Jānis Lūsēns ir grupas “Zodiaks” (Zodiac) dibinātājs un vadītājs, izcils melodiķis. Darbojies popmūzikas jomā, kur lielāko popularitāti sasniedzis 20. gs. 80. gados ar grupu “Zodiaks”, turpmāk sevišķi aktīvs muzikālā teātra un teātra mūzikas jomā.
Jānis Lūsēns
latviešu komponists, mūziķis un aranžētājs
Saistītie šķirkļi
Jānis Lūsēns. Rīga, 06.09.2005.
Satura rādītājs
Ģimenes, bērnība un muzikālo gaitu sākums
Dzimis skolotāju ģimenē, ir jaunākā māsa Anita. J. Lūsēna mamma Velta mācīja skolā krievu valodu un literatūru, tēvs Jānis – literatūru un darbmācību, aizrāvās ar glezniecību, dziedāja korī, bija fotogrāfs un kinoamatieris, vectēvs Edgars Lūsēns bija aktieris. Kā Liepājas 1. vidusskolas 3. klases skolēns J. Lūsēns iestājās Liepājas bērnu mūzikas skolas sitaminstrumentu klasē, apguva obligāto klavierspēli, vēlāk tika pārcelts uz klavieru klasi, aizrāvās ar ērģeļspēli Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē. Apguvis akordeona spēli, J. Lūsēns muzicēja saviesīgos vakaros, spēlēja taustiņinstrumentus skolas ansamblī “Mazais Menuets”, kura dalībnieki bija Jānis Šipkēvics, Uldis Bergmanis, māsas Maija un Larisa Renskumbergas, Aldis Alviķis u. c.
Pabeidzis Liepājas 1. vidusskolas 8. klasi (1975), J. Lūsēns tika uzņemts Liepājas Emiļa Melngaiļa mūzikas vidusskolas teorijas nodaļā, kur tapa viņa pirmās kompozīcijas (speciālais pedagogs – Agris Engelmanis). Pēc vidusskolas beigšanas 1979. gadā viņš iestājās Latvijas Valsts konservatorijas (LVK) kompozīcijas klasē (pedagogs Jānis Ivanovs). Sadraudzējās ar Juri Kulakovu, īslaicīgi spēlēja grupā “ARKA”, vēlāk arī grupas “Pērkons” pirmajos koncertos. “ARKA” uzvarēja 1979. gadā Politiskās dziesmas festivālā, kur skanēja arī J. Lūsēna kompozīcija “Kosmosa iekarošana”. Togad tika noslēgta komponista pirmā laulība ar Zani Grīvu, kuras tēvs – Vissavienības skaņuplašu firmas “Melodija” Rīgas fabrikas skaņu režisors Aleksandrs Grīva – piedāvāja sacerēt un ieskaņot elektroniskās mūzikas skaņuplati tolaik populārā franču mūziķa Žana Mišela Žāra (Jean-Michel Jarre) stilā.
Profesionālā darbība
Grupa "Zodiaks" uzstājas noslēguma koncertā "Mikrofons '91". Rīga, 1991. gads.
Dzejniece Māra Zālīte (vidū) un komponists Jānis Lūsēns Jāņa Lūsēna "Putnu opera" DVD prezentācijā Latvijas Nacionālajā operā. Rīga, 07.12.2006.
Jānis Lūsēns grupas Zodiac koncertā. Palladium koncertzāle, Rīga, 31.10.2013.
80. gadi
Kopā ar mūziķiem Andri Reini, Ainaru Ašmani, Andri Sīli J. Lūsēns kā grupa Zodiac sacerēja un ieskaņoja elektroniskās instrumentālās mūzikas skaņuplati Disco Alliance. Albumā skanēja kompozīcijas disko stilā, muzikāli un vizuāli skaņuplate neatpalika no Rietumu tā laika mūzikas produkcijas. Disco Alliance tika pārdota visā Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS), tās tirāža lēsta ap 20 miljoniem šajā teritorijā (pieskaitot pirātiskās kopijas), kas ir līdz šim nepārspēts Latvijas grupas rekords. Kaut arī Zodiac darbojās tikai kā studijas grupa, jo tālaika tehniskās iespējas nepieļāva elektroniskās mūzikas koncertatskaņojumu, mūziķi guva lielu popularitāti arī tādēļ, ka Zodiac skaņdarbus atskaņoja diskotēkās un raidīja pa radio.
