Atjaunots 2022. gada 29. decembrī
Ainārs Dimants,Anda Rožukalne

radio Latvijā

Saistītie šķirkļi

Cilvēki Rīgā pie Augstākās Padomes ēkas klausās radio 1991. gada augusta puča laikā.

Fotogrāfs Aivars Siliņš.

Īsa vēsture

Rīgas radiofonu (kopš 1938. gada Latvijas Radiofons, kopš 1992. gada Latvijas Radio) oficiāli atklāja 01.11.1925. Galvenā pasta ēkā ar divu stundu raidījumiem dienā (no 20.00 līdz 22.00, kur puse raidlaika paredzēta ziņām un puse mūzikai) kā 19. radiostaciju tā laika Eiropā. Radio džingls bija “Rīga dimd”. Latvijas Radio kļuva par Baltijas valstu radio apvienības locekli un kopš 1925. gada – par Starptautiskās Radio apvienības (International Radio Telegraph Union, IRU) biedru. 1927. gadā tam bija 5460 abonentu, 1928. gadā – 18 980. 1927. gada beigās radiofons raidīja septiņas stundas darbdienās un deviņas stundas svētdienās. Aptuveni 60 % bija dažādi mūzikas raidījumi. Pirmā radioreportāža 29.06.1929. vēstīja par Zviedrijas karaļa vizīti Rīgā. 08.1929. valdība atļāva radiofonam producēt oriģinālziņas. Abonentmaksas jau līdz 1929. gadam sedza sākotnējās valsts investīcijas, un 12.1929. radiofons par brīvu sāka visiem radioabonentiem izsūtīt programmu žurnālu “Rīgas Radiofona Programma”, kas ar nosaukumu “Latvijas Vilnis” 1940. gadā sasniedza 165 000 eksemplāru tirāžu. 1931. gadā radiofona ziņu dienests kļuva par atsevišķu nodaļu. Nozares žurnāls “Radio Abonents” (1932–1939) pievērsās radio kritikai. Kopš 1934. gada beigām Rīgas radio bija dzirdams visā valsts teritorijā. 1938. gadā radiofons raidīja vidēji 11,5 stundas dienā (ziņas 10 % no raidlaika) un uz 1000 iedzīvotājiem bija 60 radioabonentu, 1940. gadā – 88, 1940. gada maijā bija 156 568 abonentu.

Pēc valsts okupācijas 17.06.1940. ap 14.00 Latvijas Radiofonu ieņēma padomju karaspēks. Tas faktiski kļuva par Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) un vēlāk arī Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas sastāvdaļu, padomju propagandas raidītāju 12 stundas dienā. 01.07.1941. pēc nacistu okupācijas to pārņēma Vācijas reiha radio kā Sendergruppe Ostland sastāvdaļu, kas raidīja 15–20 stundas diennaktī, arī vācu valodā, līdz atkāpjoties radiofonu 12.10.1944. nodedzināja un blakus esošo radio torni Radio ielā saspridzināja. Kopš 22.06.1941. no Berlīnes un Kēnigsbergas un kara beigās no Hamburgas līdz pat 15.04.1945. latviski raidīja Propagandas ministrijas Austrumu nodaļas struktūrvienība “Vineta”, savukārt no 09.07.1941. līdz 1944. gada beigām notika regulāras radiopārraides latviešu valodā no Maskavas. Pats Latvijas Radio turpinājās pēckara padomju okupācijas posmā. Radioraidījumus no Rīgas atjaunoja tikai 11.1944. Kopš 12.1946. Latvijas Radio sāka raidīt no Doma laukuma, togad kļūstot par Starptautiskās Radio un televīzijas organizācijas (International Radio and Television Organisation, OIRT), bet kopš 1993. gada – par Eiropas Raidorganizāciju apvienības (European Broadcasting Union, EBU) locekli. 12.03.1947. sāka raidījumus latviešiem ārzemēs, 09.1960. – zviedru valodā Zviedrijai. Speciālas Rietumu “radiobalsu” traucēšanas iekārtas Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Ventspilī darbojās līdz 80. gadu beigām. Ārzemju raidījumu redakcija kopš 1965. gada piedāvāja informatīvi muzikālu raidījumu “Mikrofons”, kas kopš 1968. gada rīkoja ikgadēju latviešu populāro dziesmu aptauju. Šajā laikā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdības radiostacija “Amerikas balss” veica raidījumus latviešu valodā no Vašingtonas (03.06.1951.–2003). 1975. gadā no Minhenes regulārus raidījumus latviski sāka ASV finansētais “Radio Brīvība”/ “Brīvā Eiropa”, noslēdzot tos no Prāgas 2004. gadā. Tam pievienojās Zviedrijas Radio no Stokholmas (1989–2005), bet Vatikāna Radio arvien turpina raidīt kopš 1948. gada.

