AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 2. decembrī
Ineta Salmane

plakantārpveidīgie dzīvnieki

(angļu platyzoans, vācu Plattwurmartige, franču Platyzoaires, krievu Платизои) 
plakantārpveidīgo dzīvnieku virstips (superphylum Platyzoa) pieder pie pirmmutnieku apakšnodalījuma (subcladus Protostomia), divpusēji simetrisko dzīvnieku nodalījuma (cladus Bilateria), daudzšūnu dzīvnieku apakšvalsts (subregnum Eumetazoa), dzīvnieku valsts (regnum Animalia), eikariotu impērijas (dominium Eukaryota), neomūru virsimpērijas (superdominium Neomura)

Saistītie šķirkļi

  • daudzšūnu dzīvnieki
  • divpusēji simetriskie dzīvnieki
  • dzīvnieki
  • pirmmutnieki

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Plakantārpveidīgo dzīvnieku izcelšanās un evolūcija
  • 3.
    Plakantārpveidīgo dzīvnieku vispārīgs raksturojums
  • 4.
    Plakantārpveidīgo dzīvnieku sistemātika
  • 5.
    Plakantārpveidīgo dzīvnieku sastopamība
  • 6.
    Plakantārpveidīgo dzīvnieku nozīme
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Plakantārpveidīgo dzīvnieku izcelšanās un evolūcija
  • 3.
    Plakantārpveidīgo dzīvnieku vispārīgs raksturojums
  • 4.
    Plakantārpveidīgo dzīvnieku sistemātika
  • 5.
    Plakantārpveidīgo dzīvnieku sastopamība
  • 6.
    Plakantārpveidīgo dzīvnieku nozīme
Kopsavilkums

Plakantārpveidīgo dzīvnieku virstipā apvienotas daudzveidīgas dzīvnieku grupas, kuras vieno tāda pazīme kā iegarens un vēdera-muguras virzienā saplacināts ķermenis. Liela daļa plakantārpveidīgo dzīvnieku sugu ir augu vai dzīvnieku parazīti. 

Nosaukums Platyzoa veidojies, jo visiem virstipā ietilpstošajiem dzīvniekiem, izņemot virpotājus (Rotifera), ir plakans ķermenis. 

Plakantārpveidīgo dzīvnieku izcelšanās un evolūcija

Ir mēģināts plakantārpveidīgos dzīvniekus apvienot ar spirālveidīgajiem (Lophotrochozoa), taču nav vienota priekšstata par šo grupu radniecību. Sīkžokļaiņi (Micrognathozoa) ir radniecīgi ar virpotājiem un gnatostomulīdiem (Gnathostomulida). Nav vienota priekšstata par kāšgalvju (Acanthocephala) izcelsmi. Bieži kāšgalvjus uzskata par radniecīgiem ar nematodēm (Nematoda), tomēr tas nav pamatoti. Pēc cita uzskata kāšgalvji ir radniecīgi ar priāpuliem (Priapulida). Šīs grupas atšķir kāšgalvju parazītiskais dzīvesveids. Iespējams, kāšgalvji ir akls plakantārpu (Plathelminthes) evolūcijas zars, kas attīstījies paralēli plakantārpu tipam, bet ir neatkarīgs no tā un gājis parazitāra dzīvesveida virzienā. Brīvi dzīvojošo dzīvnieku pāreja uz parazītismu varēja notikt vairākos veidos. Nozīmīga loma tajā ir dažādiem simbiozes veidiem. Sīkžokļaiņi ir virpotāju māsas grupa, jo tiem ir līdzīgs iekšējais skelets. Uzskata, ka virpotāji ir cēlušies no taisnzarnas skropstiņtārpiem (Rhabdocoela). Virpotājiem vistuvākie ir vēderskropstaiņi (Gastrotricha).

Plakantārpu izcelšanās saistīta ar primitīvo zarndobumaiņu (Coelenterata) senčiem. Primitīvākie plakantārpi ir bezzarnas skropstiņtārpi (Acoela), no kuriem attīstījušies pārējie skropstiņtārpi. Kāšgalvju olas ir atrastas 70–80 miljonus gadu vecos krīta perioda krokodilveidīgo (Crocodylomorpha) koprolītos. Līdz šim nav atrastas gnatostomulīdu fosilijas. 

