Matoņi ir divpusēji simetriski tārpi, kuri kāpuru stadijā parazitē ūdens un sauszemes bezmugurkaulniekos. Matoņi nav mugurkaulnieku parazīti. Matoņi pārsvarā ir sastopami saldūdeņos, bet piecas to sugas dzīvo jūrā.
Matoņi ir divpusēji simetriski tārpi, kuri kāpuru stadijā parazitē ūdens un sauszemes bezmugurkaulniekos. Matoņi nav mugurkaulnieku parazīti. Matoņi pārsvarā ir sastopami saldūdeņos, bet piecas to sugas dzīvo jūrā.
Matoņu fosilijas ir zināmas no paleogēna perioda vidusdaļas. Iespējams, pirmie matoņi piederējuši pie ģints Maotianshania (Sun, Huo, 1987), tomēr tie ievērojami atšķiras no mūsdienās dzīvojošajiem matoņiem. Mūsdienu matoņu sugām līdzīgu dzīvnieku fosilijas ir atrastas krīta perioda 100 miljonus gadu vecā Birmas dzintarā. Matoņu filoģēnēze ir nepilnīgi izpētīta. Sākotnēji tos iekļāva vienā tipā ar nematodēm (Nematoda). Pamatojoties uz morfoloģiskajiem un molekulārajiem pētījumiem, mūsdienās ir noskaidrots, ka matoņi un nematodes ir māsas grupas. Matoņi ir monofilētiska grupa. Pamatojoties uz pētījumiem, joprojām atklāts ir jautājums, vai matoņi ir gauskāju tipa (Tardigrada) vai grupas panartropodi Panarthropoda māsas grupa.
Matoņi ir divpusēji simetriski dzīvnieki. Tiem ir simetriski novietoti pāra skaita orgāni, kas atrodas abās pusēs iedomātai simetrijas plaknei. Matoņi ir pirmmutnieki. To dīgļa ontoģenēzē pirmatnējā mute (blastopora) pārveidojas par pieauguša dzīvnieka muti, bet anālā atvere veidojas vēlāk ķermeņa pretējā galā. Daļa pazīmju matoņiem ir līdzīgas ar nematodēm. Matoņiem ir tārpveida ķermenis, kas ir garš un cilindrisks. Jaunās attīstības stadijas ir bāli dzeltenā krāsā, bet pieaugušie īpatņi ir tumši brūni. Vairums matoņu sugu ir 5–70 cm gari, bet atsevišķas sugas, piemēram, Gordius fulgur (Gordiidae), var sasniegt 2,29 m garumu. Matoņu ķermeņa diametrs ir 1–3 mm. Tiem ir bieza kutikula, kuru izdala epitēlijs. Zem epitēlija atrodas ādas-muskuļu maisa muskulatūra, kas sastāv tikai no gareniskajām muskuļu šķiedrām. Matoņiem ir primārais ķermeņa dobums (pseidoceloms). Zarnu kanāls ir tievas caurules veidā un sastāv no priekšzarnas, viduszarnas un galazarnas. Matoņiem nav rīkles un barības vada. Matoņu nervu sistēmā ietilpst galvas ganglijs, gangliju gredzens aiz tā un vēdera nervu stiegras, kas ir visa ķermeņa garumā. Matoņiem maņu orgāni ir izaugumi vai citas struktūras uz kutikulas. Matoņu ķermeņa aizmugurējā galā atrodas anālā atvere, pa kuru izvada vielmaiņas galaproduktus un dzimumproduktus. Matoņiem nav izvadsistēmas, elpošanas un asinsrites sistēmas. Atrodoties saimniekorganismā, matoņu kāpuri barojas ar saimniekorganisma ķermeņa audiem vai – vēlākās attīstības stadijās – ar visu ķermeņa virsmu uzņem barības vielas no saimniekorganisma