1948. gadā Latvijas Radio raidīja astoņas stundas dienā, 1984. gadā – 28 raidstundas diennaktī, iekšzemē sasniedzot 92 % iedzīvotāju. 1945. gadā uz 1000 iedzīvotājiem bija 10 radioaparātu, 1990. gadā, noslēdzot padomju režīma liberalizācijas posmu (1985–1990), – 473, taču bez FM (īsviļņu) diapazona.

Programmu izdevums “Rīgas Viļņi” latviešu un krievu valodā 1990. gadā iznāca 500 000 eksemplāru. Līdz ar to Latvijas demokrātijas un neatkarības atjaunošanas kustība (1988–1991) īstenojās ne vien kā dziesmotā, bet arī radio un televīzijas revolūcija, par kuras augstākajiem punktiem kļuva tiešraides ‒ kā no akcijas “Baltijas ceļš” (23.08.1989.) vai neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas (04.05.1990.), kad cilvēki pat ielās staigāja ar palielajiem padomju ražojuma radioaparātiem pie auss. Barikādes Doma laukumā 01.1991. aizsargāja “tautas radio”, ko pučistiem izdevās ieņemt tikai 19.08.1991. naktī, bet ne apklusināt, jo raidījumi turpinājās no slepenas studijas Salaspilī līdz 21.08.1991., kad tie tika atjaunoti no Doma laukuma. Aizsākās jaunas mediju sistēmas izveidošanās un likumu par elektroniskiem medijiem (1992, 1995) pieņemšana (1991–1995), radio liberalizācija un komercializācija, sabiedriskā Latvijas Radio cīņa par eksistenci (1995–2003), iekļaušanās Eiropas Savienības audiovizuālo mediju tirgū (2003–2008) un mediju ekonomiskā recesija (2008–2013). Sākotnēji visi komercradio bija mūzikas stacijas ar reģionālo apraidi: pirmais 09.1990. sāka raidīt “Radio AA” latviešu valodā no Jāņa Lejas izveidotā Rīgas neatkarīgā raidītāja RIT (Riga Independent Transmitter) FM frekcencē, kam 12.1991. pievienojās RIT programma krievu valodā “Radio 2”, kas kā “Radio Mix FM” kopš 2000. gada veidoja pamatu a/s “Mix Media Group”, kas mūsdienās ar “Baltkom radio” u. c. ir viens no pieciem lielākajiem Latvijas radio tirgus dalībniekiem līdzās Latvijas Radio, “Radio SWH”, Ivara Laimoņa Embrekta dibinātajam “Radio Skonto” (kopš 1992. gada) un “Star FM” programmām. Kopš 1992. gada darbojas “Super FM” grupa Uģa Poļa vadībā.

1993. gadā tika izveidots “Radio SWH”, ko līdz 2007. gadam vadīja Zigmars Liepiņš, un “Radio Rīgai” (tagad “Star FM”), ko līdz 2000. gadam vadīja Sanita Griķe. 2000. gadā to pārņēma zviedru koncerns MTG. Abas radiostacijas 1996. gada vasarā ieguva tiesības uz nacionālo apraidi. 1997. gada pavasarī 20 radiostacijas raidīja visu diennakti un 21 izmantoja FM frekvenci. Kopš 1999. gada savus klausītājus vairs nezaudēja sabiedriskais Latvijas Radio (to vadīja direktors Dzintris Kolāts), raidot 66 raidstundas diennaktī, kopš 2001. gada četrās programmās, no kurām latviešu populārās mūzikas LR2 izveidoja Uldis Duka un LR3 “Klasika” Gunda Vaivode, otrā (LR4 “Doma laukums”) kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas attīstīta mazākumtautību valodās, galvenokārt krieviski. Kopš 2013. gada, kad Latvijas Radio savu tīmekļa vietni “Latvijasradio.lv” sasaistīja ar Latvijas sabiedrisko mediju vienoto portālu “Lsm.lv” (kopā ar Latvijas Televīziju), un kopš 2015. gada ar sabiedrisko mediju atskaņotāju “Replay.lv”, notiek mediju ainavas strukturālās pārmaiņas multimediālu interneta platformu un digitalizācijas ietekmē.