Plakantārpveidīgo dzīvnieku vispārīgs raksturojums

Visi plakantārpveidīgie ir divpusēji simetriski dzīvnieki. Tiem iedomātai simetrijas plaknei abās pusēs ir simetriski novietoti pāra skaita orgāni. Šie dzīvnieki ir pirmmutnieki. To olšūnai daloties, veidojas blastula. Plakantārpveidīgo dzīvnieku dīglim pirmatnējā mute (blastopora) pārveidojas par pieauguša dzīvnieka muti. Plakantārpveidīgajiem dzīvniekiem nav elpošanas un asinsrites sistēmas. Plakantārpi un vēderskropstaiņi ir acelomāti, tiem nav ķermeņa dobuma. Pārējiem tipiem ir primārais ķermeņa dobums. Plakantārpiem telpu starp iekšējiem orgāniem aizņem parenhīma (mezodermālas izcelsmes saistaudi). Tiem raksturīgs ādas-muskuļu maiss, kura saraušanās rezultātā notiek plakantārpiem raksturīgās kustības. Plakantārpiem ir primitīva gremošanas sistēma. Tā sastāv no rīkles (priekšzarnas) un viduszarnas, kas beidzas akli. Galazarnas un ānusa nav. Vēderskropstaiņiem ķermeņa vēderpusi un galvu sedz skropstiņepitēlijs. Parazītiskajiem kāšgalvjiem nav žokļu. Galvas apvidū viņiem ir dzelkņi, ar kuriem tie turas pie saimniekorganisma zarnu sienas. Saistībā ar parazītisko dzīvesveidu kāšgalvjiem nav gremošanas sistēmas. Barības vielas tie uzņem ar visu ķermeņa virsmu. Dažām kāšgalvju sugām ir protonefrīdiji. Kāšgalvjiem ir primitīva nervu sistēma. Tā sastāv no smadzeņu ganglija un smalkiem nervu atzariem. Gnatostomulīdiem ir maisveida viduszarna un nav protonefrīdiju. Gnatostomulīdiem nervu sistēmai ir perifērs novietojums. Virpotājiem ir savdabīgs veidojums – kāja, ar kuru tie var piestiprināties pie priekšmetiem vai rāpot. Vairumam virpotāju ir viena acs vai divas acis. Vēderskropstaiņi vairojas partenoģenētiski. Ciklioforām (Cycliophora) ir dzimumvairošanās, tās arī vairojas pumpurojoties. Kāšgalvji ir šķirtdzimuma dzīvnieki. To attīstības laikā notiek saimniekorganismu maiņa un metamorfoze. Plakantārpiem ir hermafrodītiska dzimumsistēma ar iekšēju apaugļošanos. Virpotāji ir šķirtdzimuma dzīvnieki.

Plakantārpveidīgo dzīvnieku sistemātika

Plakantārpveidīgo dzīvnieku Platyzoa (Cavalier-Smith, 1998) virstipu 1998. gadā ieteica Tomass Kavaljers-Smits (Thomas Cavalier-Smith).

