajā tabulā tiek apzīmēts ar simbolu Se un atrodas 4. perioda 16. grupā. Selēna relatīvā atommasa ir 78,971, un tā atoms sastāv no 34 protoniem un 34 elektroniem (elektronu konfigurācija [Ar]3d¹⁰4s²4p⁴). Selēns ir halkogēns. Halkogēni ir periodiskās tabulas 16. grupas (VIA) elementi. Selēns ir metaloīds. Tas pastāv vairākās alotropās formās. Selēns ir mikroelements. Tas ir atrodams pārtikā un uztura bagātinātājos. Selēns ir būtiska dažādu enzīmu un olbaltumvielu sastāvdaļa, ko sauc par selenoproteīniem. 

Selēnu 1817. gadā Stokholmā atklāja zviedru ķīmiķi Jenss Jākobs Berzēliuss (Jöns Jakob Berzelius) un Johans Gotlībs Gāns (Johan Gottlieb Gahn). Viņi pētīja sērskābes rūpnīcas ražošanā izmantotās ķīmiskās vielas. Zinātniekus ieinteresēja sarkanbrūnas nogulsnes, kas sakrājās to trauku apakšā, kuros tika ražota skābe. Šajās nogulsnēs viena no vielām izrādījās jauns elements. Sākumā J. J. Berzēliuss domāja, ka tas ir elements telūrs, jo karsējot tas izdalīja telūram raksturīgo spēcīgo redīsu smaržu. Telūrs tika atklāts Ungārijā apmēram 30 gadus agrāk maisījumā ar dažādām zelta atradnēm. J. J. Berzēliuss nolēma rūpīgāk izpētīt paraugu un atklāja, ka viņi ar J. G. Gānu bija kļūdījušies. Viņš secināja, ka elements ir kā sērs un ka tam patiešām ir īpašības, kas ir starp sēru un telūru. J. J. Berzēliuss atklāja, ka telūra paraugos ir selēns, un aprakstīja šī elementa raksturīgo smaržu. Abi saprata, ka ir atraduši jaunu elementu. J. J. Berzēliuss ierosināja nosaukt elementu par selēnu no grieķu valodas vārda σελήνη, selēnē, kas nozīmē ‘mēness’. Nosaukums radies no selēna līdzības ar telūru, jo elements telūrs ir nosaukts pēc latīņu valodas vārda tellus, kas nozīmē ‘Zeme’.

Selēns ir ļoti rets elements. Zinātnieki uzskata, ka tā daudzums ir aptuveni 0,05 līdz 0,09 daļas uz miljonu. Tas ir viens no 25 visretāk sastopamajiem elementiem Zemes garozā. Selēns ir atrodams dažos retajos minerālos. Aptuveni 40 % no sākotnējā rūdā esošā selēna var koncentrēties varā, kas nogulsnēts elektrolītiskajos procesos. Lielāko daļu selēna komerciāli iegūst no anoda dubļiem (nogulsnes un atlikuma materiāli no anoda), kas rodas vara elektrolītiskās rafinēšanas laikā. No tonnas kausēta vara var iegūt aptuveni 1,5 kg selēna. Nav rūdas, no kuras to varētu ražot, iegūstot peļņu. Tā vietā selēnu iegūst kā citu metālu iegūšanas blakusproduktu. Tagad to ražo galvenokārt no vara, dzelzs un svina rūdām. Lielākie selēna ražotāji pasaulē ir Japāna, Kanāda, Beļģija, Amerikas Savienotās Valstis (ASV) un Vācija.

Dabā sastopami seši selēna stabilie izotopi: selēns-74, selēns-76, selēns-77, selēns-78, selēns-80 un selēns-82. Ir zināmi arī vairāk nekā 20 radioaktīvie selēna izotopi. Visilgāk eksistējošie radioizotopi ir selēns-79 ar pussabrukšanas periodu 327 000 gadi, selēns-75 ar pussabrukšanas periodu 120 dienas un selēns-72 ar pussabrukšanas periodu astoņas dienas. Pārējiem selēna radioizotopiem pussabrukšanas periodi ir īsāki par 10 stundām. Komerciāli tiek izmantots tikai viens selēna radioaktīvais izotops – selēns-75. Šo izotopu izmanto, lai pētītu aizkuņģa dziedzera un epitēlijķermenīšu funkcijas cilvēka organismā.