Pašreizējais attīstības stāvoklis

Radio Latvijā lielākoties ir kļuvis par darba, ēšanas vai autobraukšanas fona mediju, un izteiktas klasikas un ziņu radio programmas, ieskaitot radioteātra raidījumus, kas raksturīgi sabiedriskajam radio, parasti sasniedz salīdzinoši nelielu auditorijas daļu. Radio klausīšanās paradumi Latvijā ir stabili. Pēc TNS Latvia datiem, 2016. gada ziemā radio klausījās 79 % iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, 61 % klausījās radio vismaz reizi dienā. Vidējais radio klausīšanās ilgums dienā ir lielāks par četrām stundām. Klausītākais raidlaiks (angļu val. prime time) ir no plkst. 7.30 līdz 12.00. Radio Latvijā var klausīties īsviļņus uztverošos radioaparātos un digitālajās ierīcēs tiešsaistē.

Ietekmīgākais un auditorijas iecienītākais ir sabiedriskais medijs Latvijas Radio. To var klausīties sešās programmās: LR1 piedāvā ziņas, diskusijas, sabiedriski politiskus un kultūras raidījumus visplašākajai auditorijai; LR2 atskaņo populāru latviešu mūziku un ziņas; LR3 “Klasika” piedāvā klasisko mūziku, koncertu tiešraides, raidījumus par kultūru un mākslu; LR4 “Doma laukums” paredzēta mazākumtautību klausītājiem, tajā skan visdažādākajiem jautājumiem veltītas programmas lielākoties krievu valodā; LR5 ‒ “Pieci.lv” ir mūsdienīgam klausītājam paredzēts mūzikas un nopietna satura radio, kam ir vairāki kanāli tiešsaistē; LR6 “Radio NABA” ir alternatīvās mūzikas, neordināru domu un autoru programma, kas kā Latvijas Universitātes studentu radio piedāvā raidījumus par kultūru, zinātni, sabiedriski politiskas diskusijas. Pēc TNS Latvia datiem, vispopulārākais no Latvijas Radio kanāliem ir LR2, kas piesaista ap 21 % jeb 358 000 no nedēļas kopējās radio auditorijas. LR4 ir visvairāk klausītais radio krievu valodā, tā auditoriju veido 130 000 klausītāju jeb 8 % no kopējās nedēļas radio auditorijas.

Latvijas Radio ir nozīmīgākais radio uzņēmums Latvijā. Tas ne tikai producē vislielāko programmu skaitu, bet ir arī nozīmīga nacionālās kultūras iestāde, veidojot radioteātra iestudējumus, uzturot bērnu vokālo ansambli “Dzeguzīte” (kopš 1971. gada) un skaņu ierakstu studiju, kurā notiek koncerti un tiek veikti mūzikas ieraksti. Radio fonotēka glabā vairāk nekā 500 000 skaņu ierakstu. Veidojot jaunus mediju formātus, audzinot autorus, Latvijas Radio attīsta radiožurnālistiku un pilnveido latviešu radio valodu. Radio pārstāv Latvijas Radio koris un Latvijas Radio bigbends (atjaunots 2012. gadā, vadītājs Māris Briežkalns). Tā priekšteci, 1966. gadā dibināto Latvijas PSR Televīzijas un radio estrādes orķestri (vēlāk Radio vieglās un džeza mūzikas orķestris), likvidēja 1996. gadā.