Tips Apakštips Klase Apakšklase  Kārta  Apakškārta Virsdzimta Dzimta
ciklioforas Cycliophora (Funch, Kristensen, 1995), 3 sugas   Eucycliophora (Funch, Kristensen, 1995)   Symbiida (Funch, Kristensen, 1995)      
gnatostomulīdi Gnathostomulida (Ax, 1956)       Bursovaginoidea (Sterrer, 1972) Conophoralia (Sterrer, 1972)     
          Scleroperalia (Sterrer, 1972)    
        Filospermoidea (Sterrer, 1972)      
kāšgalvtārpi jeb kāšgalvji Acanthocephala (Koelreuter, 1771), aptuveni 1200 sugas   Archiacanthocephala (Meyer, 1931)   Apororhynchida (Meyer, 1931)      
        Gigantorhynchida (Southwell, Macfie, 1925)      
        Moniliformida (Schmidt, 1972)      
        Oligacanthorhynchida (Petrochenko, 1956)      
    Eoacanthocephala (Van Cleave, 1936)   Gyracanthocephala (Van Cleave, 1936)      
        Neoechinorhynchida (Ward, 1917)      
    Palaeacanthocephala (Meyer, 1931)   Echinorhynchida (Southwell, Macfie, 1925)      
        Heteramorphida (Amin, Ha, 2008)      
        Polymorphida (Petrochenko, 1956)      
    Polyacanthocephala (Amin, 1987)   Polyacanthorhynchida (Golvan, 1956)      
plakantārpi Plathelminthes (Gegenbaur, 1859)   lenteņi Cestoda   Amphilinidea (Poche, 1922)      
        Gyrocotylidea (Poche, 1922)      
        Aporidea (Fuhrmann, 1934)      
        Bothriocephalidea (Kuchta, Scholz, Brabec, Bray, 2008)      
        Caryophyllidea (Van Beneden, 1863)      
        Cathetocephalidea (Schmidt, Beveridge, 1990)      
        Cyclophyllidea (Van Beneden, 1900)      
        Diphyllidea (Van Beneden, 1863)      
        Diphyllobothriidea (Kuchta, Scholz, Brabec, Bray, 2008)      
        Haplobothriidea (Joyeux, Baer, 1961)      
        Lecanicephalidea (Wardle, McCleod, 1952)      
        Nippotaeniidea (Yamaguti, 1939)      
        Onchoproteocephalidea (Caira, Jensen, Waeschenbach, Olson, Littlewood, 2014)      
        Phyllobothriidea (Caira, Jensen, Waeschenbach, Olson, Littlewood, 2014)      
        Rhinebothriidea (Healy, Caira, Jensen, Webster, Littlewood, 2009)      
        Spathebothriidea (Wardle, McLeod, 1952)      
        Tetraphyllidea (Carus, 1863)      
        Trypanorhyncha (Diesing, 1863)      
    sūcējtārpi Trematoda (Rudolphi, 1808)   Aspidogastrida (Dollfus, 1958)      
        Stichocotylida (Gibson, Chinabut, 1984)      
        Diplostomida (Olson, Cribb, Tkach, Bray, Littlewood, 2003)      
        Plagiorchiida (La Rue, 1957)      
        Dactylogyridea (Bychowsky, 1937)      
        Capsalidea (Lebedev, 1988)      
        Azygiida (Odening, 1963)      
        Chimaericolidea (Bychowsky, 1957)      
        Diclybothriidea (Bychowsky, 1957)      
        Digenea incertae sedis      
        Echinostomida (La Rue, 1957)      
        Fasciolatoidea (Szidat, 1936)      
        Gyrodactylidea (Bychowsky, 1937)      
        Mazocraeidea (Bychowsky, 1937)      
        Monocotylidea (Lebedev, 1988)      
        Montchadskyellidea (Lebedev, 1988)      
        Opisthorchiida (La Rue, 1957)      
        Plagiorchiida (La Rue, 1957)      
        Polyopisthocotylea (Odhner, 1912)      
        Polystomatidea (Lebedev, 1988)      
        Stichocotylida (Gibson, Chinabut, 1984)      
        Strigeidida (La Rue, 1926)      
        Trematoda incerta sedis      
    skropstiņtārpi Turbellaria (Ehrenberg, 1831)   bezzarnas skropstiņtārpi Acoela      
        Catenulida (Meixner, 1924)      
        Haplopharyngida (Karling, 1974)      
        Lecithoepitheliata (Reisinger, 1924)      
        makrostomīdi Macrostomida (Karling, 1940)      
        Nemertodermatida (Karling, 1940)      
        daudzzaru zarnas skropstiņtārpi Polycladida (Lang, 1884)      
        Prolecithophora (Karling, 1940)      
        taisnzarnas skropstiņtārpi Rhabdocoela (Ehrenberg, 1831)      
        Seriata (Bresslau, 1928–1933)      
        temnocefalīdi Temnocephalida (Blanchard, 1849)      
        trīszarnas skropstiņtārpi jeb planārijas Tricladida (Lang, 1884)      
    Plathelminthes incertae sedis   Plathelminthes incertae sedis   Cephaloceroidea (Diesing, 1850) Geopaliducolidae (Komarek, 1919)
              Leimacopsidae (Diesing, 1861)
sīkžokļaiņi Micrognathozoa (Kristensen, Funch, 2000), 1 suga       Limnognathida (Kristensen, Funch, 2000)      
vēderskropstaiņi Gastrotricha (Metschnikoff, 1865), aptuveni 800 sugas       Chaetonotida (Remane, 1925) [Rao, Clausen, 1970]      
        Macrodasyida (Remane, 1925) [Rao, Clausen, 1970]      
virpotāji Rotifera (Cuvier, 1798), aptuveni 2000 sugu   Eurotatoria (De Ridder, 1957) Bdelloidea (Hudson, 1884)        
      Monogononta (Plate, 1889) Collothecaceae (Harring, 1913)      
        Flosculariaceae (Harring, 1913)      
    Pararotatoria (Sudzuki, 1964)   Seisonacea (Wesenberg-Lund, 1899)      
Plakantārpveidīgo dzīvnieku sastopamība

