AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 22. septembrī
Ineta Salmane

ciklioforas

(no sengrieķu κύκλος, kúklos ‘aplis’ + φόρος, phóros ‘nesošs’; angļu cycliophorans, vācu Cycliophora, franču cycliophores, krievu циклиофоры)
ciklioforu tips (phylum Cycliophora) pieder pie plakantārpveidīgo dzīvnieku virstipa (superphylum Platyzoa), pirmmutnieku apakšnodalījuma (subcladus Protostomia), divpusēji simetrisko dzīvnieku nodalījuma (cladus Bilateria), daudzšūnu dzīvnieku apakšvalsts (subregnum Eumetazoa), dzīvnieku valsts (regnum Animalia), eikariotu impērijas (dominium Eukaryota), neomūru virsimpērijas (superdominium Neomura)

Saistītie šķirkļi

  • daudzšūnu dzīvnieki
  • divpusēji simetriskie dzīvnieki
  • dzīvnieki
  • pirmmutnieki
  • plakantārpveidīgie dzīvnieki

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Ciklioforu izcelšanās un evolūcija
  • 3.
    Ciklioforu vispārīgs raksturojums
  • 4.
    Ciklioforu dzīves cikls
  • 5.
    Ciklioforu sistemātika
  • 6.
    Ciklioforu sastopamība
  • 7.
    Ciklioforu nozīme 
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Ciklioforu izcelšanās un evolūcija
  • 3.
    Ciklioforu vispārīgs raksturojums
  • 4.
    Ciklioforu dzīves cikls
  • 5.
    Ciklioforu sistemātika
  • 6.
    Ciklioforu sastopamība
  • 7.
    Ciklioforu nozīme 
Kopsavilkums

Ciklioforas ir mikroskopisku jūras dzīvnieku tips ar dzimuma un bezdzimuma attīstības cikla stadijām.

Šāds nosaukums dots, jo tām ir apļveida mute. 

Ciklioforu izcelšanās un evolūcija

Ciklioforu sistemātiskais novietojums joprojām ir neskaidrs. Ciklioforu māsas grupa varētu būt entoprokti (Lophotrochozoa, Entoprocta). Daži pētījumi norāda uz to radniecību ar virpotājiem (Rotifera), kāšgalvjiem (Acanthocephala) un gnatostumulīdiem (Gnathostomulida). Bezdzimuma ciklioforu kutikulas ultrastruktūra ir ļoti līdzīga dažām nematodēm (Nematoda).

Ciklioforas ir nepilnīgi izpētīta grupa. 

Ciklioforu vispārīgs raksturojums

Ciklioforas ir divpusēji simetriski dzīvnieki. Tām iedomātai simetrijas plaknei abās pusēs ir simetriski novietoti pāra skaita orgāni. Ciklioforas ir pirmmutnieki. Ciklioforu dīgļa ontoģenēzē pirmatnējā mute (blastopora) pārveidojas par pieauguša dzīvnieka muti, bet anālā atvere veidojas vēlāk. Ciklioforas ir līdz 0,35 mm gari dzīvnieki ar ovālu ķermeni. Mute un anālā atvere tām atrodas ķermeņa priekšgalā. Ciklioforas ar īpašu lipīgu disku, kas atrodas ķermeņa aizmugurē, piestiprinās pie omāra taustekļiem. Ciklioforu ķermeni un lipīgo disku sedz kutikula. Tēviņi ir aptuveni 84 μm gari, brīvi peldoši, bez mutes un anālās atveres. To ķermenis sastāv no 47 šūnām. No tām 34 šūnas veido smadzenes. Astoņas šūnas veido dziedzerus, kas izdala gļotas. Divas šūnas veido tēviņa sēkliniekus, kas izdala spermu. Atlikušās trīs šūnas veido sajūtu orgānus. Attīstības sākumā tēviņam ir 200 šūnas, bet, tam augot, šūnu skaits samazinās. Ciklioforas ir vieni no mazākajiem mūsdienu daudzšūnu dzīvniekiem. Tām ir apļveida piesūceknim līdzīga mute, ap kuru atrodas nelielas bārkstiņas. Ciklioforas ir filtrētāji un barojas ar sīkām omāru barības daļiņām, ko ap muti esošās bārkstiņas virza mutes dobumā. Zarnu trakts ir “U” veida formas un pielāgojies, lai uzsūktu barības vielas. Nesagremotās daļiņas pārvietojas uz anālo atveri. Ciklioforām nav ķermeņa dobuma un elpošanas orgānu sistēmas. Nervu sistēma ir centrālā ganglija veidā. Kā sajūtu orgāni tām kalpo dažādas sensilas un kārpiņas. 