Radio tirgū darbojas daudzi komersanti. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) komercradio reģistrā 2017. gada sākumā minētas 49 dažādas programmas latviešu un krievu valodā. Komercradio, kas atkarīgi no reklāmas ieņēmumiem, programmu veido galvenokārt populārā mūzika dažādām auditorijas grupām, īsas ziņas un izklaidējoši raidījumi. Tiem raksturīgs noteikts mūzikas formāts, kā MOR (Middle-of-the-Road), CHR (Contemporary-Hit-Radio), AC (Adult-Contemporary). Komerciālās stacijas radioklausītājiem piedāvā izklaidējošu un informatīvu saturu, noteiktai auditorijai piemērotu mūziku, ziņas, rīta un pēcpusdienas raidījumus autobraucējiem. Komercradio kanālos dzirdami dažādām tēmām (būvniecība, dārzs, ģimenes jautājumi, kultūra, daba, tūrisms, klubu jaunumi) pielāgoti raidījumi. Atsevišķas stacijas piedāvā kristiešiem adresētu saturu (Latvijas Kristīgais radio un “Radio Marija Latvija”). Rīgas reģionā tiek retranslēts BBC World Service.

Katrā Latvijas apgabalā darbojas vairāki vietējie un reģionālie radio, kas veido vietējās un reģionālās ziņas un raidījumus. Liepājā dibināts “Rietumu radio”, Kuldīgā – “Kurzemes Radio”, kas piedāvā ziņas, mūziku un oriģinālraidījumus Kurzemes un Zemgales iedzīvotājiem. “Radio TEV”, kas dibināts Valmierā, raida 21 apdzīvotā vietā Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē. Latgalē darbojas vairāki spēcīgi vietējie un reģionālie radio: “Alise Plus”, “Radio Ef-Ei”, “Latgales Radio”, “Autoradio Daugavpils”, “Autoradio Rēzekne”, “Radio Krāslavas Pluss”. Nelieli radio darbojas arī Jēkabpilī, Jūrmalā, Siguldā un citās vietās.

Tā kā radio tirgus ir sadrumstalots, spēcīgākās pozīcijas ir uzņēmumiem, kas piedāvā vairākas programmas, kuru saturs adresēts dažādas mūzikas cienītājiem latviešu un krievu valodā. Lielākie uzņēmumi, kas piedāvā dažādus kanālus, ir a/s “Radio SWH”, a/s “Super FM” (2017. gada sākumā tika paziņots par tās pārdošanu ASV privāto ieguldījumu firmai Providence Equity), SIA “Radio Skonto”. No komercradio latviešu valodā, atbilstoši TNS Latvia pētījumiem, populārākais ir joprojām tā dibinātājam piederošais “Radio Skonto”, ko klausās 17,5 % jeb 224 000 no kopējās nedēļas auditorijas. “Radio SWH” piesaista 12 % jeb 199 000 klausītāju nedēļā. A/s “Radio SWH” piedāvā arī programmas “Radio SWH Rock”, “Radio SWH GOLD”, internetā skanošu programmu jauniešiem “Spin FM”, programmu krievu valodā “Radio SWH Plus”. Pavisam šai akciju sabiedrībai piešķirtas 19 apraides atļaujas nacionālā un piecas vietējā apraidē. Kopš 2015. gada uzņēmuma lielākā daļa pieder Igaunijas firmai Cinamon Holding (tā īpašnieks ir Krievijas uzņ. DLT Capital). Pārējo īpašuma daļu turētāji ir “Radio SWH” līdzdibinātājs un pašreizējais vadītājs Jānis Šipkēvics un komercdirektors Filips Rubenis. “Eiropas Hitu Radio” auditorija ir 182 000 klausītāju jeb 11 % no kopējā nedēļas radio klausītāju skaita. Krievu valodā populārākais komercradio ir “EHR Russkie hity”, ko klausās 150 000 jeb 9 % no nedēļas kopējās auditorijas. Abi kanāli pārstāv “Super FM” grupu, kas radioklausītājiem piedāvā radio programmas, kuru saturu un formātus veido dažādu mūzikas stilu populārākie skaņdarbi, ieskaitot “EHR Superhits”. “ Baltkom radio” no “Mix Media Group” Andreja Feldmaņa īpašumā ir viena no nedaudzām komercradio programmām, kas piedāvā ziņas, kā arī citus dažādiem jautājumiem veltītus Latvijā veidotos oriģinālraidījumus (diskusijas, intervijas, tiešraides) krievu valodā. Latvijas Reklāmas asociācijas dati liecina, ka 2016. gadā Latvijas reklāmas tirgū radio īpatsvars veidoja 13 % jeb 10,2 miljonus eiro. Reklāmdevēju līdzekļu ieguldījumam radio saturā ir tendence samazināties. 2014.–2015. gadā reklāmas apjoms radio saruka par 5 %.

