Plakantārpveidīgo dzīvnieku virstipā apvienotas daudzveidīgas dzīvnieku grupas, kuras vieno tāda pazīme kā iegarens un vēdera-muguras virzienā saplacināts ķermenis. Liela daļa plakantārpveidīgo dzīvnieku sugu ir augu vai dzīvnieku parazīti. 

Nosaukums Platyzoa veidojies, jo visiem virstipā ietilpstošajiem dzīvniekiem, izņemot virpotājus (Rotifera), ir plakans ķermenis. 

Ir mēģināts plakantārpveidīgos dzīvniekus apvienot ar spirālveidīgajiem (Lophotrochozoa), taču nav vienota priekšstata par šo grupu radniecību. Sīkžokļaiņi (Micrognathozoa) ir radniecīgi ar virpotājiem un gnatostomulīdiem (Gnathostomulida). Nav vienota priekšstata par kāšgalvju (Acanthocephala) izcelsmi. Bieži kāšgalvjus uzskata par radniecīgiem ar nematodēm (Nematoda), tomēr tas nav pamatoti. Pēc cita uzskata kāšgalvji ir radniecīgi ar priāpuliem (Priapulida). Šīs grupas atšķir kāšgalvju parazītiskais dzīvesveids. Iespējams, kāšgalvji ir akls plakantārpu (Plathelminthes) evolūcijas zars, kas attīstījies paralēli plakantārpu tipam, bet ir neatkarīgs no tā un gājis parazitāra dzīvesveida virzienā. Brīvi dzīvojošo dzīvnieku pāreja uz parazītismu varēja notikt vairākos veidos. Nozīmīga loma tajā ir dažādiem simbiozes veidiem. Sīkžokļaiņi ir virpotāju māsas grupa, jo tiem ir līdzīgs iekšējais skelets. Uzskata, ka virpotāji ir cēlušies no taisnzarnas skropstiņtārpiem (Rhabdocoela). Virpotājiem vistuvākie ir vēderskropstaiņi (Gastrotricha).

Plakantārpu izcelšanās saistīta ar primitīvo zarndobumaiņu (Coelenterata) senčiem. Primitīvākie plakantārpi ir bezzarnas skropstiņtārpi (Acoela), no kuriem attīstījušies pārējie skropstiņtārpi. Kāšgalvju olas ir atrastas 70–80 miljonus gadu vecos krīta perioda krokodilveidīgo (Crocodylomorpha) koprolītos. Līdz šim nav atrastas gnatostomulīdu fosilijas. 

Visi plakantārpveidīgie ir divpusēji simetriski dzīvnieki. Tiem iedomātai simetrijas plaknei abās pusēs ir simetriski novietoti pāra skaita orgāni. Šie dzīvnieki ir pirmmutnieki. To olšūnai daloties, veidojas blastula. Plakantārpveidīgo dzīvnieku dīglim pirmatnējā mute (blastopora) pārveidojas par pieauguša dzīvnieka muti. Plakantārpveidīgajiem dzīvniekiem nav elpošanas un asinsrites sistēmas. Plakantārpi un vēderskropstaiņi ir acelomāti, tiem nav ķermeņa dobuma. Pārējiem tipiem ir primārais ķermeņa dobums. Plakantārpiem telpu starp iekšējiem orgāniem aizņem parenhīma (mezodermālas izcelsmes saistaudi). Tiem raksturīgs ādas-muskuļu maiss, kura saraušanās rezultātā notiek plakantārpiem raksturīgās kustības. Plakantārpiem ir primitīva gremošanas sistēma. Tā sastāv no rīkles (priekšzarnas) un viduszarnas, kas beidzas akli. Galazarnas un ānusa nav. Vēderskropstaiņiem ķermeņa vēderpusi un galvu sedz skropstiņepitēlijs. Parazītiskajiem kāšgalvjiem nav žokļu. Galvas apvidū viņiem ir dzelkņi, ar kuriem tie turas pie saimniekorganisma zarnu sienas. Saistībā ar parazītisko dzīvesveidu kāšgalvjiem nav gremošanas sistēmas. Barības vielas tie uzņem ar visu ķermeņa virsmu. Dažām kāšgalvju sugām ir protonefrīdiji. Kāšgalvjiem ir primitīva nervu sistēma. Tā sastāv no smadzeņu ganglija un smalkiem nervu atzariem. Gnatostomulīdiem ir maisveida viduszarna un nav protonefrīdiju. Gnatostomulīdiem nervu sistēmai ir perifērs novietojums. Virpotājiem ir savdabīgs veidojums – kāja, ar kuru tie var piestiprināties pie priekšmetiem vai rāpot. Vairumam virpotāju ir viena acs vai divas acis. Vēderskropstaiņi vairojas partenoģenētiski. Ciklioforām (Cycliophora) ir dzimumvairošanās, tās arī vairojas pumpurojoties. Kāšgalvji ir šķirtdzimuma dzīvnieki. To attīstības laikā notiek saimniekorganismu maiņa un metamorfoze. Plakantārpiem ir hermafrodītiska dzimumsistēma ar iekšēju apaugļošanos. Virpotāji ir šķirtdzimuma dzīvnieki.

Plakantārpveidīgo dzīvnieku Platyzoa (Cavalier-Smith, 1998) virstipu 1998. gadā ieteica Tomass Kavaljers-Smits (Thomas Cavalier-Smith).

Lielais vairums plakantārpveidīgo dzīvnieku apdzīvo dažādas ūdens ekosistēmas. Vēderskropstaiņi ir sastopami saldūdeņos un jūrās, kur apdzīvo nogulsnes vai piestiprinās citiem dzīvniekiem un nedzīviem priekšmetiem. Virpotāji sastopami visā pasaulē galvenokārt saldūdeņos; tikai dažas sugas dzīvo jūrā. Vairums virpotāju sugu ir zooplanktona sastāvdaļa, bet daļai sugu ir sēdošs dzīvesveids. Dažas virpotāju sugas dzīvo kolonijās. Ciklioforas dzīvo uz omāriem un pārtiek no to pārtikas pārpalikumiem. Gnatostomulīdi apdzīvo jūras piekrastes smiltis. Sīkžokļaiņu vienīgā suga ir atrasta Grenlandes aukstajos avotos. Tiem rīklē ir savdabīgi žokļi, kas sīkžokļaiņus tuvina gnatostomulīdiem un virpotājiem. 

Liela daļa Platyzoa virstipa grupu ir dzīvnieku parazīti. Kāšgalvji ir bezmugurkaulnieku, rāpuļu, zivju, putnu un zīdītāju parazītiskie tārpi. Vairāk nekā puse plakantārpu sugu ir parazīti. Šistosomatoze, ko izraisa asinīs dzīvojošās trematodes, ir otra postošākā parazītu izraisītā cilvēku slimība aiz malārijas. Neirocisticerkozi izraisa cūku lenteņa cerkāriju iekļūšana galvas smadzenēs. Divas planāriju sugas Filipīnās, Indonēzijā un Jaungvinejā izmantotas, lai ierobežotu invazīvo Āfrikas gliemežu sugu Achatina fulica. Ziemeļrietumeiropā dzīvo Jaunzēlandes planāriju suga Arthurdendyus triangulatus, kas barojas ar sliekām. Virpotāji barojas ar dažādiem mikroorganismiem un savairojoties veicina ūdensbaseinu pašattīrīšanos. Virpotāji ir barības bāze zivīm.