Otrmutnieki ir divpusēji simetriski dzīvnieki, kuru senči dzīvojuši ediakara periodā. Daļai otrmutnieku ir raksturīgs sekundārais ķermeņa dobums un kaula vai skrimšļa skelets. Otrmutnieki sastopami visā pasaulē un ir nozīmīga barības bāze citiem daudzšūnu dzīvniekiem. 

Iespējams, ka otrmutnieku (Deuterostomia) un pirmmutnieku (Protostomia) senči ir bijuši primitīvi tārpveida ūdens dzīvnieki ediakara periodā. Zinātnieki uzskata, ka pirmmutnieku un otrmutnieku atdalīšanās notikusi pirms aptuveni 600 miljoniem gadu ediakara perioda beigās. Cita hipotēze paredz, ka otrmutnieki ir izveidojušies no radiāli simetriskajiem dzīvniekiem, zarndobumaiņiem un nav saistīti ar pirmmutniekiem.

Adatādaiņu fosilijas atrastas aptuveni 521 miljonu gadus vecās kembrija perioda nogulās. Viduskembrijā atrastās Rhabdotubus johanssoni fosilijas pieder pushordaiņiem (Hemichordata). Joprojām pastāv debates, vai atrastās Yunnanozoon (Hou, Ramskold, Bergstrom, 1991) (Yunnanozoonidae) fosilijas no kembrija perioda sākuma pieder pie hordaiņiem (Chordata) vai pushordaiņiem. Haikouichthys (Luo et al., 1999) un Myllokunmingia (Shu, Zhang, Han, 1999) (Myllokunmingiida) fosilijas no kembrija perioda pirms aptuveni 518–490 miljoniem gadu ir atzītas par zivīm un pieder pie primitīvajiem hordaiņiem. Vissenāko hordaiņu fosilijas reti tiek atrastas, jo tiem nebija kaulaudu un zobu, kas saglabātos nogulumiežos.

Nesenie pētījumi embrioloģijā parāda, ka, iespējams, līdzšinējais divpusēji simetrisko dzīvnieku iedalījums pirmmutniekos un otrmutniekos nav precīzs. Ja par dažādu grupu raksturojošo lielumu izvēlas gastrulāciju (embrija attīstības stadija dīgļa ontoģenēzē) un blastoporas (pirmatnējā mute) attīstību, tad tā neparāda patiesos procesus visu dzīvnieku grupu dīgļa attīstībā, un tad dzīvnieku iedalījumam būtu jāizvēlas citas pazīmes. 

Otrmutnieki ir divpusēji simetriski dzīvnieki (Bilateria). Tie ir dzīvnieki ar iedomātai simetrijas plaknei abās pusēs simetriski novietotiem pāra skaita orgāniem. Otrmutnieku attīstības laikā dīglim bez ektodermas un endodermas rodas trešā dīgļlapa – mezoderma –, no kuras veidojas liela daļa orgānu. Otrmutnieki ir celomāti (Coelomata). Celomāti ir augstākie divpusēji simetriskie dzīvnieki, kuriem dīgļa attīstības laikā veidojas sekundārais ķermeņa dobums – celoms (coelom). Vairākas pazīmes liecina, ka visi mūsdienās dzīvojošie otrmutnieki ir attīstījušies no kopējiem senčiem, kuriem bijušas žaunu spraugas, nervu caurule, posmots ķermenis, riņķveida un iegarenie muskuļi, kas savelk vai atslābina ķermeni. 