ķermeņa dobuma. Pieaugušie matoņi nebarojas, jo to gremošanas sistēma ir reducējusies. Klases Gordioida jauno īpatņu matoņiem ķermeņa dobums ir pildīts ar mezenhīmu (nediferencētām saistaudu šūnām), bet vecākiem īpatņiem ķermeņa dobums ir vaļējs. Matoņi ir šķirtdzimuma dzīvnieki. Tēviņiem ķermenis ir īsāks nekā mātītēm un aizmugurējais gals ir saliekts vai savīts spirālē. Cilindriskās gonādas stiepjas cauri gandrīz visam ķermenim un atveras galazarnā. Kad matoņu tēviņš ir atradis mātīti, tas apvij savu ķermeni ap mātītes ķermeni un izlaiž spermu tās anālās atveres tuvumā. Reizēm matoņi veido lielus vairošanās kamolus. Parasti matoņi vairojas pavasarī, vasarā un agrā rudenī. Tie var pārziemot pieaugušā stadijā. Ir zināma partenoģenētiska suga Paragordius obamai. Šai sugai ir atrastas tikai mātītes. Matoņiem ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, kas izšķiļas no olas (nav parazīts), parazītisks kāpurs, kas dzīvo saimniekorganismā, un brīvi dzīvojoši pieaugušie matoņi. Pieaugušie matoņi izkļūst no saimniekorganisma ķermeņa un brīvi dzīvo ūdenī. Tas iespējams gadījumos, kad saimniekorganisms atrodas tuvu ūdenim vai ir tajā iekritis. Matoņi ūdenī sasniedz dzimumgatavību un pārojas. Apaugļošanās ir iekšēja. Mātītes izdēj līdz pat miljonam oliņu garu, baltu pavedienu veidā un piestiprina tās pie ūdensaugiem. No oliņām pēc 15–80 dienām izšķiļas aptuveni 100 µm gari kāpuri. Tie dzīvo ūdenī vai mitrā augsnē un meklē piemērotus saimniekorganismus. Matoņu kāpuriem ir 2–3 kutikulāru āķīšu gredzeni un terminālie stileti, ar kuriem var pārdurt saimniekorganisma mīksto epitēliju. Parasti saimniekorganismi ir ūdenī dzīvojoši viendienīšu, spāru vai citu kukaiņu kāpuri. Šie kāpuri kalpo kā starpsaimnieki matoņu kāpuriem un nogādā tos uz sauszemes. Matoņu kāpuri kukaiņu kāpuros iecistējas un tādā veidā var nodzīvot līdz pat gadam. Sauszemes kukaiņi ar matoņiem invadējas, apēdot šādus kāpurus vai dzerot ūdeni, kurā atrodas kāpuri. Cistas saglabājas, kad ūdens kukaiņu kāpuri sasniedz imago stadiju, un nokļūst uz sauszemes. Gala saimniekorganismā matoņi iznāk no cistas un 4–20 nedēļās sasniedz dzimumgatavību. Tie sasniedz pilnu izmēru un aizņem visu saimniekorganisma ķermeni, izņemot tā galvu un kājas. Tad matoņi iznāk no saimniekorganisma un attīstības cikls sākas no sākuma. Saimniekorganisms parasti iet bojā. Pilns matoņu attīstības cikls ilgst aptuveni 18 mēnešus. Pētījumi pierāda, ka matoņu kāpuri, parazitējot saimniekorganismā, izdala īpašus proteīnus, kas iedarbojas uz saimniekorganismu smadzenēm un izmaina to uzvedību. Rezultātā invadētais kukainis pārvietojas uz sev netipiskām dzīvotnēm, atrodas ūdens tuvumā vai ielec tajā. Matoņi var nodzīvot vairākus gadus.