Lielākā daļa no radio programmām attīsta savu darbību tiešsaistē, kur piedāvā interaktivitātes iespējas klausītājiem, papildu informāciju un tiešraides. 12.2016. tika sākta digitālā radio testēšana, ko organizē VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”. Testēšanas mērķis ir pārbaudīt digitālā radio ieviešanas potenciālu Latvijā, sekojot mūsdienīgu tehnoloģiju attīstībai, kas nodrošinātu labāku skaņas kvalitāti un lētāku apraidi. Testēšanas laikā Rīgas reģionā digitālā formā iespējams klausīties Latvijas Radio kanālus, tostarp īpašiem notikumiem, mūzikas stilam vai komponistu mūzikai veltītus, piemēram, Ziemassvētku mūzikas vai rokmūzikas koncertu kanālus. Klausītājiem, kuri vēlas dzirdēt digitālā radio programmu, jāiegādājas īpaši radioaparāti. Digitālie radio ir iebūvēti daļā jaunākās paaudzes automašīnu.

Kopš 2006. gada rudens vairākas radiostacijas sāka piedāvāt tiešraides, izmantojot globālā sociālā medija "Facebook" jauno lietotni "Facebook Live" video publicēšanai reālā laikā. Pirmais šādus raidījumus izveidoja Rīgas Stradiņa universitātes studentu radio “Runā skaļāk!”, kas dzirdams internetā. LR5–“Pieci.lv” kopš 2017. gada sākuma tāpat sāka piedāvāt vairākus savus raidījumus. Atsevišķas diskusijas sociālā medija auditorijai tādā veidā nodrošina arī “Baltkom radio”.

Latvijas Radio 4. studija. Diktori Lauma Amatniece un Zigurds Ķeizars barikāžu laikā. Rīga, 1991. gads.

Fotogrāfs Imants Prēdelis.

Latvijas Radio ēka. Rīga, 2017. gads.

Fotogrāfs Krists Luhaers. Avots: Latvijas Radio.

Latvijas Radio 1. studija. Rīga, 2017. gads.

Fotogrāfe Zane Bitere. Avots: LETA.

Svarīgākās institūcijas

Radio attīstību nosaka NEPLP pieņemtā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija 2012.–2017. gadam. Attiecībā uz konkurenci radio tirgū, ko apdraud Krievijā veidota satura retranslācija, stratēģijā pausts atbalsts Latvijā veidotam oriģinālsaturam un latviešu valodai. Uzsvērts, ka, piešķirot iespēju daļu radio programmas piedāvāt krievu valodā, latviešu valodā veidotiem raidījumiem jāskan klausītākajā laikā. Lai novērstu slēpto retranslāciju, atbilstoši stratēģijā paredzētajam Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikts, ka 90 % no satura jābūt veidotam Latvijā latviešu valodā.

NEPLP arī piešķir apraides atļaujas radio programmu veidotājiem, veido radio programmu reģistru, rīko konkursus uz brīvajām frekvencēm. Vienlaikus NEPLP izvēlas un ieceļ Latvijas Radio valdi un darbojas kā VSIA “Latvijas Radio” (tāpat kā VSIA “Latvijas Televīzija”) kapitāldaļu turētāja. Kopš 2013. gada NEPLP rīkojusi ikgadēju Radio un televīzijas dienu ar elektronisko mediju kritikas konferenci un Celmlauža balvu par nozīmīgām inovācijām, tostarp radio jomā.

Radio signāla pārraidīšanu no Rīgas radio un televīzijas stacijas (raidtorņa Zaķusalā) līdz pārējām raidošajām stacijām (torņiem) Latvijā un radio programmu izplatīšanu ar raidītājiem pamatā nodrošina Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Nozīmīgākās sabiedriskās organizācijas

Radio komersanti ir apvienojušies Latvijas Raidorganizāciju asociācijā, ko vada Andris Ķēniņš. A/s “Super FM” vadītājs un īpašnieks U. Polis izveidojis savu Latvijas Komerciālo raidorganizāciju asociāciju. Latvijas Radio darbinieku intereses aizstāv Latvijas Radio arodbiedrība. Žurnālistu intereses pārstāv Latvijas Žurnālistu asociācija un Latvijas Žurnālistu savienība. Autoru tiesību aizsardzību nodrošina divas organizācijas: individuālus autorus pārstāv Autortiesību un komunicēšanas aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), savukārt izpildītāju un producentu tiesības un ekonomiskās intereses aizstāv Latvijas producentu un izpildītāju apvienība (LaIPA).