Darbā pie otrās Zodiac skaņuplates mainījās grupas sastāvs (A. Reinis, Aivars Gudrais, Ivars Piļka, Dzintars Sāgens). Visu kompozīciju autors albumā Music In The Universe bija J. Lūsēns, aranžējumos līdztekus elektronikai ieskanējās ģitāra.
Ar apmēram diviem miljoniem pārdotu eksemplāru arī otrais albums Zodiac ierindoja PSRS supergrupu sarakstā. Pēc neveiksmīga mēģinājuma iekļaut ansamblī vokālistus Zodiac darbība pirmajā sastāvā pārtrūka.
Studiju programmas ietvaros J. Lūsēns sacerēja variācijas klavierēm, ciklu “Portreti” pūšaminstrumentu kvintetam, sonāti, stīgu kvartetu, tapa rokoratorija ar Omara Haijama (عمر خیام ,’Omar-e Khayyām) vārdiem kamerkorim, obojai, sitaminstrumentiem, rokgrupai (1982).
Pabeidzis LVK (1983, diplomdarbs simfoniskā poēma “Vīzija”), J. Lūsēns atgriezās Liepājā, kur kļuva par zvejnieku kolhoza “Boļševiks” vokāli instrumentālā ansambļa “Neptūns” vadītāju. Ansambļa solisti neilgu laiku bija Aivars Brīze un Igo (Rodrigo Fomins), mūziķi – I. Piļka, Ainars Virga, Tomass Kleins, dziedāja arī M. Renskumberga, kas kļuva par J. Lūsēna sievu otro sievu.
Šis komponistam bija radošo meklējumu laiks – tika daudz komponēts grupas vajadzībām, piemēram, cikls ar Jāņa Baltvilka dzeju u. c. Kopš 70. gadu nogales komponists sacerēja mūziku Liepājas teātra izrādēm “Princese Gundega un karalis Brusubārda” (1977), “Valmieras puikas” (1979), 80. gados izrādēm “Modernā laulība”, “Zītaru dzimta” (1984), “Karalis Līrs” (1987) u. c. Kad 1985. gadā Liepājas teātrī iestudēja J. Lūsēna mūziklu “Māte un neitronbumba” (pēc Jevgeņija Jevtušenko, Евгений Александрович Евтушенко, poēmas), tajā kā solists (balss, vijole) debitēja Zigfrīds Muktupāvels.
1985. gadā ansamblis kā “Jāņa Lūsēna grupa” pārcēlās uz Durbi, tās repertuārā bija tikai J. Lūsēna sacerējumi, to vidū dziesmu cikli ar Māra Melgalva vārdiem, “Latviešu fabulas” (20. gs. sākuma latviešu dzeja). Daži skaņdarbi tika ieskaņoti Latvijas Radio studijā. 1986. gadā J. Lūsēns ar kolēģiem darbu turpināja Bauskas rajona Ļeņina kolhozā, lietojot nosaukumu “Zodiaks” jau latviešu valodas transkripcijā. Grupā komponists spēlēja taustiņinstrumentus, dziedāja M. Lūsēna un Z. Muktupāvels, pievienojās Dzintars Sāgens (ģitāra), Gatis Zvirgzdiņš (taustiņinstrumenti). J. Lūsēns savam ansamblim turpināja sacerēt gan instrumentālu mūziku ar atsauci uz Zodiac daiļradi, gan dziesmas, pievērsās Austras Skujiņas, Viļa Plūdoņa dzejai, izveidoja vokālo duetu – M. Lūsēna un Z. Muktupāvels, kas guva lielu popularitāti. 1987. gadā J. Lūsēna grupa “Zodiaks” izcīnīja galveno balvu festivālā “Liepājas dzintars”, kur atskaņoja dziesmas “Mirušais gadsimts”, “Vējš un liepa”, “No tēvu zemes” un “Vējš”, kas ieguva 12. vietu “Mikrofona ‘87” dziesmu aptaujā. Togad J. Lūsēns tika uzņemts Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Komponistu savienībā. 1988. gadā aptaujā 6. vietu ieņēma J. Lūsēna dziesma “Tautas laiks”, kuru Z. Muktupāvels pirmatskaņoja Vissavienības jauno dziedātāju televīzijas konkursā “Jūrmala ‘88” daudzu miljonu auditorijas priekšā, pašam komponistam esot pie klavierēm.