Latvijā sastopamā matoņu suga Gordius aquaticus sasniedz 10–15 cm garumu. Šīs sugas pieaugušajiem īpatņiem ir pilnīgi gluda kutikula un tikai aizmugurējā daļā – daži atsevišķi matiņi. Šīs sugas matoņi parazitē ūdensvabolēs un skrejvabolēs (Insecta, Dytiscidae, Carabidae).
Pirmo matoņu sugu Gordius aquaticus un ģinti Gordius 1758. gadā aprakstījis Karls Linnejs (Carl Linnaeus). Tipā Nematomorpha (Vejdovsky, 1886) pašreiz zināmas aptuveni 360 sugas. Uzskata, ka patiesais matoņu sugu skaits pasaulē varētu sasniegt vismaz 2000. Tipā Nematomorpha grupu savstarpējā saistība joprojām nav skaidra.
Klase | Kārta | Dzimta | Ģints |
Nectonematoida (Vejdovsky, 1886) | Nectonematoidea (Rauther, 1930) | Nectonematidae (Ward, 1892) | Nectonema (Verrill, 1879) |
Gordioida | Gordioidea (Rauther, 1930) | Gordiidae (May, 1919) | Gordius (Linnaeus, 1758) |
Acutogordius (Heinze, 1952) | |||
Chordodea | Chordodidae (May, 1919) | Chordodes (Creplin, 1847) | |
Dacochordodes (Capuse, 1965) | |||
Euchordodes (Heinze, 1937) | |||
Lanochordodes (Kirjanova, 1950) | |||
Neochordodes (Carvalho, 1942) | |||
Notechordodes (Miralles, Villalobos, 2000) | |||
Pantachordodes (Heinze, 1954) | |||
Pseudochordodes (Carvalho, 1942) | |||
Chordodiolus (Chitwood, 1959) | |||
Paragordius (Camerano, 1897) | |||
Spinochordodes (Kirjanova, 1950) | |||
Parachordodidae (Heinze, 1935) | Beatogordius (Heinze, 1934) | ||
Gordionus (Müller, 1927) | |||
Parachordodes (Heinze, 1954) | |||
Paragordionus (Heinze, 1935) | |||
Semigordionus (Heinze, 1952) |
Latvijā līdz šim zināma viena matoņu suga Gordius aquaticus (Linnaeus, 1758) (Gordiidae).
Matoņi ir kosmopolīti. Pieaugušie klases Gordioida pārstāvji ir dažādās saldūdens dzīvotnēs brīvi dzīvojoši matoņi. Kāpuru stadijā šie matoņi parazitē kukaiņos, īpaši taisnspārņos, skrejvabolēs un kapračvabolēs (Insecta, Orthoptera, Carabidae, Silphidae), kā arī citos posmkājos. Kopumā zināmas vismaz 36 bezmugurkaulnieku dzimtas, kuru pārstāvjus matoņi invadē. Gordioida klases matoņi ir sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Piecas no Nectonematoida klases sugām ir jūru iemītnieki. To kāpuri parazitē vēžveidīgajos (Crustacea), piemēram, garnelēs un krabjos, bet pieaugušie īpatņi ir brīvi dzīvojoši planktona organismi. Tie ir sastopami ūdeņos pie Indonēzijas, Japānas, Jaunzēlandes, Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un Vidusjūrā. Latvijā sastopamā matoņu suga Gordius aquaticus ir izplatīta Eiropā, Japānā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā.
Matoņu kāpuri ir kukaiņu parazīti. Mugurkaulniekiem, cilvēkus ieskaitot, tie nav bīstami. Ir zināmi tikai atsevišķi gadījumi, kad matoņi ir parazitējuši mugurkaulniekos. Ar matoņiem barojas zivis un vardes. Matoņi reizēm tiek izmantoti kaitēkļu apkarošanā. Notiek pētījumi par matoņu kā parazītu spējām ietekmēt saimniekorganisma uzvedību.
Ineta Salmane "Matoņi". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/201384-mato%C5%86i (skatīts 17.05.2024)