Žoržs Siksna ir tenors, grupu “Modo”, “Selga” un citu ansambļu solists, estrādes orķestra “Gamma” un Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestra solists; izpildījis un ieskaņojis dažādu žanru skaņdarbus. Viens no populārākajiem estrādes dziedātājiem kopš 20. gs. 70. gadiem ar paliekošu veikumu arī akadēmiskajā žanrā.

Ž. Siksna neparasto vārdu ir mantojis no tēva – tā bija ģimenes tradīcija, māte Dzidra. Ž. Siksna no 1964. gada (līdz 1972. gadam) mācījās Annas Brigaderes astoņgadīgajā skolā Kroņaucē, kur guva pirmās mūzikas iemaņas. Dobeles bērnu mūzikas skolā pēc piecu gadu mācībām, 1972. gadā, Ž. Siksna beidza klarnetes klasi, sekoja studijas Jelgavas Mūzikas vidusskolas pūšaminstrumentu nodaļā (pedagogs Jūlijs Grūtups). Līdztekus viņš sāka dziedāt, uzstājās apkaimes ballītēs, 17 gadu vecumā sāka dziedāt Jelgavas estrādes orķestrī “Gamma” (diriģents Jānis Romanovskis), uzstājās koncertos, skatēs, festivālos.

Pēc mūzikas vidusskolas beigšanas (1976. gadā) Ž. Siksna strādāja Jelgavas orķestru birojā par orķestru koordinatoru, izglītojās dziedāšanā Rīgā, VEF kultūras pilī, Leonīda Zahodņika vokālajā studijā. Jaunais dziedātājs apguva klasisko repertuāru, kas lika labus pamatus tenora vokālajai meistarībai, tolaik tika domāts par operdziedātāja karjeru.

L. Zahodņiks audzēkni ieteica komponistam un pianistam Raimondam Paulam, kurš 1977. gadā Ž. Siksnu uzaicināja strādāt savā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts Filharmonijas ansamblī “Modo”. Dziedātājam uzticēja Herstvuda lomu R. Paula un Jāņa Petera mūziklā “Māsa Kerija”, to atskaņoja koncertos, ieskaņoja skaņuplatē.

R. Paulam, aizejot no “Modo” vadības, sekoja Ž. Siksna, viņu pieņēma darbā Latvijas Radio par estrādes orķestra štata solistu (1978–1988). Dziedātāja pienākumi galvenokārt saistījās ar darbu ierakstu studijā, papildinot Latvijas Radio fonotēku. Viņš uzstājās arī koncertos, piedalījās televīzijas pārraidēs, piemēram, R. Paula tradicionālajos gadumijas koncertos “Ielūdz Raimonds Pauls”. Publika jauno tenoru uzņēma ļoti atsaucīgi, popularitātes pamatā bija Ž. Siksnas skaisti tembrētā augstas tesitūras tenora balss, lieliskās interpretācijas – neparasta parādība latviešu estrādē. 1979. gadā ar R. Paula un L. Brieža dziesmu “Mana pirmā dziesma” viņš debitēja “Mikrofona” dziesmu aptaujā, kur turpmākajā desmitgadē ieguva augstas vietas.

Kā štata solists Latvijas Radio Ž. Siksna ieskaņoja visdažādāko popmūzikas repertuāru – ārzemju, arī padomju dziesmas latviešu valodā, jaundarbus, kurus sacerēja Zigurds Rezevskis, Uldis Stabulnieks, Alnis Zaķis, Ivars Birkāns, Gunārs Freidenfelds, Jānis Sildegs, Guntis Brancis, Māris Lasmanis un citi, cieša sadarbība izveidojās ar komponistu, aranžētāju, pianistu Ivaru Vīgneru (“Mātei”, “Vecāsmātes gulta” un citas), notika kopīgas uzstāšanās, arī televīzijā, lielu popularitāti izpelnījās Grigorija Zilbera sacerējums “Leonora” Ž. Siksnas sniegumā. Visvairāk Ž. Siksnas balsij komponējis R. Pauls (“Muļķe sirds”, “Genoveva”, “Nepalaid garām” un citas). Tenora izpildītās dziesmas vairākkārt ierindojušās starp populārākajām “Mikrofona” aptaujā; Pētera Jurciņa dziesmā “Vālodzīte” (1984) Ž. Siksna spēlēja klarneti.