Turpinoties grupas “Zodiaks” aktīvai koncertdarbībai, 1989. janvārī Rīgas Muzikālajā teātrī tika uzvests J. Lūsēna mūzikls “Runcis zābakos”, maijā pirmatskaņota mūzika mistērijai par Dantes Aligjēri (Dante Alighieri) “Dievišķās komēdijas” (La divina commedia) tēmām, apliecinot skaņraža izcilo melodiķa talantu un aranžētāja profesionālismu.
Grupai “Zodiaks” J. Lūsēns radīja virkni jaunu instrumentālu kompozīciju, veltītu Latvijas dabas un kultūrvēsturiskiem pieminekļiem, kas izdotas skaņuplatē In Memoriam (1989). D. Sāgena vietā ģitāru sāka spēlēt Aivars Gudrais, G. Zvirgzdiņš grupu pameta. “Zodiaks” 20. gs. 80.–90. gadu mijā veiksmīgi uzstājās Somijā, Zviedrijā un Dānijā.
90. gadi
1990. gadā pēc koncertturnejas pie trimdas latviešiem Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) grupas “Zodiaks” mūziķu vidū radās domstarpības. Lai gan 1991. gadā tika izdota “Zodiaka” otrā skaņuplate “Mākoņi”, grupa tika uzskatīta par izjukušu. Z. Muktupāvels pievienojās jaundibinātajam ansamblim “bet bet”. J. Lūsēns turpināja komponēt, kā arī uzstāties kopā ar M. Lūsēnu, sacerēja popdziesmas, daudz Ziemassvētku dziesmu – “Ziemas pasaciņa”, “Sniegs”, “Jaunā gadā”. Dueta izpildītā dziesma “Mēs būsim tā” ieguva 3. vietu “Mikrofona ‘94” dziesmu aptaujā.
90. gadu sākumā J. Lūsēns aktīvi pievērsās bērnu mūzikai, komponēja dziesmas, latviešu tautasdziesmu apdares, šo repertuāru līdz laulības izjukšanai atskaņoja kopā ar M. Lūsēnu.
Kā teātra mūzikas autors komponists 1991. gadā sāka sadarbību ar Dailes teātri (“Galma gleznotājs”, “Sprīdītis” u. c.). Turpmāk 20. gs. 90. gados J. Lūsēns nopietni pievērsās vokāli simfonisko darbu rakstīšanai (kantāte LIIV, Magnificat, kora simfonija “Dziļā elpā”), sadarbojās ar Latvijas Radio kori (Līgo dziesmas, “Diatoniskā kantāte”).
1996. gadā tika izdots “Zodiaka” albums Dedication, gadu vēlāk sadarbībā ar dziedātāju Igo un vokālo studiju “Knīpas un knauķi” radīts dziesmu cikls “Savādā pasaule”.
1998. gadā ar Igo, solistiem un Rīgas Doma zēnu kori tapa mūzikls “Dželsomīno Melu zemē”, Liepājā notika pirmatskaņojums dziesmu ciklam “Kā maigi dzelošs rožu krūms”, tika pirmatskaņota arī Ņujorkas latviešu kora pasūtītā kantāte “Zvaigžņu bērns”.
