Foronīdi ir viens no mazākajiem dzīvnieku tipiem. Tajā apvienoti sīki jūras bezmugurkaulnieki ar sēdošu dzīvesveidu. Tiem ir tārpveida, tievs un mīksts ķermenis, kas uzturas hitinizētā caurulītē. 

Joprojām strīdīgs ir jautājums par foronīdu vietu dzīvnieku valstī. Savulaik tie bija iekļauti dažādos dzīvnieku taksonos. Zinātnieki 2018. gadā ar filoģenētisku analīžu palīdzību noteica, ka ģints Phoronis ir parafilētiska (tās pārstāvjiem ir kopīgi senči ar radiniekiem no kāda cita taksona) un ģints Phoronopsis ir monofilētiska (tās pārstāvji ir cēlušies no viena senča, tiem nav radinieku citā taksonā). Foronīdu ķermeņa fosilijas līdz šim nav atrastas, jo šie dzīvnieki ir mazi un ar mīkstu ķermeni. Pētnieki uzskata, ka ir atrastas foronīdu priekšteču veidoto caurulīšu fosilijas devona perioda nogulās. Tomēr arī dažu citu dzīvnieku tipu pārstāvji atstāj līdzīga veida caurulītes. Ir atrasti Iotuba chengjiangensis (Zhang, Smith, 2023) fosilie īpatņi kembrija perioda nogulās. Tos uzskatīja par foronīdu priekštečiem, jo arī tiem ir “U” veida formas zarnu kanāls un taustekļi uz lofofora (barošanās orgāna). Vēlāk zinātnieki pieņēma, ka Iotuba chengjiangensis pieder pie posmtārpiem (Annelida). Iespējams, ka foronīdi ir izmirušu koloniālo dzīvnieku Hederelloidea (Bassler, 1939) pēcteči. Šiem bezmugurkaulniekiem bija cauruļveida un sazaroti kaļķa eksoskeleti. Hederelloidea dzīvoja no silūra līdz perma periodam un devona periodā bija plaši izplatīti. Filoģenētiskie pētījumi norāda uz foronīdu tuvu radniecību ar pleckājiem (Brachiopoda). 

Foronīdi ir viens no mazāk izpētītajiem dzīvnieku tipiem. Foronīdi ir divpusēji simetriski dzīvnieki. Tiem iedomātai simetrijas plaknei abās pusēs ir simetriski novietoti pāra skaita orgāni. Foronīdi ir pirmmutnieki. To dīglim pirmatnējā mute (blastopora) pārveidojas par pieauguša dzīvnieka muti, bet anālā atvere veidojas ķermeņa aizmugurējā galā. Foronīdu ķermenis ir izstiepts, tārpveida. Pieauguši dzīvnieki ir 0,6–50 cm gari, 1–3 mm diametrā. Foronīdiem ir sekundārais ķermeņa dobums, kas sastāv no trim nodalījumiem. Priekšējais nodalījums atrodas epistomā, vidējais atrodas lofoforā un taustekļos, un aizmugurējais lielais nodalījums aizņem visu ķermeni. Foronīdi uzturas īpašās, epidermas dziedzeru izdalītās hitīna caurulītēs, no kurām ārā redzams tikai dzīvnieka priekšējais gals. Caurulītes sastāv no iekšējā (organiskā) slāņa un ārējās (hitīna) daļas. Pie ķermeņa priekšgala foronīdiem atrodas pakavveida vai spirālisks lofofors ar skropstainu taustekļu vainagu. Parasti lofoforiem ir ap 1500 taustekļu. Tos bieži vien noēd zivis vai citi dzīvnieki, bet taustekļi spēj ātri reģenerēties. Taustekļiem ir doba vidusdaļa, un katru no tiem kustina atsevišķs muskulis. Starp taustekļiem atrodas iegarena mute, ko pārklāj epistoms. Foronīdiem ir īss barības vads, kas pāriet kuņģī. Aiz tā atrodas cilpveidīgs, “U” veidā izliekts zarnu kanāls. Zarnas beidzas ar anālo atveri, kas atrodas blakus mutei. Izvadorgānu funkcijas veic pāris cauruļveida orgānu (metanefrīdiji). Tie atveras ar skropstainām piltuvēm divās nefrīdiju porās. Pārstrādātos vielmaiņas galaproduktus foronīdi izvada caur anālo atveri ķermeņa priekšgalā. Nervu sistēma foronīdiem ir primitīva. Tā sastāv no nervu ganglija starp muti un anālo atveri, gredzenveida nervu pie lofofora pamatnes un difūza zemādas nervu pinuma visā ķermenī. Arī lofofora taustekļos atrodas nervi. Foronīdiem ir mēles veida maņu orgāni, kas atrodas ķermeņa priekšgalā aiz epistoma. Foronīdu kustības ir ierobežotas un lēnas. Tie var ievilkties hitīna caurulītē. Foronīdiem asinsrites sistēma ir slēgta un sastāv no lejupejošās artērijas, augšupejošās vēnas un daudziem kapilāriem. Ķermeņa aizmugurējā daļā asinsvadi pāriet cits citā. Arī katrā lofofora tausteklī ir asinsvadi. Asinis ir bezkrāsainas, bet satur hemoglobīnam līdzīgu pigmentu, kas uztver skābekli. Foronīdi galvenokārt elpo ar visu ķermeņa virsmu un ar taustekļu palīdzību. 