Nozīmīgākie darbinieki

Mūsdienu Latvijas Radio īpaši izceļama valdes locekle (2015–2017) Sigita Roķe, profesionālie un populārie raidījumu vadītāji Eduards Liniņš un Aidis Tomsons, kultūras žurnāliste Ingvilda Strautmane, pētnieciskais žurnālists Edgars Kupčs, tāpat raidījumu vadītāji no “Radio SWH” – Andris Freidenfelds, “Radio Skonto” – Valdis Melderis, “Baltkom radio” – Vadims Radionovs.

Andris Freidenfelds (no kreisās) un Kaspars Upacieris, saņemot Nacionālās radio un televīzijas padomes konkursa “Gadskārtējās prēmijas televīzijā un radio” balvu “Gada labākais radio raidījuma vadītājs”. Rīga, 2008. gads.

Fotogrāfe Evija Trifanova. Avots: LETA.

Multivide

Cilvēki Rīgā pie Augstākās Padomes ēkas klausās radio 1991. gada augusta puča laikā.

Fotogrāfs Aivars Siliņš.

Šķirklis "radio Latvijā". Teksts no Nacionālās enciklopēdijas drukātā sējuma. 08.2018.

Autori Ainārs Dimants, Anda Rožukalne. Tekstu ierunāja Latvijas Radio valdes locekle, programmu attīstības jautājumos Sanita Dika-Bokmeldere. Skaņas apstrāde: Latvijas Radio Raidījumu un ierakstu daļa.

Latvijas Radio 4. studija. Diktori Lauma Amatniece un Zigurds Ķeizars barikāžu laikā. Rīga, 1991. gads.

Fotogrāfs Imants Prēdelis.

Latvijas Radio ēka. Rīga, 2017. gads.

Fotogrāfs Krists Luhaers. Avots: Latvijas Radio.

Latvijas Radio 1. studija. Rīga, 2017. gads.

Fotogrāfe Zane Bitere. Avots: LETA.

Andris Freidenfelds (no kreisās) un Kaspars Upacieris, saņemot Nacionālās radio un televīzijas padomes konkursa “Gadskārtējās prēmijas televīzijā un radio” balvu “Gada labākais radio raidījuma vadītājs”. Rīga, 2008. gads.

Fotogrāfe Evija Trifanova. Avots: LETA.

radio Latvijā

Saistītie šķirkļi

Cilvēki Rīgā pie Augstākās Padomes ēkas klausās radio 1991. gada augusta puča laikā.

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Latvijas Radio 4. studija. Diktori Lauma Amatniece un Zigurds Ķeizars barikāžu laikā. Rīga, 1991. gads.

Latvijas Radio ēka. Rīga, 2017. gads.

Latvijas Radio 1. studija. Rīga, 2017. gads.

Andris Freidenfelds (no kreisās) un Kaspars Upacieris, saņemot Nacionālās radio un televīzijas padomes konkursa “Gadskārtējās prēmijas televīzijā un radio” balvu “Gada labākais radio raidījuma vadītājs”. Rīga, 2008. gads.

Multivide

Autora ieteiktie papildu resursi

radio Latvijā

Saistītie šķirkļi

Cilvēki Rīgā pie Augstākās Padomes ēkas klausās radio 1991. gada augusta puča laikā.

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Latvijas Radio 4. studija. Diktori Lauma Amatniece un Zigurds Ķeizars barikāžu laikā. Rīga, 1991. gads.

Latvijas Radio ēka. Rīga, 2017. gads.

Latvijas Radio 1. studija. Rīga, 2017. gads.

Andris Freidenfelds (no kreisās) un Kaspars Upacieris, saņemot Nacionālās radio un televīzijas padomes konkursa “Gadskārtējās prēmijas televīzijā un radio” balvu “Gada labākais radio raidījuma vadītājs”. Rīga, 2008. gads.

Multivide

Saistītie šķirkļi

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

Ieteicamā literatūra