1999. gadā sadarbībā ar Māru Zālīti Liepājas teātrī tika iestudēta rokopera “Kaupēn, mans mīļais” (titullomā Ivars Stonins, Mārtiņš Freimanis) – darbs ir iekļauts Latvijas Kultūras kanonā (atkārtoti uzvedumi 2011, 2019). J. Lūsēns arī bija Liepājas teātra muzikālās daļas vadītājs (1999–2002).
2000–2010
1999. gadā jaunās skaņās atdzima Zodiac albuma Disco Alliance singls Pacific, kam 2000. sekoja dubultalbuma Zodiac. Disco Alliance izdošana. 2002. gada rudenī Lielbritānijas un Īrijas pārdotāko singlu topā iekļuva grupas PPK atskaņotā dziesma ReLoad, kuras pamatā bija Lūsēna dziesmas Zodiac melodija. 2005., 2006. 2013. gadā notika Zodiac uzstāšanās koncertos, festivālos ar elektroniskās mūzikas programmu atjaunotā sastāvā. Pārējo komponista laiku aizpildīja darbs muzikālā teātra laukā: sacerēta virkne darbu, kas tika iestudēti Latvijas Nacionālajā teātrī (2000, “Indriķa hronika”, 2001, “Sfinksa”, 2002, “Salmu cepurīte”, 2003, “Hotel Kristina”), arī Liepājas teātrī (2000, “Neglītais pīlēns”, 2007, “Agrā rūsa”) teātrī. Bērniem veltīta “Putnu opera” (2003, Latvijas Nacionālajā Operā, LNO), “Leļļu opera” (2007, LNO), mūzikls “Ikstīte” (2003, Dailes teātris).
Aktivizējās skaņraža sadarbība ar grupas “Zodiaks” solistu Z. Muktupāvelu, kam sacerēts dziesmu cikls “Violets”, tapa koncertprogramma “Zelta sirds”, Ziemassvētku programmas “Kad mīlestība dzimst” (ar Anci Krauzi), “Trīs vīri Ziemassvētkos” (ar Mārtiņu Vilsonu) u. c.
Dailes teātrī 2009. gadā savu dziesmu daiļradi kopā ar aktieriem J. Lūsēns atgādināja koncertos “Labvakar, Latvija” (2009), arī mūziklā “Ceplis” (2010).
No 2010. gada līdz mūsdienām
2010. gadā ar J. Lūsēna dziesmu Whats for? dziedātāja Aija Andrejeva pārstāvēja Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā, sadarbībā ar producenti Andru Zadovsku tika izveidota muzikālā apvienība ARS NOVA, kas nodarbojās ar komponista koncertu, skaņdarbu, izrāžu producēšanu: tika uzvesti mūzikli “Agrā rūsa” (2010), “Sniega karaliene”, “Meirovics” (2013), “Čigānmeitēns Ringla” (2014) u. c.
No 2012. gada līdz 2014. gadam J. Lūsēns iesaistījās muzikālajos iestudējumos Vecpiebalgā; kopš 2010. gada regulāri veido Ziemassvētku tēmai veltītas koncertprogrammas, iesaistot tajās solistus Sergeju Jēgeru (“Tavs vārds”), Ievu Pļavnieci un Uģi Rozi (“Ziemas roze”), Kristīni Zadovsku un Ingu Pētersonu (“Mazu brīdi pirms”), Andri Ērgli un Anniju Putniņu (“Kā man tevi sasildīt”), muzicēja Latvijas baznīcās. 2013. gadā ar aktieri Ģirtu Ķesteri tika radīts dziesmu cikls “Pus es” ar Ojāra Vācieša dzeju, kam sekoja koncerti.
Kopš 2015. gada J. Lūsēna un “Izklaides producentu grupas 7” sadarbības ietvaros tapa muzikālā apvienība “Promenāde”, uzvesti daudzi komponista muzikāli skatuviski darbi, rīkoti koncerti.