Līdztekus radio štata solista darbam Ž. Siksna koncertēja, dziedāja restorānos, varietē programmās, 80. gadu vidū sadarbojās ar Lapmežciema ansambli “Selga”, kurā muzicēja Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestra mūziķi, piedalījās Eduarda Rozenštrauha atgriešanās koncertos, kurus pārraudzīja R. Pauls, izpildīja Aivara Hermaņa dziesmas ar grupu “Remix”.

1988. gadā tenors kļuva par solistu LPSR Valsts Filharmonijas grupā, kuru vadīja pianists un komponists Helvijs Stengrevics. Ž. Siksna sadarbojās arī ar komponistu un pianistu Aleksandru Kublinski, ieskaņoja viņa jaundarbus, uzstājās kopīgos koncertos.

Desmitgades sākumā Ž. Siksna uzstājās Rīgas Muzikālajā teātrī (1992–1994), koncertprogrammās iekļāva savus 80. gadu hitus, neapoliešu dziesmas un citas. 1995. gadā tika izdots dziedātāja pirmais soloalbums “Vasaras vīns”. Dziedātāja interešu lokā bija arī Edvarda Grīga (Edvard Hagerup Grieg) solodziesmas, franču akadēmiskā mūzika, kas atskaņota solokoncertos Vāgnera zālē. Izveidojās aktīva sadarbība ar komponistu, aranžētāju, mūziķi Zigmundu Lorencu, notika kopīgi koncerti, ieraksti. 

Līdztekus dziedātājs 90. gados sāka uzstāties privātos pasākumos, viesībās, divus mācību gadus bija skolotājs Rīgas 100. vidusskolā. No 90. gados vidus Ž. Siksna izdeva vairākus soloalbumus ar popdziesmām – “Vasaras vīns”, “Mēness pār Neapoli”, “Tevi sveicinot” –, Ziemassvētku programmu ar bērnu kori “Varavīksne” un citus, izpildīja dažādu stilu mūziku, ieskaitot Ilzes Kalves, Māra Priedes un citu autoru dziesmas deju mūzikas stilā, 2000. gadā tās izdotas albumā “Atnāc vakarā”.

2000. gadā tika sagatavota garīgās mūzikas programma ar komponistu Ingmaru Zemzari. Ž. Siksna piedalījās Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes “Putnu operas” uzvedumā Latvijas Nacionālajā operā (2000–2001), atveidojot Kanārijputniņu Cipu. No 2002. līdz 2005. gadam dziedātājs piedalījās šovu programmās uz prāmja Baltic Kristina maršrutā Rīga-Stokholma.

2006. gadā Ž. Siksna atveidoja Ļenski Pētera Čaikovska (Пётр Ильич Чайкoвский) operā “Jevgeņijs Oņegins” (Евгений Онегин) Klaipēdas valsts muzikālajā teātrī (Klaipėdos valstybinis muzikinis teatras) latviešu diriģenta Ilmāra Lapiņa vadībā, par priekšnesumu saņemot labas atsauksmes Lietuvas un Latvijas presē.

Ir ieskaņotas neapoliešu dziesmas (“Ne tikai opera”, 2007); kopā ar Liepājas simfonisko orķestri tapa operu āriju albums “Ekselence” (2010). Līdztekus turpinājās aktīva koncertdarbība, tenors uzstājās dažādu valsts svētku sarīkojumos, R. Paula koncertos un citos pasākumos.

2009. gadā Ž. Siksna piedalījās TV 3 šovā “Koru kari”, pēc kura sadarbojās ar Jelgavas tirkīza (kori) ansambli.

2011. gadā, pēc koncertturnejas pa Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Kanādu, pārcieta insultu, pēc slimības tenors ātri atgriezās uz skatuves. Ž. Siksna pievērsās latviešu tautasdziesmām, ieskaņoja to apdares, arī Māra Reinberga dziesmas, atjaunoja koncertdarbību.  

2013. gadā Ž. Siksnas ieskaņotās R. Paula dziesmas albumā “Mēs tikāmies martā” izpelnījās labākā šlāgermūzikas albuma godu Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas ceremonijā “Zelta Mikrofons”.

