E. Veidenbauma radošā darbība viņa dzīves laikā palika plašākai publikai nezināma. Jau ģimnāzijas periodā tapis raksts “Apcerējums par privātīpašumu” (sākotnēji, 1908. gadā, tas iespiests ar nosaukumu “Gabals iz tautsaimniecības”). Studējot Tērbatas Universitātē, sagatavoti un publicēti E. Veidenbauma raksti “Soda likumu vēsturiskā attīstība un viņa ekonomiskais pamats” (1891), “Vairāk gaismas!” (1892), “Apcerējumi iz mekānikas” (1894), par kuru viņam 1892. gadā piešķirta Maskavas latviešu pulciņa prēmija par zinātnes popularizēšanu, kas ir vienīgais apbalvojums E. Veidenbauma mūžā. Ziņa par šo novērtējumu tika saņemta Kalāčos īsi pirms autora nāves. Plašāka E. Veidenbauma atpazīstamība aizsākās tikai ar laikrakstā “Dienas Lapa” 1892. gada vasarā publicēto Kārļa Kasparsona rakstīto nekrologu. E. Veidenbauma dzejoļi viņa dzīves laikā izplatījās norakstos. Pēc dzejnieka nāves tie no 1893. gada pavasara tika publicēti Jāņa Pliekšāna vadītajā laikrakstā “Dienas Lapa”, savukārt no šī paša gada rudens – Pētera Zālītes izdevumā “Mājas Viesis”. Šīs publikācijas uzskatāmas par iespējami autentiskām, tās vismaz daļēji balstās vēlāk zudušos dzejnieka rokrakstos vai to tiešos norakstos. E. Veidenbauma literāro darbu pirmiespiedums grāmatā bija Eduarda Treimaņa-Zvārguļa 1896. gadā sagatavotā izlase “Dzejas”. 1900. gadā Londonā tika publicēta plašāka E. Veidenbauma dzejas izlase, ko veidoja Fricis Roziņš. Tajā ietverti arī vairāki pirmpublicējumi, tomēr vietumis rediģēti dzejoļu teksti. Pirmais E. Veidenbauma “Kopotu raksti” izdevums sešās burtnīcās tika izdots no 1907. gada līdz 1909. gadam E. Treimaņa-Zvārguļa sakārtojumā. Vēlākajā laikā atkārtoti publicēti dzejnieka “Raksti”, kā arī vairākas viņa dzejas izlases. Tapuši E. Veidenbauma dzejas tulkojumi angļu, baltkrievu, čehu, franču, igauņu, krievu, lietuviešu, poļu, ukraiņu, ungāru valodā.