Foronīdi ir šķirtdzimuma dzīvnieki vai hermafrodīti. Vairošanās parasti notiek no pavasara līdz rudenim. Foronīdu dzimumsistēmu veido olnīcas un sēklinieki, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā. Dzimumproduktus izvada caur anālo atveri. Foronīdu tēviņi iznērš spermatozoīdus ūdenī. Tad tie nokļūst mātītes organismā. Notiek olšūnu apaugļošanās. Sugas Phoronis ovalis (Wright, 1856) foronīdi nērš tikai 12–25 lielas, ar dzeltenumu bagātas olas. Olas tiek perētas pieaugušā foronīda hitīna caurulītē, un no tās izkļūst tikai izšķīlušies kāpuri. Citu sugu pārstāvji nērš līdz 500 mazām olām. Šīs olas nonāk ūdenī tūlīt pēc apaugļošanās. No olām izšķiļas peldošs kāpurs (aktinotroha). Daļēji šis kāpurs ir līdzīgs trohoforai, citu spirālveidīgo dzīvnieku brīvi peldošam kāpuram. Foronīdu kāpuri ir sīki, bieži vien ne lielāki par 2 mm. Aktinotroha aptuveni divas līdz trīs nedēļas brīvi peld un attīstās. Tad tā nosēžas uz gultnes, kur notiek strauja metamorfoze. Aptuveni 30 minūšu laikā izveidojas jaunais foronīds. Dažas foronīdu sugas vairojas bezdzimumiski, to ķermenim pārdaloties gareniski. Sugas Phoronis ovalis pārstāvjiem nelabvēlīgos vides apstākļos vai arī vairojoties notiek ķermeņa priekšējās daļas un lofofora autotomija. Trūkstošās ķermeņa daļa vēlāk reģenerējas. Atdalījies lofofors peld ūdenī, tad nosēžas uz grunts un izveido sev hitīna caurulīti. Foronīdu dzīves ilgums ir aptuveni viens gads. 

Foronīdu Phoronida (Hatschek, 1888) tipā pašreiz ir zināmas 13 sugas:

Foronīdi ir kosmopolītiski jūru un okeānu bezmugurkaulnieki. Izņēmums ir Dienvidu okeāns, kur tie nav sastopami. Parasti foronīdi apdzīvo piekrastes zonu ap 70 m dziļumā, bet dažas sugas ir atrodamas pat 400 m dziļumā. Foronīdiem ir sēdošs dzīvesveids. Foronīdi ir vientuļnieki vai dzīvo vairāku tūkstošu īpatņu lielās grupās. Ģints Phoronis sugas pārsvarā ir koloniāli dzīvnieki. Tie aug, vijoties cits ap citu, tādā veidā balstīdamies. Šādās kolonijās var būt desmitiem tūkstoši īpatņu vienā kvadrātmetrā. Hitinizēto caurulīti foronīdi izveido vertikāli dūņās vai smiltīs vai arī piestiprinās ar to pie akmeņiem un citiem priekšmetiem. Foronīdi var veidot alas arī kaļķakmenī, kaļķainos gliemežvākos vai cementa balstos. 

Foronīdi ir filtrētāji. Tie barojas ar sīkiem organismiem, kurus lofoforu taustekļu skropstiņas kopā ar gļotām virza uz dzīvnieka muti. Foronīdi var uzņemt aminoskābes arī caur epidermu. Dažām foronīdu sugām atrasti endoparazīti – mikrosporīdijas Microsporidium phoronidi (Microsporidia). Ar foronīdiem, īpaši to planktoniskajiem kāpuriem, barojas zivis. Ar foronīdiem barojas arī vēderkāji (Mollusca, Gastropoda) un nematodes (Nematoda). Nav informācijas par foronīdu nozīmi cilvēku dzīvē.