Grupas “Pērkons” gadu desmitiem nemainīgās popularitātes pamatā ir muzikālo un tekstuālo ideju nemainīgā aktualitāte, kas izpaudās trāpīgās melodijās, spilgtos aranžējumos un pārsteidzoši vitālā muzikālajā izpildījumā roka un smagā roka manierē ar atsevišķām romantiskām balādēm. J. Kulakova daiļrades metodē primārais dziesmu tapšanā bija dzeja, un savas paaudzes tribūnu M. Melgalva, K. Elsberga, U. Bērziņa patiesā un tiešā dzeja kļuva par lielisku ieroci 20. gs. 80. gadu sākuma jauniešu domu, izjūtu, pārliecības paušanā, kas “Pērkona” daiļradei radīja lielu, uzticīgu un entuziasma pilnu auditoriju. Grupas popularitāti veicināja arī tās aizliegtības aura, koncertu publika iepriekš nekad nebija baudījusi tik atraisītu un dabisku, Rietumu rokmūzikai analogi brīvu priekšnesumu. Palaikam uz skatuves tika spridzināts arī kāds piepūšamais gulbis, ilustrējot “Balādi par gulbi”. Dzejas zemteksti reizē ar skaļo mūziku veicināja klausītāju atraisīšanos, kas divreiz noveda pie grupas darbības aizlieguma ar kultūras ministra pavēli. Ansambļa daiļrades cienītāju vidū bija gan trakulīgi pusaudži, gan 20. gs. 80. gadu jaunie intelektuāļi, radošā inteliģence. Repertuārs un koncertprogrammas bija rūpīgi pārdomātas, daudzpusīgas, iekļaujot spilgtu emocionālo gammu no ironijas un groteskas līdz traģikai un sentimentam.
Katram no trim vadošajiem solistiem bija savs skatuves tēls un atbilstīgs dziesmu klāsts: I. Akuratere iemiesoja sievišķīgu seksualitāti, R. Bartaševičs – dumpinieciskumu, N. Puntulis lielākoties iejutās romantiskā varoņa ādā. Kā profesionāls skaņradis J. Kulakovs sacerēja katra solista balss iespējām piemērotus skaņdarbus, to raksturu kontrasti radīja teatrāla uzveduma iespaidu. Teatrālismu paspilgtināja krāšņie kostīmi (mākslinieces Liesma Riekstiņa, Iveta Graša, Žanete Auziņa u. c.), kas tuvināja “Pērkona” koncertus kabarē izrāžu stilam. 80. gadu beigās kā muzikālā, tā vizuālā eklektika grupas mūzikā kļuva arvien izteiktāka. Šajā desmitgadē “Pērkons” bija viena no visaktīvāk koncertējošām Latvijas rokgrupām.
Līdz 20. gs. 80. gadu otrajai pusei grupas mūzika neskanēja ne radio, ne televīzijā, tās mūzika izplatījās ar magnētiskajām lentēm no rokas rokā. Daudzas “Pērkona” dziesmas kļuvušas par folkloru, ar virkni spārnotu frāžu, papildinot ikdienas leksiku. Gadu desmitu gaitā šīs mūzikas radītāju kādreizējais jaunības maksimālisms uzrunājis arī nākamās paaudzes. Grupas “Pērkons” dziesmas kļuvušas par neatņemamu Latvijas mūzikas dzīves daļu, tās dažādās versijās (solo, koris) atskaņotas valsts svētkos, svinīgos sarīkojumos. Ansambļa dibinātājs, vadītājs, taustiņinstrumentālists un komponists J. Kulakovs un dziedātāja I. Akuratere ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki, trīs grupas dalībnieki – R. Bartaševics, J. Sējāns un L. Sējāns – ir Jūrmalas Goda pilsoņi; visi grupas mūziķi apbalvoti ar Barikāžu piemiņas medaļām.
Grupa "Pērkons" uzstājas pateicības koncertā par ieguldījumu labdarības kustībā karā cietušās Ukrainas un tās cilvēku atbalstam. Rīgas pils, 03.07.2022.
Fotogrāfs Ilmārs Znotiņš. Avots: Valsts prezidenta kanceleja.