Uzturs ir daļa no uzturzinātnes – medicīnas zinātnes apakšnozares, kurā pēta vesela cilvēka racionālu, veselīgu uzturu un slimnieku dietoterapiju. Uzturs ir saistīts ar vairākām zinātņu nozarēm: medicīnu, psiholoģiju, pārtikas zinātni, lauksaimniecības zinātni, ķīmiju un bioloģiju. Veselīgs uzturs nodrošina cilvēka organismu ar visām uzturvielām daudzumā, kas noteikts atbilstoši vecumam, dzimumam, fiziskai aktivitātei un veselības stāvoklim. Viens no pasaulē visveselīgākajiem uztura veidiem ir Vidusjūras zemju diēta, kurā dominē pilngraudu produkti, dārzeņi, augļi, olīveļļa, pākšaugi, zivis, rieksti. Diēta ir noteikts vesela vai slima cilvēka uztura režīms. Ārstnieciskās diētas tiek izmantotas, ārstējot cukura diabētu, celiakiju, laktozes nepanesību, fenilketonūriju, podagru un citas slimības. Cilvēka uztura izvēli ietekmē dažādi faktori: sociālais statuss, mode, finansiālais stāvoklis, veselība, vecums, dzimums, izglītības līmenis, emocionālais stāvoklis un citi. Medicīnā tiek pētīti dažādi ēšanas traucējumi, kuru cēlonis meklējams cilvēka psihē: anoreksija (anorexia nervosa) – neadekvāta izpratne par ķermeņa formām, badošanās ar niecīgu uztura daudzumu, kas noved pie izteikta ķermeņa masas zuduma līdz pat 50 % no sākotnējās ķermeņa masas; bulīmija (bulimia nervosa) – badošanās mijas ar nekontrolētām rīšanas lēkmēm līdz 1,5 h garumā, kam seko apzināta vemšanas izsaukšana vai laksatīvo preparātu lietošana, lai novērstu ķermeņa masas pieaugumu; kompulsīvā pārēšanās (binge eating disorder) – nekontrolēta ēšana, kas saistīta ar psiholoģiskām problēmām (stresu, vientulību, bēdām, bailēm u. c.), bieži notiek visu dienu neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir izsalcis vai pārēdies, un tāpēc veidojas liekā ķermeņa masa, kas noved pie aptaukošanās; ortoreksija (orthorexia nervosa) – apsēstība ar veselīgu uzturu, kas noved pie atsevišķu uzturvielu trūkuma un nepietiekama enerģijas daudzuma organismā, jo daudzi produkti nav pietiekami veselīgi un droši, lai tos lietotu uzturā; bigoreksija (muscle dysmorphia – bigorexia) – neapmierinātība ar sava ķermeņa proporcijām, uzskatot sevi par fiziski neattīstītu, atkarība no fiziskās slodzes treniņiem – kultūrisma (bodybuilding), proteīnu pulveru un anabolisko steroīdu lietošanas, kas paātrina muskuļu masas augšanu. Noteiktas pārtikas lietošana uzturā var izsaukt alerģiju (organisma jutīgu reakciju uz noteiktiem alergēniem) vai pat nepanesamību, kas izpaužas kā organisma pretreakcija uz noteiktiem pārtikas produktiem, piemēram, laktozes nepanesības gadījumā organisms neizstrādā vai izstrādā nepietiekamā daudzumā fermentu laktāzi, kas šķeļ laktozi, tādēļ, lietojot pienu un tā produktus (izņemot cietos sierus, to sastāvā nav laktozes), tiek izsaukta diareja, flatulence, diskomforts. Biežākie alergēni ir piens, olas, rieksti, zivis, vēžveidīgie, soja un kvieši.