Lantāns ķīmisko elementu periodiskajā tabulā tiek apzīmēts ar simbolu La un atrodas 6. perioda 3. grupā. Lantānu pieskaita arī pie retzemju metāliem (lantanīdi). Lantāna relatīvā atommasa ir 138,905, un tā atoms sastāv no 57 protoniem un 57 elektroniem (elektronu konfigurācija [Xe]5d¹6s²). Lantāns ir mīksts, sudrabaini balts metāls. Lantāns ir pirmais lantanoīdu grupas (retzemju elementu) pārstāvis ķīmisko elementu periodiskajā tabulā. Tas ir pietiekami mīksts, lai to varētu sagriezt ar nazi, un, pakļauts gaisa iedarbībai, ātri oksidējas. Lantāns ir viens no reaģētspējīgākajiem elementiem šajā grupā. 

Lantānu 1839. gadā atklāja zviedru ķīmiķis Karls Gustavs Mūsanders (Carl Gustaf Mosander) Karolinskas institūtā (Karolinska Institutet) Stokholmā. Viņš to izdalīja no cērija parauga. Zinātnieks pamanīja, ka lielākā daļa viņa cērija oksīda parauga bija nešķīstoša, taču daļa šķīda. Tas ļāva secināt, ka paraugā atrodas jauna elementa oksīds. K. G. Mūsanders spēja iegūt jaunā elementa nitrātu un dalījās savā atklājumā ar zviedru ķīmiķi Jensu Jākobu Berzēliusu (Jöns Jacob Berzelius). Tieši J. J. Berzēliuss ierosināja nosaukumu “lantāns”, atvasinot to no grieķu valodas vārda λανθανειν, lanthanein ‘slēpties’, ‘būt apslēptam’. K. G. Mūsanders piekrita šim nosaukumam, taču pēc tam noslēpumaini klusēja par savu atklājumu un pat nepublicēja nevienu rakstu, kurā to oficiāli paziņotu. Pāris gadu vēlāk viņa klusēšanas iemesls kļuva skaidrs – K. G. Mūsanders slepeni strādāja pie vēl kāda cita elementa iegūšanas no lantāna oksīda. Šo jauno savienojumu viņš nosauca par didīmu, atvasinot to no grieķu valodas vārda δίδυμος, didumos ‘dvīnis’. Vēlāk tika atklāts, ka didīms ir maisījums, un 1885. gadā tas tika sadalīts divos elementos – prazeodīmā un neodīmā. 

Lantāna koncentrācija Zemes garozā ir aptuveni 35 daļas uz miljonu. Tas padara to par 28. visizplatītāko elementu Zemes garozā un vienu no biežāk sastopamajiem retzemju elementiem. Lantāns dabā nav sastopams brīvā elementārā formā, jo tas ir ļoti reaģētspējīgs. Tā vietā lantāns atrodams dažādos retzemju minerālos, galvenokārt monacītā (25 % lantāna) un bastnazītā (38 % lantāna). Lai no šiem minerāliem iegūtu retzemju elementus, tiek izmantotas jonu apmaiņas un šķīdinātāju ekstrakcijas metodes. Lantāna metālu parasti iegūst, reducējot tā bezūdens fluorīdu (LaF₃) ar kalciju. 

Dabā sastopami divi lantāna izotopi: stabilais lantāns-139 (99,9 %) un ļoti ilgi eksistējošais radioaktīvais izotops lantāns-138 (0,1 %). Lantāna-138 pussabrukšanas periods ir aptuveni 100 miljardi gadu. Kopumā ir raksturoti vairāk nekā 35 lantāna radioaktīvie izotopi no lantāna-117 līdz lantānam-155, bet to pussabrukšanas periodi svārstās no dažām milisekundēm līdz miljardam gadu. Pēc lantāna-138 visilgāk eksistējošie radioizotopi ir lantāns-137 ar pussabrukšanas periodu 60 tūkstoši gadu un lantāns-140 ar pussabrukšanas periodu 1,7 dienas. Nevienam no lantāna radioaktīvajiem izotopiem nav komerciāla pielietojuma. 

Lantāns ir sudrabaini balts, mīksts metāls. Lantāna viršanas temperatūra ir 3464 ºC, tā kušanas temperatūra ir 918 ºC. Lantāna blīvums ir 6,15 g/cm³ (dati no “CRC Ķīmijas un fizikas rokasgrāmatas, 86. izdevuma” (CRC Handbook of Chemistry and Physics. 86th Edition) Deivida Lida (David R. Lide) redakcijā). Lantāna atoma kovalentais rādiuss ir 194 pm, savukārt tā elektronegativitātes vērtība ir 1,10. 

Savienojumos lantāns sastopams oksidēšanās pakāpē +3, kas ir raksturīgs lielākajai daļai lantanīdu. Lantāns ir ļoti reaģētspējīgs metāls. Tas reaģē ar lielāko daļu skābju un arī ar aukstu ūdeni, lai gan lēni. Lantāns reaģē arī ar skābekli gaisā (it īpaši, ja gaiss ir mitrs), veidojot lantāna oksīdu (La₂O₃). Lantāns reaģē ar ūdeni, veidojot lantāna hidroksīdu (La(OH)₃). Lantāns reaģē ar halogēniem (F₂, Cl₂, Br₂, I₂), veidojot lantāna halogenīdus, piemēram, lantāna hlorīdu (LaCl₃). Lantāns reaģē ar slāpekli, veidojot lantāna nitrīdu (LaN). Ar oglekli veido lantāna karbīdu (LaC₂). Ar ūdeņradi veido lantāna hidrīdu (LaH₃). 

Lai gan lantānam pašam nav komerciāla pielietojuma, taču tā sakausējumiem ir daudz dažādu izmantošanas veidu. Lantāna un niķeļa sakausējums tiek izmantots ūdeņraža uzglabāšanai ūdeņraža degvielas transportlīdzekļos. Lantāns ir sastopams arī niķeļa-metālhidrīda akumulatoru anodā, kas tiek izmantoti hibrīdautomašīnās. Tomēr mūsdienās lantāns galvenokārt tiek izmantots stikla ražošanā. Pievienojot lantāna oksīdu optiskā stikla ražošanā, tiek uzlabots stikla laušanas koeficients, un līdz pat 40 % no visa saražotā lantāna oksīda tiek patērēts šim nolūkam. Papildu paaugstinātam laušanas koeficientam tas samazina krāsu dispersiju un padara stiklu izturīgāku pret sārmu iedarbību. Lantāns tiek izmantots arī oglekļa loka elektrodu serdeņos, kurus pielieto filmu un fotogrāfijas studiju apgaismojumā, kā arī prožektoros, jo tas rada emisijas spektru, kas ir līdzīgs saules gaismai.