Nematodes ir sugām bagātākais daudzšūnu dzīvnieku tips. Tās ir sastopamas daudzveidīgās dzīvotnēs un, pateicoties uzbūvei, spēj pielāgoties mainīgiem dzīves vides apstākļiem. 

Sākotnēji nematodes un matoņus (Nematomorpha) iekļāva vienā grupā, bet 1919. gadā Neitans Kobs (Nathan Cobb) ieteica izdalīt nematodes atsevišķā tipā. 20. gs. beigās nematodes un posmkājus (phylum Arthropoda) apvienoja kutikulāro dzīvnieku virstipā. Pamatojoties uz morfoloģiskajiem un molekulārajiem pētījumiem, mūsdienās ir noskaidrots, ka matoņi un nematodes ir māsas grupas. Joprojām nav pilnīgi skaidra nematožu radniecība ar pārējiem dzīvniekiem.

Uzskata, ka pirmās nematodes bijušas jūru iemītnieki. Ascaridina, Spirurina un Trichocephalida nematožu olas atrastas 34–23 miljonus gadu vecās oligocēna koprolītu nogulās kopā ar daudzveidīgām putnu, zivju un posmkāju fosilijām. Uzskata, ka Trichinella un Trichurus ģinšu priekšteči dzīvojuši pirms 170 miljoniem gadu un augēdājas nematodes bijušas sastopamas pirms 250 miljoniem gadu. 

Nematodes ir divpusēji simetriski dzīvnieki. Tām iedomātai simetrijas plaknei abās pusēs ir simetriski novietoti pāra skaita orgāni. Nematodes ir pirmmutnieki. To dīgļa ontoģenēzē pirmatnējā mute (blastopora) pārveidojas par pieauguša dzīvnieka muti, bet anālā atvere veidojas vēlāk ķermeņa pretējā galā. Nematodēm raksturīgs iegarens, veltenisks un nesegmentēts ķermenis. Tas ir 80 µm–8 m garš un virzienā uz abiem galiem sašaurināts. Ķermeni klāj bieza, daudzslāņaina kutikula. Tā pasargā nematodes no mehāniskiem un ķīmiskiem bojājumiem. Zem tās atrodas hipoderma, kurai ir šūnu vai sincītija struktūra. Zem hipodermas atrodas viens muskuļu slānis. Nematodēm ir tikai gareniskā muskulatūra. Tā ir specifiski izvietota gar četriem hipodermas gareniskajiem valnīšiem visa ķermeņa garumā. Ar savas muskulatūras palīdzību nematodes var pārvietoties uz sāniem un saliekties muguras-vēdera virzienā. Katrai muskuļu šūnai ir garas vārpstas forma. Ādas-muskuļu maiss ietver salīdzinoši lielu primāro ķermeņa dobumu. Ķermeņa dobums veic dažādu vielu transportu. Dobumā atrodas ūdeņains šķidrums, kas dažām sugām ir indīgs. Nematodēm gremošanas sistēma sākas ar muti, kuru apņem trīs lūpas (viena mugurpusē un divas sānu lūpas). Priekšzarna sākas ar mutes dobumu un rīkli, kas pāriet barības vadā. Plēsīgajām un zooparazitārajām nematodēm mutes dobumā ir kutikulas izaugumi – zobi. Fitoparazitārajām sugām ir dzēlējsūcējorgāns – stilets. Priekšzarna pāriet viduszarnā un tālāk galazarnā. Galazarna ķermeņa vēderpusē pāriet anālajā atverē. Daļai sugu zarnas ir reducētas. Pavediennematodēm (Filaria) galazarna ir slēgta, tām nav ānusa, izvadsistēmu veido ādas dziedzeri. Nematožu nervu sistēmu veido pierīkles nervu gredzens, no kura atvirzās gareniskas nervu stiegras. Sajūtu orgāni nematodēm ir vāji attīstīti. Parasti tie ir sariņi vai taustes kārpiņas. Daļai brīvi dzīvojošo sugu ir primitīvi hemoreceptori un fotoreceptori. Daļai jūras nematožu sugu ir primitīvas acis. Nematodēm nav elpošanas un asinsrites sistēmas. Fagocitārajos orgānos uzkrājas vielmaiņas galaprodukti, kas no organisma netiek izvadīti. Nematodes ir šķirtdzimuma dzīvnieki. Mātītēm ir divas pavedienveida olnīcas, kas pāriet olvados, dzemdē un makstī. Tēviņiem dzimumsistēmu veido sēklinieki, sēklvadi un sēklas izsviedējkanāli. Izsviedējkanāli atveras galazarnā, kas veido kloāku. Vairums nematožu sugu dēj olas, bet ir arī dzīvdzemdētājas. Apaugļotas olas vai kāpuri nonāk apkārtējā vidē. Tālākai attīstībai tiem nepieciešams atrast jaunu tās pašas sugas saimniekorganismu. Daļai nematožu sugu nepieciešami starpsaimnieki. Dzīvniekos dzīvojošajām nematodēm ir palielināts izmērs un auglība, bet samazināts olu izmērs. Augos parazitējošās nematodes parasti ir līdz 5 mm garas, to olas ir lielas. Šīm nematodēm ir attīstīti pielāgojumi augu sulu sūkšanai. To mutes dobums ir sašaurināts līdz plānam stiletam. Barības vadā ir spēcīgi attīstīti barības vada dziedzeri, kuru ektofermenti šķīdina augu šūnapvalku propektīnu un sadala augu olbaltumvielas. Augos parazitējošajām nematodēm nav raksturīga saimniekorganismu maiņa. 