2017. gadā ar koncertturneju dziedātājs atzīmēja 60 gadu jubileju, tai par godu tika izdota labāko ierakstu izlase sērijā “Leģendas”. Togad Ž. Siksna iesaistījās koncertprojektā “Kungi uzlūdz dāmas” (Guntis Skrastiņš, Dainis Porgants, Andris Skuja un citi), rīkoti kopīgi koncerti ar apvienību “Čigānzēni”, izveidojās sadarbība ar pianistu Anatoliju Livču, muzikālo apvienību “Vintāža”.  

2021. gadā tenors pievērsās A. Kublinska daiļradei: izdeva disku “Izzudušās pēdas” ar šī autora dziesmu 80. gadu ierakstiem, no jauna ieskaņoja dziesmu “Noktirne” duetā ar sievu Annu (Zaicevu); laulībā dzimis dēls Jēkabs (2019).

Kopš 20. gs. 70. gadiem dziedātājs Ž. Siksna spējis saglabāt neatslābstošu publikas interesi par sevi galvenokārt izcilās balss dēļ. Pasakainā liriskā tenora īpašnieks čakli un paškritiski strādājis pie savu dotību izkopšanas, izcēlies ar muzikalitāti un plašu repertuāra amplitūdu. Dziedonis savu talantu apliecinājis populārajā un estrādes mūzikā, arī dziedot nopietnu, akadēmisku repertuāru, piedalījies muzikāli skatuvisku darbu, tostarp operu, uzvedumos.

Strādājot desmit gadus Latvijas Radio kā solists, Ž. Siksna ieskaņojis vairāk nekā simt latviešu un ārzemju autoru dziesmu, to vidū ļoti būtisks bijis R. Paula devums. Ž. Siksnas dziedātās melodijas vairākkārt ierindojušās starp populārākajām “Mikrofona” aptaujā, ir izpildīti dueti ar Noru Bumbieri, Valdu Eizenšmiti, 21. gs. – ar Inetu Rudzīti, koncertos uzstājoties galvenokārt ar sievu Annu. Kolēģu vidū tenors izceļas ar ārkārtīgi plašu repertuāru no čigānu romancēm un Alfrēda Vintera dziesmām līdz ārzemju hitiem un operešu melodijām, nereti spēlējot klarneti uzstāšanās reizēs.

Arī 21. gs. 20. gados Ž. Siksnas koncerti ir kupli apmeklēti, viņa priekšnesumi iekaro popularitāti jaunās paaudzes auditorijā. Dziedātājs ar pusgadsimtu ilgu skatuves karjeru simbolizē latviešu estrādes mūzikas “zelta laikus”, uzrādot apbrīnojamu skatuvisko ilgmūžību apvienojumā ar augstiem priekšnesuma profesionālajiem standartiem.

2017. gadā Ž. Siksna saņēma goda rakstu par ieguldījumu Jelgavas pilsētas kultūras dzīves veidošanā.

“Mana pirmā dziesma”, 3. vieta, 1979.

“Muļķe sirds”, 2. vieta, 1980.

 “Ugunsputns”, 7. vieta, 1981.

 “Genoveva”, 17. vieta, 1981.

 “Dedz, zvaigzne, dedz”, 13. vieta, 1982.

 “Vālodzīte”, 2. vieta, 1984.

 “Pie Gaujas”, 20. vieta, 1984.

 “Mātei”, 3. vieta, 1985.

 “Leonora”, 19. vieta, 1985.

 “Un dzīvosi”, 4. vieta, 1986.

 “Šūpoles”, 19. vieta, 1987.

“Zelta cauna”, 12. vieta, 1988.

“Vasaras vakarā”, 16. vieta, 1989.

MC*, “Tevi sveicinot”, MicRec, 1995.

MC, CD**, “Vasaras vīns”, MicRec, 1995.

MC, CD, “Mēness pār Neapoli”, Laula, 1997.

MC, “Baltie Ziemassvētki”, Laula, 1999.

CD, “Atnāc vakarā”, MAPLS, 2000.

CD, “Ne tikai opera”, Laula, 2007.

CD, “Ekselence”, MicRec, 2009.

CD, “Mēs tikāmies...”, Upett, 2012.

CD, “Žoržs Siksna” (izlase, sērijā “Leģendas”), MicRec, 2017.

*magnētiskā kasete

**kompaktdisks

Daudzas dziesmas Ž. Siksnas izpildījumā ir izdotas R. Paula ierakstu albumos, estrādes dziesmu izlasēs.