Lielais vairums plakantārpveidīgo dzīvnieku apdzīvo dažādas ūdens ekosistēmas. Vēderskropstaiņi ir sastopami saldūdeņos un jūrās, kur apdzīvo nogulsnes vai piestiprinās citiem dzīvniekiem un nedzīviem priekšmetiem. Virpotāji sastopami visā pasaulē galvenokārt saldūdeņos; tikai dažas sugas dzīvo jūrā. Vairums virpotāju sugu ir zooplanktona sastāvdaļa, bet daļai sugu ir sēdošs dzīvesveids. Dažas virpotāju sugas dzīvo kolonijās. Ciklioforas dzīvo uz omāriem un pārtiek no to pārtikas pārpalikumiem. Gnatostomulīdi apdzīvo jūras piekrastes smiltis. Sīkžokļaiņu vienīgā suga ir atrasta Grenlandes aukstajos avotos. Tiem rīklē ir savdabīgi žokļi, kas sīkžokļaiņus tuvina gnatostomulīdiem un virpotājiem. 

Plakantārpveidīgo dzīvnieku nozīme

Liela daļa Platyzoa virstipa grupu ir dzīvnieku parazīti. Kāšgalvji ir bezmugurkaulnieku, rāpuļu, zivju, putnu un zīdītāju parazītiskie tārpi. Vairāk nekā puse plakantārpu sugu ir parazīti. Šistosomatoze, ko izraisa asinīs dzīvojošās trematodes, ir otra postošākā parazītu izraisītā cilvēku slimība aiz malārijas. Neirocisticerkozi izraisa cūku lenteņa cerkāriju iekļūšana galvas smadzenēs. Divas planāriju sugas Filipīnās, Indonēzijā un Jaungvinejā izmantotas, lai ierobežotu invazīvo Āfrikas gliemežu sugu Achatina fulica. Ziemeļrietumeiropā dzīvo Jaunzēlandes planāriju suga Arthurdendyus triangulatus, kas barojas ar sliekām. Virpotāji barojas ar dažādiem mikroorganismiem un savairojoties veicina ūdensbaseinu pašattīrīšanos. Virpotāji ir barības bāze zivīm. 

Saistītie šķirkļi

  • daudzšūnu dzīvnieki
  • divpusēji simetriskie dzīvnieki
  • dzīvnieki
  • pirmmutnieki

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Video par plakantārpiem
  • Video par virpotājiem

Ieteicamā literatūra

  • Dogels, V., Bezmugurkaulnieku zooloģija, Rīga, Zvaigzne, 1986.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Nielsen, C., Animal Evolution: Interrelationships of the Living Phyla, 2nd edn., Oxford, Oxford University Press, 2001.
  • Struck, T.H. et al., ‘Platyzoan Paraphyly Based on Phylogenomic Data Supports a Noncoelomate Ancestry of Spiralia’, Molecular Biology and Evolution, vol. 31/7, 2014, pp. 1833–1849.

Ineta Salmane "Plakantārpveidīgie dzīvnieki". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/203442-plakant%C4%81rpveid%C4%ABgie-dz%C4%ABvnieki (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/203442-plakant%C4%81rpveid%C4%ABgie-dz%C4%ABvnieki

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana