Laika periodā no 1860. līdz 1863. gadam, izmantojot spektroskopiju, tika atklāti tādi elementi kā indijs, cēzijs, rubīdijs un tallijs. Spektroskopija ir gaismas analīzes metode, kas rodas, uzkarsējot elementu. Radītā gaisma katram elementam ir atšķirīga. Elementa spektrs sastāv no krāsainu līniju sērijas. Indiju 1863. gadā atklāja vācu ķīmiķis Ferdinands Reihs (Ferdinand Reich) Freibergas kalnraktuvju skolā Saksijā. F. Reihs pētīja minerāla sfalerīta jeb cinka sulfīda (ZnS) paraugu, kas, viņaprāt, varētu saturēt nesen atklāto elementu talliju. No tā viņš ieguva dzeltenas nogulsnes, kuras, pēc viņa domām, bija tallija sulfīds (Tl2S), taču atomu spektroskops parādīja līnijas, kas tallijam nepiederēja. F. Reihs bija daltoniķis, tāpēc viņš palūdza kolēģim – vācu ķīmiķim Hieronīmam Rihteram (Hieronymus Theodor Richter) – aplūkot spektru, un viņš atzīmēja izteikti violetu līniju, kas nebija novērota iepriekš citu elementu gadījumā. Tas galu galā ieguva nosaukumu “indijs”, kas radies no latīņu valodas vārda indicum jeb ‘violets’. Sadarbojoties F. Reihs un H. Rihters izolēja nelielu jaunā elementa paraugu un paziņoja par tā atklāšanu.