Dažas no svarīgākajām selēna fiziskajām īpašībām ir tā elektriskās īpašības. Selēns ir pusvadītājs. Selēns ir arī fotovadītājs – materiāls, kas pārvērš gaismas enerģiju elektroenerģijā. Selēnam pastāv vairākas alotropās formas. Alotropi ir viena elementa formas ar dažādām fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām. Viena selēna alotropā forma ir sarkani monoklīniski kristāli (α un β) ar kušanas temperatūru 221 ºC un blīvumu 4,39 g/cm³. Otrajam selēna alotropam ir zilgans, metālisks izskats ar kušanas temperatūru 220,5 ºC un blīvumu 4,81 g/cm³. Selēna amorfajām formām nav specifisku kušanas punktu. Tā vietā karsējot tie pakāpeniski kļūst mīkstāki. Palielinoties gaismas intensitātei vai spilgtumam, šī pārveidošana kļūst intensīvāka. Selēna viršanas temperatūra ir 685 ºC (dati no “CRC Ķīmijas un fizikas rokasgrāmatas, 86. izdevuma” (CRC Handbook of Chemistry and Physics. 86th Edition) Deivida Lida (David R. Lide) redakcijā). Selēna atoma kovalentais rādiuss ir 118 pm, savukārt tā elektronegativitātes vērtība ir 2,55.

Selēns ir reaģētspējīgs elements. Tas viegli reaģē ar ūdeņradi, fluoru, hloru un bromu. Tas reaģē ar slāpekļskābi un sērskābi. Selēns arī reaģē ar vairākiem metāliem, veidojot savienojumus, kurus sauc par selenīdiem, piemēram, alumīnija selenīds (Al₂Se₃), kadmija selenīds (CdSe) un nātrija selenīds (Na₂Se). Tas sadeg skābeklī ar spilgti zilu liesmu, veidojot selēna dioksīdu (SeO₂). Šī oksīda reakcija ar ūdeni rada selēnpaskābi (H₂SeO₃). Selēns savos savienojumos ir ar oksidēšanās pakāpēm -2, +4 un +6. Lai gan pats elements nav indīgs, daudzi tā savienojumi ir ārkārtīgi toksiski. 

Divi svarīgākie selēna pielietojumi ir stikla ražošanā un elektronikā. Katrs no tiem veido aptuveni 30 līdz 35 % no visa gadā saražotā selēna. Selēna pievienošana stiklam var neitralizēt zaļo krāsu, ko dzelzs savienojumi parasti piešķir stiklam. Selēnu pievieno, lai neitralizētu dzelzs ietekmi un iegūtu bezkrāsainu stiklu. Pats selēns piešķir stiklam rubīnsarkanu nokrāsu. Selēnu pievieno arī arhitektūrā izmantotajam stiklam. Selēnu izmanto, lai samazinātu saules gaismas caurlaidību arhitektūras stiklā, piešķirot tam bronzas nokrāsu. Arvien vairāk selēna tiek izmantots elektroniskajos produktos. Viens no svarīgākajiem pielietojumiem ir parastā papīra fotokopētāji un lāzerprinteri. Elementu izmanto arī fotoelektrisko (“saules”) elementu izgatavošanai. Apmēram trešdaļa no visa saražotā selēna tiek izmantota kā pigmenti (krāsvielas) krāsām, plastmasām un keramikai. Atkarībā no izmantotā selēna formas krāsa svārstās no tumši sarkanas līdz gaiši oranžai. Selēnu izmanto arī kā piedevu nerūsējošā tērauda ražošanā. Selēna pievienošana metālam padara to vieglāk apstrādājamu. Apmēram 5 % no visa saražotā selēna tiek izmantoti lauksaimniecībā. To pievieno augsnei vai dzīvnieku barībai, lai nodrošinātu zemu selēna līmeni, kas nepieciešams augiem un dzīvniekiem. Selēns ir toksisks galvas ādas sēnītei, kas izraisa blaugznas, tāpēc to izmanto dažos pretblaugznu šampūnos.