Galvenā atšķirība starp pirmmutniekiem un otrmutniekiem ir to embrija attīstības īpatnībās. Otrmutniekiem dīgļa attīstības laikā notiek šūnu radiāla drostalošanās. Otrmutnieku olšūnai daudzkārt daloties, no šūnām izveidojas sfēra ar tukšu vidu, kuru sauc par blastulu. Blastulā notiek gastrulācija (attīstās primārā zarna), izveidojas gastrula. Gastrulai ir blastopora. Otrmutniekiem embrionālās attīstības laikā blastoporas vietā veidojas anālā atvere. Mute veidojas ķermeņa otrā galā no zarnas un nav saistīta ar blastoporu. Daļai otrmutnieku dīgļa ontoģenēzē ir notikušas izmaiņas. Cilvēku dīglim, piemēram, jau ir izveidojusies zarna tajā laikā, kad veidojas mute un anālā atvere. Otrmutnieku ķermeņa dobums (celoms) attīstās no embrionālās zarnas un ir telpa starp ķermeņa sienu un zarnu kanālu. Šīs īpatnības dēļ otrmutniekus sauc arī par enterocelomātiem (enterocoelomates). Šiem dzīvniekiem ir ķermeņa priekšgals (mute) un aizmugurējā daļa (anālā atvere). Starp tiem atrodas zarnas. Celomu izklāj mezodermas slānis (vienslāņains epitēlijs), kas izklāj ādas-muskuļu maisa iekšpusi, piekļaujas zarnu kanālam un iekšējiem orgāniem. Celoms ir pildīts ar šķidrumu, kas apskalo iekšējos orgānus. No celoma veidojas īpaši kanāli (celomodukti), kas savieno celomu ar ārējo vidi. Ķermeņa dobumam ir svarīga fizioloģiska nozīme skābekļa un barības vielu pārvietošanā un vielmaiņas galaproduktu izvadīšanā. Celomā parasti aug un nobriest dzimumšūnas. Vairums otrmutnieku ir divdzimuma dzīvnieki. Daļai otrmutnieku epitēlijs ir ar skropstiņām. Otrmutniekiem ir mezodermāls vai entodermāls iekšējais skelets – atšķirībā no pirmmutniekiem, kuriem ir ārējais skelets. Otrmutniekiem nervu sistēma ir ektodermas caurules veidā, tomēr var būt arī stiegrveida nervi, bet virsrīkles gangliju otrmutniekiem nav – atšķirībā no pirmmutniekiem, kuriem ir raksturīgs virsrīkles ganglijs un nervu ķēdīte. Hordaiņu ķermenim ir galva, viduklis un aste. Izņēmums ir tunikāti (Tunicata), kuriem nav astes. Hordaiņiem ir muguras stiegra jeb horda. Pushordaiņiem un hordaiņiem rīklē ir žaunu spraugas. Šādas žaunu spraugas ir atrastas arī dažiem fosilajiem adatādaiņiem. Pushordaiņiem un hordaiņiem ir raksturīgs aortas sabiezinājums, kas saraujas līdzīgi muskulim un pārvieto asinis. Šis uzbiezinājums ir uzskatāms par sirds homologu. Daļai hordaiņu raksturīgās pazīmes ir redzamas tikai dīgļa attīstības laikā.

Daļai otrmutnieku ir īpatnējas kāpuru formas. Ģenētiskajos pētījumos ir atklāts, ka otrmutniekiem ir vairāk nekā 30 gēni, kas nav sastopami citās dzīvnieku grupās. Šādi gēni ir atrasti dažām jūras aļģēm un prokariotiem. 

Otrmutnieku apakšnodalījums ietver četrus dzīvnieku tipus. Mūsdienās zināmas vairāk nekā 83 000 otrmutnieku sugu. Daži zinātnieki pie otrmutnieku apakšnodalījuma pieskaita mūsdienās dzīvojošo tipu – ksenoturbellīdas Xenoturbellida (Xenacoelomorpha). Tomēr pēdējo gadu pētījumi ir pierādījuši, ka ksenoturbellīdas ir pirmmutnieku un otrmutnieku māsas grupa. 

Otrmutnieku apakšnodalījuma Deuterostomia (Grobben, 1908) iedalījums: 

Otrmutnieku apakšnodalījuma dzīvnieki ir sastopami visā pasaulē dažādās dzīvotnēs. Hordaiņi ir atrodami ūdenī, augsnē un gaisā (zivis, zīdītāji, putni, rāpuļi, abinieki). Pushordaiņi ir tārpveida jūras bentosa iemītnieki. Tie ir plaši izplatīti no tropu jūrām līdz pat polārajiem apgabaliem. Adatādaiņi ir plaši izplatīti jūras bentosa dzīvnieki un ir sastopami no plūdmaiņas zonas līdz pat abisālam. Adatādaiņu pieaugušās formas pārsvarā apdzīvo jūru gultni, bet kāpuri bieži vien ir peldoši un pārvietojas ar ūdens masām. Izmirušās vetulikolijas bija sastopamas jūrās kembrija periodā. Daļai šo sugu bija izteikta plūdlīnija, tās aktīvi peldēja.

Otrmutnieki ir saprofāgi, augēdāji, plēsēji, parazīti un visēdāji. Tiem ir nozīmīga loma ekosistēmu procesos, gatavu organisko vielu patērēšanā un atmirušo organisko vielu noārdīšanā. Otrmutnieki ir nozīmīgi dzīvnieku un cilvēka dzīvē. Vairums hordaiņu tipa dzīvnieku ir galvenā barības bāze citiem dzīvnieku valsts (Animalia) pārstāvjiem, cilvēku ieskaitot. Pārtikas nodrošināšanā nozīme ir arī adatādaiņiem, piemēram, jūras ežiem (Echinoidea) un jūras gurķiem (Holothuroidea). Daļa hordaiņu un adatādaiņu sugu ir nozīmīgas medicīnā un zinātnē.