Kinorinhi ir kosmopolītiski jūras bentosa dzīvnieki, kas ir sastopami visā Pasaules okeānā neatkarīgi no dziļuma un ūdens temperatūras. Kinorinhiem ir būtiska nozīme kā jūras dzīvnieku barības avotam.
Kinorinhi ir kosmopolītiski jūras bentosa dzīvnieki, kas ir sastopami visā Pasaules okeānā neatkarīgi no dziļuma un ūdens temperatūras. Kinorinhiem ir būtiska nozīme kā jūras dzīvnieku barības avotam.
Kinorinhu izcelšanās nav pilnībā noskaidrota. Pirmās kinorinhu fosilijas Eokinorhynchus rarus (Zhang et al., 2015) tika atrastas 2015. gadā kembrija perioda nogulās Sičuaņas provincē (Ķīnas dienvidu daļā). Sākotnēji kinorinhus uzskatīja par posmkājiem ar izzudušām ekstremitātēm. Tomēr kinorinhu protonefrīdiji (izvadorgāni) neapstiprina tādu iespēju, jo posmkājiem protonefrīdiju nav. Kinorinhu uzbūve daļēji atgādina nematodes (Nematoda) un vēderskropstaiņus (Gastrotricha). Daži zinātnieki norāda uz kinorinhu līdzību ar matoņiem (Nematomorpha), kāšgalvjiem (Acanthocephala) un priāpuliem (Priapulida). Filoģenētiski kinorinhi ir tuvi loriciferiem (Loricifera) un priāpuliem, ar kuriem kopā veido nesistemātisku grupu Scalidophora.
Kinorinhi ir divpusēji simetriski dzīvnieki. Tiem iedomātai simetrijas plaknei abās pusēs ir simetriski novietoti pāra skaita orgāni. Kinorinhi ir pirmmutnieki. To dīgļa ontoģenēzē pirmatnējā mute (blastopora) pārveidojas par pieauguša dzīvnieka muti, bet anālā atvere veidojas vēlāk ķermeņa pretējā galā. Kinorinhu ķermeņa kutikulu veido trīs slāņi. Zem kutikulas atrodas sincītijveida hipoderma, kas sekretē kutikulu. Kinorinhu kutikula ir elastīgs un izturīgs ārējais skelets, kas pasargā tos no ūdens zuduma iztvaikošanas rezultātā, no plēsējiem un citas negatīvas apkārtējās vides ietekmes. Kutikula sastāv no hitīna un olbaltumvielām. Kinorinhiem ir hidrostatisks skelets. Kinorinhiem nav kopēja ādas-muskuļu maisa. Kinorinhu muskulatūra sastāv no atsevišķiem, specializētiem muskuļu kūlīšiem. Kinorinhiem ir šķērssvītrotā muskulatūra. Ar to kinorinhi atšķiras no pārējām zemāko tārpu grupām.
Kinorinhu ķermenis ir 0,18–1 mm garš, dzeltenīgs vai gaiši brūns. Kembrija perioda kinorinhu senči bija sasnieguši 4 cm garumu. Kinorinhu ķermenis sastāv no galvas, īsa kakla un gara vidukļa. Ķermeni blīvi klāj hitīna plātnītes, kas apņem vidukli kā cits citam sekojoši vainagi. Tādēļ izskatās, ka dzīvnieks sastāv no galvas, kakla un 11 vidukļa gredzeniem jeb zonītiem. Šie zonītu gredzeni nav īsti ķermeņa segmenti. Uz kinorinhu galvas atrodas vairāki (līdz septiņiem) atpakaļ vērstu dzelkņu vai kāšu vainagi. Arī uz pārējā ķermeņa, īpaši uz ķermeņa pakaļgala, atrodas hitīna dzelkņi un sariņi. Jaunajiem kinorinhiem ir astoņi vai deviņi zonītu gredzeni. Dzelkņiem ir tukšs vidus, un tos klāj kutikula. Kinorinhu nervu sistēmu veido pierīkles nervu gredzens un gredzeniska ventrālā nervu stiegra. Daļai kinorinhu sugu ir viens pāris vienkāršu acu, kuras atrodas virs pierīkles nervu gredzena uz galvas, vai arī var būt gaismas jutīgas šūnas. Kinorinhiem sajūtu orgāni ir arī taustes matiņi uz ķermeņa virsmas. Kinorinhiem ir pseidoceloms (primārais ķermeņa dobums). Kinorinhiem nav asinsrites un elpošanas sistēmas. Kinorinhu gremošanas