Ciklioforu dzīves cikls

Ciklioforām ir sarežģīts dzīves cikls, kas sastāv no sešām attīstības stadijām. Ciklioforām ir divas dzīves formas. Bezdzimuma forma barojas un dzīvo, piestiprinājusies pie omāra taustekļiem. Tās garums ir 347 μm, platums ir 113 μm. Tās ķermenī aug kāpurs. Rudenī no kāpura veidojas ciklioforas bezdzimuma forma, kas pēc dzimšanas piestiprinās pie omāra taustekļiem. Ziemas sākumā šīs ciklioforas audzē tēviņus. Piedzimušie tēviņi uzmeklē citu bezdzimuma ciklioforu un piestiprinās uz tās muguras. Tēviņā sāk augt divi citi mazi ciklioforu tēviņi. Tie gaida mātītes piedzimšanu. Tad bezdzimuma ciklioforās (ar diviem maziem tēviņiem uz muguras) izaug mātītes. Katras mātītes ķermenī atrodas liela olšūna, ko apaugļo tēviņi. Mātīte iznāk ārā un piestiprinās pie omāra. Jaunās bezdzimuma formas kāpurs attīstās mātītē, un tā iet bojā. Symbion gremošanas sistēma tiešā veidā ir saistīta ar reproduktīvo sistēmu. Dzimuma formas (tēviņi un mātītes) nebarojas. Mātītēm ir gremošanas sistēma, kas pārveidojas par kāpuru. Symbion pandora var vairoties dzimuma ceļā omāra apvalka maiņas laikā. 

Ciklioforu sistemātika

Pirmās ciklioforas Cycliophora (Funch, Kristensen, 1995) atrada dāņu zinātnieks Klauss Nilsens (Claus Nielsen) 1960. gadā, bet tikai 1991. gadā Pēters Funks (Peter Funch) uzsāka pētījumus.

Klase  Kārta  Dzimta  Ģints  Suga 
Eucycliophora (Funch, Kristensen, 1995) Symbiida (Funch, Kristensen, 1995) Symbiidae (Funch, Kristensen, 1995) Symbion (Funch, Kristensen, 1995) Symbion americanus (Obst, Funch, Kristensen, 2006)
        Symbion pandora (Funch, Kristensen, 1995)

 Vēl ir zināma vismaz viena līdz šim neaprakstīta suga. 

Ciklioforu sastopamība

Ciklioforas sastopamas tikai Zemes ziemeļu puslodes jūru ūdeņos. Symbion pandora sastopamas Kategata jūras šaurumā starp Jitlandes pussalas austrumu krastu un Skandināvijas pussalas Zviedrijas daļas rietumu piekrasti. Symbion americanus sastopamas  Ziemeļamerikas ūdeņos. Trešā (vēl neaprakstītā) suga sastopama Eiropas ūdeņos uz Eiropas omāra Homarus gammarus (Malacostraca, Nephropidae). 

Ciklioforu nozīme 

Symbion pandora dzīvo uz Norvēģijas omāra Nephrops norvegicus, Symbion americanus dzīvo uz omāru Homarus americanus (Malacostraca, Nephropidae) taustekļiem ap muti. Ciklioforas pārtiek no šo omāru barības pārpalikumiem. Tās ir omāru komensāļi (nenodara ļaunumu un nedod labumu). Uz viena omāra var atrasties vairāk nekā tūkstoš ciklioforu. Piestiprinājušās pie omāriem, ciklioforas ir pasargātas no plēsīgiem dzīvniekiem.

Saistītie šķirkļi

  • daudzšūnu dzīvnieki
  • divpusēji simetriskie dzīvnieki
  • dzīvnieki
  • pirmmutnieki
  • plakantārpveidīgie dzīvnieki

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Ciklioforas, iNaturalist.org tīmekļa vietne
  • Symbion pandora, snexplores.org tīmekļa vietne
  • Video par ciklioforu tipu

Ieteicamā literatūra

  • Funch, P. and Kristensen, R.M., ‘Cycliophora is a new phylum with affinities to Entoprocta and Ectoprocta’, Nature, vol. 378(6558), 1995, pp. 711–714.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Obst, M., Funch, P., and Giribet, G., ‘Hidden diversity and host specificity in cycliophorans: a phylogeographic analysis along the North Atlantic and Mediterranean Sea’, Molecular Ecology, vol. 14/14, 2005, pp. 4427–4440.
  • Obst, M., Funch, P., and Kristensen, R.M., ‘A new species of Cycliophora from the mouthparts of the American lobster, Homarus americanus (Nephropidae, Decapoda)’, Organisms Diversity & Evolution, vol. 6, no. 2, 2006, pp. 83–97.

Ineta Salmane "Ciklioforas". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/203530-ciklioforas (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/203530-ciklioforas

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana