Entoprokti ir sīki, nesegmentēti jūras dzīvnieki ar sēdošu dzīvesveidu. Entoproktu ķermeni veido savdabīgs kausiņš ar taustekļiem un kātiņš, ar kuru entoprokti piestiprinās pie substrāta. Entoprokti pārtiek no organiskajām daļiņām un mikroskopiskajām aļģēm. 

Entoprokti ir sīki dzīvnieki ar mīkstu ķermeni, tāpēc to fosilijas tiek atrastas reti. Senākās zināmās entoproktu fosilijas atrastas 145 miljonus gadu vecās juras perioda nogulās Anglijā. 1999. gadā Ķīnā 520 miljonus gadu vecās kembrija perioda nogulās atrastas jaunas entoproktu sugas Cotyledion tylodes (Luo, Hu, 1999) fosilijas. Šīs fosilās sugas pārstāvji ir līdzīgi mūsdienās sastopamajiem entoproktiem ar sēdošu dzīvesveidu. Būtiska atšķirība – sugai Cotyledion tylodes, atšķirībā no mūsdienās dzīvojošajiem entoproktiem, kausiņu ar taustekļiem apsedza stingri, zvīņām līdzīgi sklerīti.

Daži zinātnieki pēc dzīvesveida, taustekļu izvietojuma un kāpuru līdzības entoproktus uzskata par tuvu radniecīgiem ar sūneņiem (Bryozoa). Īsta ķermeņa dobuma trūkuma un protonefrīdiju esamības dēļ daži zinātnieki entoproktus uzskata par tārpiem. Iespējams, entoprokti pieder pie trohozojiem (Trochozoa), jo attīstības ciklā tiem ir kāpura (trohoforas) stadija. 

Entoprokti ir divpusēji simetriski dzīvnieki. Tiem abās pusēs iedomātai simetrijas plaknei ir simetriski novietoti pāra skaita orgāni. Entoprokti ir pirmmutnieki. To dīglim pirmatnējā mute jeb blastopora pārveidojas par pieauguša dzīvnieka muti, bet anālā atvere veidojas ķermeņa aizmugurējā galā. Entoprokti ir sīki, 1–7 mm gari dzīvnieki. To ķermenis nav segmentēts. Pieaugušajiem entoproktiem ķermenis ir apaļa vai ovāla kausa veidā, kurā atrodas visi dzīvnieka orgāni. Entoproktu ķermeņa apvalks sastāv no epidermas un ārējās kutikulas. Ārējo kutikulu veido kolagēna šķiedras. Epiderma sastāv no viena šūnu slāņa. Koloniālajām entoproktu sugām kātiņa kutikula ir biezāka un satur hitīnu. Viens entoproktu ķermeņa pols turpinās elastīgā kātiņā, ar kuru tie piestiprinās pie substrāta, aļģēm vai sūkļiem. Koloniālajām entoproktu formām kātiņš stiprinās pie ložņājoša stiebra. Vientuļnieku sugām kātiņš pie substrāta piestiprināts ar muskuļotu piesūcekni, elastīgu pēdu vai ir piecementēts pie substrāta. Kātiņā ir muskulatūra, un tas spēj sarauties un izstiepties. Otru entoproktu kausa polu, kur atrodas mute un anālā atvere, apņem 6–36 taustekļu vainags. Taustekļi ir klāti ar gļotainām skropstiņām. Ar taustekļiem entoprokti izveido ūdens plūsmu, no kuras uztver organiskas daļiņas un mikroskopiskus organismus. Entoproktiem nav īsta ķermeņa dobuma (celoma). Pseidocelomu un telpu starp iekšējiem orgāniem aizpilda parenhīma. Zarnu kanāls entoproktiem ir pakavveida. Entoproktiem mute un anālā atvere atrodas pie kausiņa pretējām malām, un to atveres vērstas vienā virzienā. Izvadorgāni parasti ir viens protonefrīdiju pāris. Saldūdens sugai Urnatella gracilis (Liedy, 1851) liels skaits protonefrīdiju ir izvietoti kausiņā un kātiņā. Entoproktiem nav asinsrites un elpošanas sistēmas. Skābekļa uzņemšana un gāzu apmaiņa tiem notiek caur visu ķermeņa virsmu. Entoproktu nervu sistēma sastāv no nervu ganglija un no tā atejošajām nervu stiegrām. Entoproktu kuņģi un zarnas izklāj mikroskopiskas skropstiņas. Uzskata, ka ar tām entoprokti uzņem barības vielas. 

