Pirmmutnieki (Protostomia) ir divpusēji simetriski daudzšūnu dzīvnieki, kuru senči meklējami jau ediakara periodā. Uz Zemes zināmas vairāk nekā miljons pirmmutnieku sugu. Pirmmutnieki ir sastopami jebkurā mūsu planētas dzīvotnē. Pirmmutniekiem ir nozīmīga loma ekosistēmu pastāvēšanas nodrošināšanā. 

Pirmmutnieku un otrmutnieku (Deuterostomia) senči, iespējams, ir bijuši tārpveida ūdens dzīvnieki ediakara periodā. Celomātu (Bilateria, Coelomata) dalīšanās pirmmutniekos un otrmutniekos notikusi pirms aptuveni 600 miljoniem gadu. Molekulārie pētījumi ir pierādījuši, ka pirmmutnieki ir monofilētiska grupa.

Nesenie pētījumi embrioloģijā rāda, ka, iespējams, līdzšinējais divpusēji simetrisko dzīvnieku iedalījums pirmmutniekos un otrmutniekos nav precīzs. Ja par dažādu grupu raksturojošo lielumu izvēlas gastrulāciju (embrija attīstības stadija dīgļa ontoģenēzē) un blastoporas (pirmatnējā mute) attīstību, tad tās neparāda patiesos procesus visu dzīvnieku grupu dīgļa attīstībā.

Pastāv uzskats, ka pirmie posmkāji, kas apdzīvoja jūru, parādījušies pirms vairāk nekā 600 miljoniem gadu. Pirmās pirmmutnieku Kimberella fosilijas zināmas no ediakara nogulumiem pirms 555 miljoniem gadu. Kembrija perioda molusku, pleckāju, onihoforu, gauskāju, posmkāju un citu tipu pārstāvju fosilijas ir atrastas Bērdžesa slāneklī, kas veidojies pirms 538 miljoniem gadu. 

Pirmmutnieki ir divpusēji simetriski dzīvnieki. Tie ir dzīvnieki ar iedomātai simetrijas plaknei abās pusēs simetriski novietotiem pāra skaita orgāniem. Pirmmutnieku attīstības laikā dīglim bez ektodermas un endodermas veidojas trešā dīgļlapa – mezoderma. No tās veidojas lielākā daļa orgānu. Pirmmutnieki ir celomāti (Coelomata). Celomāti ir augstākie divpusēji simetriskie dzīvnieki, kuriem dīgļa attīstības laikā veidojas sekundārais ķermeņa dobums – celoms (coelom). Pirmmutnieku celoms veidojas šizocelomiski, daloties mezodermas embrionālajām šūnām. Celoma sienas sastāv no vienslāņaina epitēlija, kas izklāj ādas-muskuļu maisa iekšpusi, piekļaujas zarnu kanālam un iekšējiem orgāniem. No tā veidojas īpaši kanāli (celomodukti), kas savieno celomu ar ārējo vidi. Ķermeņa dobumam ir svarīga fizioloģiska loma skābekļa un barības vielu pārvietošanā un vielmaiņas galaproduktu izvadīšanā. Celomā parasti aug un nobriest dzimumšūnas. Daļai pirmmutnieku attīstās primārais ķermeņa dobums. Tas ir pildīts ar šķidrumu, kas apskalo iekšējos orgānus. Ķermeņa dobums ir telpa starp ķermeņa sienu un zarnu kanālu. Zemākajiem pirmmutniekiem – plakantārpiem un nemertīntārpiem – ķermeņa dobuma nav un attiecīgo telpu aizņem parenhīmas audi. Pirmmutniekiem ir ķermeņa priekšgals (mute) un aizmugurējā daļa (ānuss), kurus savieno zarnas. Pirmmutnieki ir bezmugurkaulnieki, kuriem pieaugušā stāvoklī ir funkcionāli pārveidota mute. Daudziem pirmmutniekiem ir riņķveida muskuļi, kas savelk ķermeni, padarot to īsāku, un iegarenie muskuļi, kas ķermeni atslābina, padarot to garāku. Tādā veidā dzīvniekiem ar mīkstu ķermeni un hidrostatisku skeletu iespējams pārvietoties ar peristaltikas palīdzību. Hidrostatiskais skelets ir gadījumos, kad ķermeņa dobuma šķidrums rada spiedienu uz muskuļiem un ādu, piešķirot ķermenim formu.

Galvenā atšķirība starp pirmmutniekiem un otrmutniekiem ir to embrija attīstības īpatnības. Pirmmutnieku olšūnai daudzkārt daloties, no šūnām veidojas sfēra, ko sauc par blastulu. Blastulas vienā polā veidojas blastopora. Blastulā notiek gastrulācija – veidojas primārā zarna. Pirmmutnieku dīgļa (gastrulas) pirmatnējā mute pārveidojas par pieauguša dzīvnieka muti, vai arī definitīvā mute attīstās pirmatnējās mutes vietā. Kad tālāk notiek zarnu attīstība, dīgļa ķermeņa otrā galā veidojas anālā atvere. Tas ir raksturīgi moluskiem, daļai tārpu un posmkājiem. Vairumam pirmmutnieku ir ārējais skelets – kutikula, hitīna skelets vai kaļķa čaula. Pirmmutniekiem raksturīga cefalizācija, kad specializējušies sajūtu orgāni un centrālie nervu gangliji koncentrējas ķermeņa priekšējā (galvas) daļā. Pirmmutnieku nervu sistēmu veido virsrīkles ganglijs un nervu ķēdītes. Pašreiz ir izpētīts, ka daļai pirmmutnieku ir atšķirīgs mutes veidošanās scenārijs. Daļai pirmmutnieku dīgļa attīstībā ir raksturīga spirāliska šūnu dalīšanās, kad astoņu šūnu attīstības stadijā augšējās četras šūnas rotē pulksteņa rādītāja virzienā vai pretēji tam. Daļai pirmmutnieku ir izteikta ķermeņa mugurpuse un vēderpuse. Izņemot plakantārpus un gnatostomulīdus (Gnathostomulida), pārējiem pirmmutniekiem ir gremošanas trakts. 

Pirmmutnieki ietver lielāko daļu dzīvnieku sugu. Mūsdienās zināmas vairāk nekā miljons pirmmutnieku sugas. Izšķir trijus virstipus.

Pirmmutnieku apakšnodalījuma Protostomia (Grobben, 1908) iedalījums:

Pirmmutnieki ir sastopami visās dzīvotnēs uz Zemes. Tos var atrast ūdenī (posmkāji, tārpi, gliemji, sūneņi), uz augsnes un augsnē (posmkāji, tārpi, gliemji), gaisā (posmkāji), augos (parazītiski posmkāji, tārpi), citos dzīvniekos un cilvēkā (parazītiskie posmkāji, tārpi). Daļai posmkāju sugu (Insecta: Plecoptera, Trichoptera, Odonata, Acari: Hydrachnidia) nepieaugušās attīstības stadijas attīstās ūdenī, bet pieaugušās attīstības stadijas dzīvo uz sauszemes. Daļa posmkāju (Acari, Trombidiformes, Erythraeoidea) nepieaugušajā stadijā ir citu posmkāju parazīti, bet pieaugušie īpatņi ir brīvi dzīvojoši. 

Pirmmutnieki ir saprofāgi, augēdāji, plēsēji, parazīti un visēdāji. Tiem ir nozīmīga loma biosfēras procesos, gatavu organisko vielu patērēšanā un noārdīšanā. Pirmmutniekiem ir liela nozīme dzīvnieku un cilvēku dzīvē. Posmkāji veic augu apputeksnēšanu. Daļu posmkāju, tārpu un molusku izmanto pārtikā, greznumlietu pagatavošanā (moluski) un medicīnā (posmkāji). Daudzas sugas ir dzīvnieku un cilvēku parazīti (tārpi, posmkāji), parazītu pārnēsātāji (moluski) un augēdāji (posmkāji, tārpi, moluski).