2017. gadā tika pirmatskaņota komponista “Romantiskā simfonija”, tapa instrumentālās mūzikas projekts “AIZ... Mūzika vēlā vakarā”, izmantojot Dāvida Kļaviņa būvētās klavieres. Tika veidotas arvien jaunas dziesmu programmas: “Saulrieta dziesmas” (2020), “Satikt Čaku” (2021), tēva muzikālajos projektos kā basģitārists, aranžētājs u. c. piedalījies viņa dēls Jānis Lūsēns.
2022. gada sākumā pie skatītājiem devās J. Lūsēna mūzikls “Zvaigznes bērns”, aizvien turpinās aktīva koncertdarbība.
Novērtējums un nozīme
J. Lūsēns ir viens no aktīvākajiem latviešu skaņražiem pēdējās desmitgadēs, visvairāk uzmanības veltot dziesmas un muzikālā teātra žanriem – vispopulārākie viņa darbi bijuši rokopera “Kaupēn, mans mīļais” (115 izrādes vienā uzvedumā) un “Sfinksa” (86 izrādes). Sacerēti arī apjomīgi vokāli instrumentāli darbi – kantātes, dziesmu cikli, kā arī simfoniskie darbi. Liela nozīme J. Lūsēna kompozīciju skanējumā bijusi tembrālajiem meklējumiem no sintezatoriem līdz ērģelēm, zvaniem, D. Kļaviņa klavierēm Una Corda utt. Viņš bijis gandrīz katra sava skaņdarba izpildītāju vidū kā taustiņinstrumentālists, tos aranžējis, producējis izpildītāju sastāvu, uzvedumus utt.
Savā daiļradē J. Lūsēns netiecas pēc modernisma un sarežģītu kompozīcijas tehniku izmantojuma, bet dod priekšroku klasiskām harmonijām savienojumā ar izcili skaistām melodijām, konsonējošiem aranžējumiem, pārbaudītām, demokrātiskām muzikālām vērtībām. Šādā gultnē ir virzīta arī J. Lūsēna dzejas izvēle, kur liela vieta atvēlēta 20. gs. pirmās (V. Plūdons, Aspazija, A. Skujiņa, Fricis Bārda, Kārlis Skalbe, Aleksandrs Čaks) un otrās puses (O. Vācietis, Imants Ziedonis u. c.) ievērojamākajiem dzejniekiem, izmantota arī laikabiedru dzeja.
Sacerēts vairāk nekā 500 dziesmu, kas nereti apvienotas koncertciklos (“Mazu brīdi pirms”, “Zelta sirds”, “Romantika”, “Manā varā”, “Satikt Čaku” u. c.). Dzejas izvēlē, dominējot lirikai, romantikai, daudzas J. Lūsēna popa un rokdziesmu nes sevī latvisku un patriotisku kodu (“Taisnība”, “Tautas laiks”, “No tēvu zemes”, “Mēs būsim tā” u. c.), kas veicināja Latvijas Dziesmoto revolūciju.
Galveno vietu komponista daiļradē ieņem teātra mūzika, kas rakstīta lielākajiem Latvijas teātriem. Sevišķi auglīga ir bijusi sadarbība ar dzejnieci un dramaturģi M. Zālīti, ar kuru kopā tapušas vairākas rokoperas, arī “Putnu opera”, kas iestudēta ne tikai LNO (86 izrādes), bet arī Vanemuine teātrī Tartu, Igaunijā, “Leļļu opera” (20 izrādes), uzvedums “Mistērija par sapni un mīlestību" (2003), dziesmu cikls “Kā ābeļdārzs ir brīvība” (2019) u. c. Par nozīmīgāko sasniegumu muzikālā teātra jomā kļuva abu kopdarbs rokopera “Kaupēn, mans mīļais”, kas piedzīvojusi trīs uzvedumus.
Komponists daiļradē ir nopietni pievērsies mūzikai bērniem, sacerējis dziesmas, dziesmu ciklus, mūziklus, divas operas. J. Lūsēna dziesmas vairākkārt skanējušas Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Skaņradis iesaistījies labdarības akcijās, ienākumus no koncertiem un ierakstiem ziedojot bērniem – Latvijas Bērnu fondam, Bērnu klīniskajai slimnīcai, bērnu invalīdu nometnēm u. c.