Daži autori nematodes izdala kā veltenisko tārpu tipa Nemathelminthes klasi. Nematodes ir viens no lielākajiem dzīvnieku valsts tipiem. Nematožu sugu noteikšana ir sarežģīts process. Daļa sugu joprojām nav aprakstītas, un patiesais sugu skaits nav zināms. Mūsdienās varētu būt zināmas līdz miljonam sugu. Pašreiz ir izdalītas 256 nematožu dzimtas. 

Tips Nematoda (Diesing, 1861) (= Nemates (Cobb, 1919), Nematodes (Burmeistar, 1837)) 

Sākotnējās ziņas par nematodēm Latvijā ir sniedzis Edgars Ozols, Artūrs Priedītis, Viktors Eglītis, Dzidra Kaktiņa, Kārlis Vismanis un citi pētnieki 20. gs. sākumā un vidū. Informācija tika attiecināta galvenokārt uz augiem kaitīgajām un dzīvnieku parazītiskajām nematodēm. Pašreiz Latvijā varētu būt ap 2000 nematožu sugu. 

Nematodes ir kosmopolīti. Tās ir sastopamas visdažādākajās dzīvotnēs. Pielāgošanās spēju ziņā nematodēm nav līdzinieku starp daudzšūnu dzīvniekiem. Šāda spēja izskaidrojama ar nematožu blīvo kutikulu, kas palielina to dzīvotspēju, un ķermeņa formas un kustību raksturu. Aptuveni 25 000 brīvi dzīvojošo nematožu sugu sastopamas okeānos, jūrās un saldūdeņos. Daudzas sugas apdzīvo jūras gultni no antarktiskajiem apgabaliem līdz Ziemeļu Ledus okeānam. Dažas sugas var dzīvot karstajos avotos +40 °C temperatūrā. Aptuveni 10 000 brīvi dzīvojošu sugu apdzīvo visdažādākās augsnes, un to blīvums var pārsniegt pat miljonu īpatņu vienā kvadrātmetrā augsnes. Brīvi dzīvojošās nematodes uzturas galvenokārt augsnes virskārtā, bet ir sugas, kuras atrastas 3,6 km dziļumā. Dažas nematožu sugas spēj dzīvot anaerobos apstākļos un pāriet anabiozes stāvoklī. 

Augsnē brīvi dzīvojošās nematodes parasti ir nelielas. Tās nepārsniedz 2 cm garumu. Nematodes pārtiek no baktērijām, aļģēm un detrīta. Ir arī plēsīgas nematožu sugas. Daudzas brīvi dzīvojošās nematodes barojas ar sīkiem bezmugurkaulniekiem. Daļa nematožu dzīvo simbiozē ar baktērijām, kas noārda ogļhidrātus un olbaltumvielas. Nematodēm ir būtiska nozīme organisko vielu noārdīšanā un vielu apritē vidē. Nematodēm ir nozīmīga loma polārajās ekosistēmās. Dažas sugas dzīvo šķietami nepiemērotos apstākļos, piemēram, etiķa nematode (Anguillula aceti) dzīvo rūgstošā etiķī, kur barojas ar fermentāciju izraisošajiem organismiem. Ascarididae, Anisakidae, Cosmocercidae, Toxocaridae un Ascaridiidae parazitē dzīvniekos, arī cilvēkā. Cilvēkos parazitē aptuveni 35 nematožu sugas. Latvijā no cilvēku parazītiskajām nematodēm plašāk izplatītas ir cērmes (Ascarididae), spalīši (Oxyuridae) un matgalvji (Trichuridae). Vairums nematožu sugu organismā nonāk pasīvi, tās apēdot. Cilvēka spalītis (Enterobius vermicularis) parazitē zarnu kanālā. Cilvēka cērmes (Acaris lumbricoides) invāzijas laikā izplatās pa visu organismu. Cilvēka matgalvis (Trichocephalus trichiurus) nonāk organismā ar pārtiku, ūdeni un dzīvo cilvēka resnajā un aklajā zarnā. Šo parazītisko sugu nematodes var nodarīt ievērojamu kaitējumu, barojoties ar cilvēku audiem, asinīm un izdalot toksīnus, tāpēc svarīgi ievērot personīgo higiēnu. Bīstama ir arī spirāliskā trihinella (Trichinella spiralis), ar kuru invadējas, apēdot nepietiekami apstrādātu cūkgaļu. Dažas bezmugurkaulniekos parazitējošās nematodes izmanto augu aizsardzībā. Latvijā plaši izplatītas augu parazītiskās nematodes ir zeltītās kartupeļu cistu nematodes (Globodera rostochiensis) un kartupeļu bumbuļu nematodes (Ditylenchus destructor). Pirms dažiem gadiem Latvijā konstatēta vēl viena suga – kartupeļu bālā cistu nematode (Globodera pallida). Zeltītās un bālās kartupeļu cistu nematodes spēj strauji savairoties, jo vienā cistā var būt vairāk nekā 1000 olu un šādas cistas augsnē saglabājas vairākus gadus. Dažas cistu nematožu sugas parazitē nezālēs. Zemeņu nematodes (Aphelenchoides fragariae) bojā zemeņu pumpurus, jaunās lapas un ziedus.