sistēmu veido taisna zarnu caurule, kas sākas ar muti un beidzas ar ānusu. Zarnu kanāls atrodas plašā primārajā ķermeņa dobumā. Ķermeņa priekšējā galā atrodas muskuļota rīkle ar izbīdītu mutes konusu. Šķērsgriezumā rīkle ir trīsstūrveida. Rīkli ar zarnu traktu savieno barības vads. Rīkli un barības vadu izklāj kutikula. Ar barības vadu ir saistīti vairāki siekalu dziedzeri. Gala zarnu un anālo atveri izklāj kutikula. Kinorinhu izvadsistēma sastāv no viena pāra īsu, nezarotu protonefrīdiju, kuri nav atkarīgi no dzimumsistēmas. Protonefrīdiji iztukšojas caur porām, kas atrodas uz pēdējā zonīta. Kinorinhi pārtiek no kramaļģēm (Diatoma, Bacillariophyceae), vienšūņiem (Protozoa) vai organiskajām daļiņām, kas atrodas dūņās un smiltīs. Uz kinorinhu ķermeņa esošie dziedzeri izdala gļotas, kas piesaista detrītu, baktērijas, kramaļģes un sēnes. Kinorinhiem nav ekstremitāšu, un, lai pārvietotos, tie izmanto dzelkņus, kas atrodas uz to ķermeņa virsmas. Kinorinhi ir šķirtdzimuma dzīvnieki. Tiem ir pāra skaita dzimumdziedzeri, kas atrodas ķermeņa vidusdaļā. Dzimumdziedzeru izvadkanāli atveras ķermeņa pēdējā zonītā. Kinorinhiem ir iekšējā apaugļošanās. Pēc olu izdēšanas mātīte tās ietin no dūņām un organiskiem materiāliem veidotā apvalkā. Kāpuri no olām izšķiļas pēc aptuveni desmit dienām. Kāpurs olā izstiepjas un ar galvu pārplēš olu apņemošo apvalku. Kāpuriem raksturīga tiešā attīstība. Augot jaunie kinorinhi periodiski novelkas (nomaina veco ķermeņa apvalku). Kinorinhu attīstība ir nepilnīgi izpētīta.
Kinorinhus pirmais atklāja franču naturālists Fēlikss Dižardēns (Félix Dujardin) pie Bretaņas (Francijā) 1841. gadā ievāktajā materiālā, atrazdams sugu Echinoderes dujardinii (Claparède, 1863).
Tips | Klase | Kārta | Dzimta |
kinorinhi Kinorhyncha (Reinhard, 1881) | Cyclorhagida (Zelinka, 1896) (Chitwood, 1951), 200 sugas | Echinorhagata (Sørensen et al., 2015) | Echinoderidae (Zelinka, 1894) |
Kentrorhagata (Sørensen et al., 2015) | Antygomonidae (Adrianov, Malakhov, 1994) | ||
Cateriidae (Gerlach, 1956) (pēc Sørensen et al.) | |||
Centroderidae (Zelinka, 1896) | |||
Semnoderidae (Remane, 1929) | |||
Zelinkaderidae (Higgins, 1990) | |||
Xenosomata (Zelinka, 1907) | Campyloderidae (Remane, 1929) | ||
Allomalorhagida (Sørensen et al.), 2015, aptuveni 100 sugas | Pycnophydae (Zelinka, 1986) | ||
Anomoirhaga (Herranz et al., 2022) | Cateriidae (Gerlach, 1956) (pēc Herranz et al.) | ||
Dracoderidae (Higgins, Shirayama, 1990) | |||
Franciscideridae (Sørensen et al., 2015) | |||
Neocentrophyidae (Higgins, 1969) |
Kinorinhi ir brīvi dzīvojoši, kosmopolītiski dzīvnieki un sastopami visā Pasaules okeānā. Tie ir mazi jūras bentosa bezmugurkaulnieki, kas ir sastopami dūņās uz gultnes, smiltīs vai uz aļģēm ūdenī. Tie dzīvo starp dūņu daļiņām uz gultnes vai veido alas gruntī. Kinorinhi sastopami dažādā dziļumā (0–5300 m) un plašā ūdens temperatūras diapazonā (no –1,5 līdz +40 °C).
Kinorinhiem ir nozīmīga loma jūras ekosistēmu barības ķēdēs. Kinorinhi ir barības avots lielākiem jūras dzīvniekiem, piemēram, vēžveidīgajiem vai gliemjiem.
Ineta Salmane "Kinorinhi". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/200799-kinorinhi (skatīts 17.05.2024)