J. Lūsēns darbojies kā aranžētājs Rīgas Doma zēnu kora albumā Christmas Together ar britu Krisu Normenu (Christopher Ward Norman, 1997), Raimonda Paula albumā White melodies (2001) u. c.
Viņš ir saņēmis gadskārtējās teātra balvu pasniegšanas ceremonijas “Spēlmaņu nakts” balvas kā labākais komponists (1996, par mūziku izrādei “Santa Krusa”, 1999 – par rokoperu “Kaupēn, mans mīļais”), Latvijas Lielo mūzikas balvu (par muzikālajām izrādēm 2000. gadā un devumu teātra mūzikas žanrā) un AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvu (2003, 2014); ir IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (2009).
Diskogrāfija
MC*, “Šai svētā naktī (Ziemassvētku dziesmas), MicRec, 1997.
MC, “Katrs savu dzīvi dzīvo, MicRec, 1997.
MC, CD** “Savādā pasaule, MicRec, 1997.
MC, CD “Dželsomīno Melu zemē”, MicRec, 1999.
CD, “Indriķa hronika”, Platforma Records, 2000.
MC, “Kaupēn, mans mīļais”, Upe, 2001.
CD, “Kaupēn, mans mīļais”, Liepājas teātris, 2001.
CD, “Violets (Z. Muktupāvels)”, MicRec, 2002.
MC, CD, “Īkstīte", Baltic Records Group, 2003.
CD, Colours (instr.)”, Anima, 2003.
CD, “Kā maigi dzelošs rožu krūms”, Platforma Records, 2004.
CD, “Putnu opera”, LNO, 2006.
CD, “Agrā rūsa”, Ars Nova, 2010.
CD, “Mazu brīdi pirms (K. Zadovska, I. Pētersons)”, Ars Nova, 2010.
CD, “Pacel acis (dziesmas no J. Lūsēna un M. Zālītes mūzikliem un rokoperām)”, Ars Nova, 2011.
CD, “Pus Es”, Ars Nova, 2013.
CD, “Dāvana (duets Promenāde)”, Izklaides producentu grupa 7, 2015.
CD, “Piederība (dažādi izpildītāji)”, Ars Nova, 2015.
CD, “Manas mājas zvēru dārzs (dziesmas bērniem)”, Biedrība Ulu-Mulu, 2015.
CD, “Lai ir! (Kolibri, Andris Ērglis)”, biedrība Ulu-Mulu, 2015.
CD, “Kad mīlestība dzimst”, Izklaides producentu grupa 7, 2015.
CD, “Romantika (I. Pētersons)”, Izklaides producentu grupa 7, 2016.
CD, “Kā man tevi sasildīt (Annija Putniņa, A. Ērglis, Raimonds Ozols)”, Izklaides producentu grupa 7, 2016.
CD, “Aiz – mūzika vēlā vakarā (instr.)”, Bez izdevēja, 2017.
CD, “Manā varā (Ineta Rudzīte)”, 2018.
CD, “Dziesmas (populārāko dziesmu izlase jaunos izpildījumos)”, Izklaides producentu grupa 7, 2019.
* minialbums
** kompaktdisks
Skatīt arī grupas “Zodiaks” diskogrāfiju.
Multivide
Jānis Lūsēns. Rīga, 06.09.2005.
Grupa "Zodiaks" uzstājas noslēguma koncertā "Mikrofons '91". Rīga, 1991. gads.
Dzejniece Māra Zālīte (vidū) un komponists Jānis Lūsēns Jāņa Lūsēna "Putnu opera" DVD prezentācijā Latvijas Nacionālajā operā. Rīga, 07.12.2006.
Jānis Lūsēns grupas Zodiac koncertā. Palladium koncertzāle, Rīga, 31.10.2013.