Entoprokti ir šķirtdzimuma dzīvnieki vai hermafrodīti. Vairumam sugu īpatņu vienlaikus ir abu dzimumu dzimumšūnas. Dažām sugām īpatņi ik pa laikam maina dzimumu, bet citu sugu īpatņi visu dzīves laiku saglabā vienu dzimumu. Katram entoproktu īpatnim ir viens vai divi pāri mazu maisiņveida dzimumdziedzeru. Tēviņi parasti izlaiž spermu ūdenī. Mātītēm starp taustekļiem atrodas perējamā kamera. Tajā notiek olu apaugļošanās un trohoforai līdzīga kāpura attīstība. Dažām sugām ir placentai līdzīgs orgāns, kas baro olas perējamajā kamerā. Dažu sugu mātītes neapaugļotās olšūnas izlaiž ūdenī. Daļai entoproktu sugu ir raksturīga bezdzimumvairošanās. Tie vairojas pumpurojoties. Uz mātes ķermeņa izveidojušies pumpuri parasti paliek saistīti ar mātes īpatni, un tā var veidoties lielas entoproktu kolonijas. Pumpuri nodalās no mātes īpatņa un uzsāk patstāvīgu dzīvi. Dažām Loxosoma un Loxosomella ģints sugām kāpuri veido vienu vai divus pumpurus, kas atdalās un izaug par jauniem īpatņiem. Dzimumvairošanās gadījumos entoproktu olas drostalojas spirāliski. No entoproktu olām iznāk kāpuri trohoforas. Tām ir skropstiņu vainags un skropstiņu pušķi. Pēc izšķilšanās no olām kāpuri īsu laiku peld. Tiem ir planktonisks dzīvesveids. Kāpuri barojas ar peldošām organiskām daļiņām. Tad trohofora piestiprinās pie substrāta. Kāpura attīstības laikā notiek ievērojama metamorfoze. Tā zarnu trakts izliecas par 180°, mutes un ānusa atveres ir vērstas vienā virzienā. Atsevišķus pieaugušos entoproktu īpatņus sauc par zoīdiem. 

Entoproktu Entoprocta [= Kamptozoa] (Nitsche, 1869) tipā pašreiz ir zināmas aptuveni 150 sugas. 

Vairums entoproktu ir jūras dzīvnieki ar sēdošu vai mazkustīgu dzīvesveidu. Daudzas entoproktu sugas ir koloniāli dzīvnieki. Entoproktu kolonijas veidojas, tiem pumpurojoties. Vienpatņi, piemēram, ir ģints Loxosomella pārstāvji, kas dzīvo jūras posmtārpu (Annelida) alās, ir kustīgi arī pieaugušajā attīstības stadijā. Divu sugu (Loxosomatoides sirindhornae (Wood, 2005), kas atrasta Taizemes centrālajā daļā, un Urnatella gracilis, kas ir kosmopolītiska un nedzīvo tikai Antarktīdā) entoprokti ir sastopami saldūdeņos. Koloniālās entoproktu sugas ir sastopamas visos Zemes okeānos. Entoprokti ar kātiņu piestiprinās pie gliemežvākiem, aļģēm, sūkļiem, posmtārpiem ar sēdošu dzīvesveidu, entoproktiem, dažu kukaiņu kāpuriem, kas dzīvo ūdenī, vai cita substrāta. Entoprokti parasti ir sastopami piekrastes zonā, līdz 50 m dziļumā, bet dažas sugas dzīvo līdz pat 300 m dziļumam. 

Entoprokti pārtiek no detrīta un mikroskopiskajām aļģēm, un parasti tie ir filtrētāji. Entoproktus barībā izmanto nelieli vēzīši un moluski. Nelielas Urnatella gracilis kolonijas ir atrastas uz dūņeņu Corydalus cornutus (Megaloptera) kāpuriem. Entoprokti tādā veidā var izplatīties un ir pasargāti no ienaidniekiem. Suga Loxosomatoides nordgaardi (Ryland, 1961) dzīvo Baltajā jūrā un piestiprinās pie sūneņiem.